Nedēļas pirmajā pusē ASV prezidents Donalds Tramps kopā ar aizsardzības ministru Pīteru Hegsetu paziņoja par lēmumu izveidot pretraķešu aizsardzības sistēmu Zelta kupols (Golