Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +13 °C
Skaidrs
Ceturtdiena, 28. marts
Ginta, Gunda, Gunta

Andis Sedlenieks

Pretuzbrukuma priekšvakarā

Neilgi pirms Ukrainas ilgstoši plānotā pretuzbrukuma Krievijas okupācijas spēkiem rietumvalstu vadošo plašsaziņas līdzekļu autori brīdina, ka visus iecerētos mērķus tā gaitā varētu arī nesasniegt. Kādi ir šādu publikāciju parādīšanās iemesli, un vai skepse šajā gadījumā ir pamatota?

Pekinas vizītes atskaņas

Francijas prezidenta Emanuela Makrona pagājušās nedēļas nogalē notikusī vizīte Ķīnā un paziņojumi, ar kuriem pēc šīs vizītes nāca klajā Makrons, ir izraisījuši kārtējo viļņošanos apvienotās Eiropas ģeopolitiskās suverenitātes piekritēju vidū.

Persijas līča valstu demarši

Arābu valstu plašsaziņas līdzekļu uzmanības centrā šobrīd atrodas Saūda Arābijas un Omānas delegāciju – sarunu vedēju – ierašanās husītu nemiernieku kontrolētajā valsts galvaspilsētā Sanā.

Somijas partiju šaha iespējas

Lai arī nule aizvadīto Somijas vēlēšanu rezultāts nav pārsteigums, spēku sadalījums jaunā sasaukuma parlamentā būs tāds, ka valdošās koalīcijas izveidei var izrādīties vajadzīgas ilgas sarunas. Tāpat ir iespējami dažādi visai negaidīti pavērsieni. Kamdēļ tā, un vai šāda situācija sola būtiskas pārmaiņas Somijas politikā?

Džukanoviča laikmeta beigas

Melnkalnei šā gada 2. aprīlis kļuva par vēsturisku dienu, jo par valsts prezidenta vēlēšanu otrās kārtas uzvarētāju kļuva 36 gadus vecais ekonomists Jakovs Milatovičs, kura pieredze politikā ir mazāka par trim gadiem un kurš par kandidēšanu vēlēšanās izšķīrās tikai mēnesi pirms to pirmās kārtas.

Nerimstošie franču pensiju protesti

Francijā jau ilgāk nekā mēnesi turpinās protesti pret Valsts prezidenta Emanuela Makrona aizstāvēto un virzīto pensiju sistēmas reformu. Protestētāju skaits kļūst tikai lielāks, bet viņu noskaņojums – aizvien radikālāks, un protestu iniciatori aizvien mazāk ir spējīgi kontrolēt notiekošo. Ar ko tas draud Francijai un Valsts prezidentam Makronam?

Demokrātiju samits 2023

No šā gada 28. marta līdz 30. martam galvenokārt ar virtuālo platformu starpniecību notika jau otrais Demokrātiju samits (Summit for Democracy), kura rezultāti izskatās vēl pieticīgāki par 2021. gada novembra vidū notikušā pirmā šāda samita rezultātiem.

Izraēlas tiesu kaislības

Nedēļas sākumā Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu paziņoja par viņa nesen izveidotās valdības plānotās (pirmajā lasījumā valsts parlamentā jau apstiprinātās) tiesu sistēmas reformas atlikšanu līdz aprīļa beigām vai, ticamāk, līdz jūlijam. Par iemeslu šādam lēmumam kļuva reformas pretinieku masu protesti un streiks, kas paralizēja Izraēlu

Atgādinājums par 2008. gadu

Divu ASV reģionālo banku bankrots un vēl vairāku citu nonākšana uz bankrota sliekšņa, kā arī Šveices otras lielākās komercbankas Credit Suisse, kas ir finanšu institūcija ar 166 gadus ilgu vēsturi, faktiskais bankrots un tās steidzama nodošana galvenās konkurentes UBS rokās radījusi satraukumu par kārtējiem liela mēroga finanšu un ekonomiskajiem satricinājumiem. Lai gan pagaidām šķiet, ka iespējamo krīzi izdevies apslāpēt, visas bažas tomēr nav novērstas.

Politiskās izvēles jautājums

Nedēļas vidū Moldovas prezidente Maija Sandu parakstīja iepriekš valsts parlamentā pieņemto likumu, atbilstīgi kuram Moldovas valsts valoda turpmāk oficiāli tiks dēvēta par rumāņu valodu.

Partnerības demonstrēšana

Paziņojumi, kas izskanēja Ķīnas Tautas Republikas priekšsēdētāja Sji Dziņpiņa vizītes Maskavā laikā par Ķīnas un Krievijas stratēģisko partnerību, savstarpējo attiecību pacelšanos "iepriekš nekad nepiedzīvotos" augstumos, kā arī par vienotu atbalstu "starptautiskajās tiesībās balstītai" jeb daudzpolārai pasaules kārtībai liecina – arī Pekinas izvēle ir par ģeopolitisko konfrontāciju ar Rietumiem.

Gruzijas iekšpolitisko pretrunu spogulis

Pagājušajā nedēļā kārtējie protesti satricināja Gruzijas galvaspilsētu Tbilisi, vairākiem desmitiem tūkstošu aktīvistu protestējot pret valsts galvenās varas partijas Gruzijas sapnis un tās sabiedroto iecerēto likumu par ārvalstu aģentiem. Visticamāk, ne tik daudz protestu, cik rietumvalstu spiediena dēļ likumprojekts 9. martā tika atsaukts no parlamenta darba kārtības. Pārliecības, ka tas novedīs pie situācijas stabilizēšanās, gan joprojām nav, jo protesti pret konkrēto likumu bija tikai iekšpolitisko pretrunu aisberga redzamā daļa.

Ārpolitiskā kursa legalizēšana

Pagājušajā nedēļā Ķīnā tika aizvadīta 14. sasaukuma Visķīnas tautas pārstāvju sapulces 1. sesija, par kuras redzamāko rezultātu kļuva Sji Dzjiņpina ievēlēšana uz trešo termiņu Ķīnas Tautas Republikas (ĶTR) priekšsēdētāja amatā (Ķīnas līdera amata oficiālais nosaukums), šādi noslēdzot Sji Dzjiņpina palikšanas pie varas, visticamāk, uz ilgu laiku, jautājumu.

Pekinas jaunā kvalitāte?

Iepriekšējās nedēļās kļuva zināms, ka divas no galvenajām Tuvo Austrumu reģionālajām lielvarām un vienlaikus nesamierināmas pretinieces Irāna un Saūda Arābija panākušas vienošanos par pirms septiņiem gadiem pārtraukto diplomātisko attiecību atjaunošanu.

TikTok – no datu drošības līdz ģeopolitikai

Vispirms ASV, bet pēc tam arī citu rietumvalstu pieņemtie lēmumi aizliegt īso videoklipu apmaiņas lietotnes TikTok izmantošanu dažādu oficiālo institūciju darba viedierīcēs tiek uzskatīti par pirmo soli ceļā uz daudz plašāku šī sociālā tīkla darbības ierobežošanu Rietumos. Galvenais cēlonis tam, visticamāk, ir lielā ģeopolitika.

Gruzijas pretrunīgā izvēle

Pēc vētrainiem opozīcijas protestiem Gruzijas parlamentā vakar tika atsaukts politiskās kaislības izraisījušais un pirmajā balsojumā jau apstiprinātais likumprojekts (vai pareizāk – divi vienoti likumprojekti) par ārvalstu ietekmes aģentiem. Vai šāds lēmums novedīs arī pie protestu izbeigšanās, pagaidām gan paliek neskaidrs.

Salu jautājuma atgriešanās?

Pagājušās nedēļas beigās – 2. martā – Argentīna oficiāli informēja Lielbritāniju, ka lauž 2016. gadā ar Londonu parakstīto sadarbības līgumu par Malvinu (Argentīnas nosaukums) jeb Folklenda (britu nosaukums) salu ekonomiskās attīstības jautājumiem.

Spriedze ap Kišiņevu un Tiraspoli

Pēdējo dažu nedēļu laikā saasinājusies spriedze Moldovā un separātiskajā Piedņestrā, tostarp izskanot bažām, ka Krievija šajā nelielajā valstī varētu plānot apvērsumu. Cik pamatoti ir šie apgalvojumi, vai iespējama karadarbības sākšanās arī Moldovā, un kamdēļ šī valsts ieņem tik unikālu vietu postpadomju valstu vidū?

Kādas vīzijas ēnas puses

Indijas galvaspilsētā Ņūdeli aizvadītā 20 ekonomiski attīstītāko jeb G20 valstu ārlietu ministru tikšanās kļuva par kārtējo cīņu lauku starp rietumvalstu un attīstības valstu politiķiem.

Igaunijas vienotie digitālie standarti

Par valsts pārvaldes digitalizāciju Igaunijā Andis Sedlenieks sarunājas ar Igaunijas Valsts koplietošanas pakalpojumu centra ģenerāldirektoru Pertu Eo Rannapu.

Ne gluži miera iniciatīvas

Iepriekšējās nedēļas nogalē Ķīna publiskoja savu konflikta Ukrainā noregulējuma plānu. Dokuments sastāv no 12 vispārīgiem punktiem, bet tā galvenais vēstījums ir par nepieciešamību abām pusēm pārtraukt karadarbību un sākt sarunas bez iepriekšējiem priekšnosacījumiem.

Optimistiskie, pesimistiskie un vēl citi scenāriji

Lai arī pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā ir apritējis gads, joprojām pastāv dažādi viedokļi par iespējamo kara iznākumu. Un tikai daži no tiem saistīti ar vienas vai otras puses uzvaru – vēl ir arī kompromisu varianti, lai cik nereāli tie nešķistu pirmajā brīdī. Turklāt ietekmi uz karadarbību atstāj arī starptautiskā ģeopolitiskā situācija.

Kara gads Ukrainā

Krievijas pērn 24. februārī sāktais iebrukums, kuram daudzi vēl īsi pirms tam neticēja, pāršķīra jaunu lappusi ne tikai Ukrainas vēsturē, bet mainīja arī Eiropas attieksmi pret Krieviju un starptautiskās attiecības. SestDiena izseko svarīgākajiem pagriezienpunktiem šajā karā.

Teherānas izvēle

Krievijas izvērstās karadarbības Ukrainā dēļ maz uzmanības pēdējās dienās tika pievērsts notikumam, kas jau ir atstājis un turpinās atstāt ietekmi uz dažāda mēroga ģeopolitiskajiem procesiem, – Irānas prezidenta Ebrāhīma Raisī oficiālajai vizītei Ķīnā, pirmajai pēdējo 20 gadu laikā.

Krievija paaugstina likmes

Krievijas prezidents Vladimirs Putins, vakar sakot runu valsts Federālajai sapulcei (Krievijas parlamenta abu palātu deputātiem un valsts augstākajām amatpersonām, kā arī lūgtajiem viesiem), lika saprast, ka Maskava ir gatava kā ilgai karadarbībai Ukrainā, tā ilgstošai ģeopolitiskai konfrontācijai ar Rietumiem.

Irāna un reģionālās kaislības

Turcijā un Sīrijā piedzīvotās postošās zemestrīces, kā arī Ķīnas aerostata ceļojums pa ASV debesīm gandrīz pilnībā aizēnojis pēdējo nedēļu notikumus Irānā. Taču dramatiska diplomātisko attiecību pasliktināšanās starp Teherānu un Baku, sarežģītās attiecības ar Izraēlu, tostarp mēģinājumi uzbrukt Irānas militārās rūpniecības objektiem ar bezpilota lidaparātiem, kā arī Irānas iekšpolitiskā nestabilitāte ietekmē gan reģionālo, gan globālo ģeopolitisko situāciju.

Ģeopolitiski piemirstās Filipīnas

Februāra sākumā Klusā okeāna salu valsti Filipīnas apmeklēja ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins, un par šīs vizītes rezultātu kļuva viņa paziņojums par ASV bruņoto spēku piekļuves Filipīnu militārajiem objektiem paplašināšanu. Dažas dienas vēlāk savukārt izskanēja ziņa par sadursmi starp Filipīnu un Ķīnas karakuģiem Dienvidķīnas jūrā, kur abām šīm valstīm ir teritoriālas pretenzijas.

Cīņa par Āfrikas labvēlību

Divas viena otrai sekojušas Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova diplomātiskās turnejas Āfrikas valstīs ir kārtējais atgādinājums par to, kāda cīņa rit starp lielvalstīm par Āfrikas valstu simpātijām un ietekmi šajā kontinentā.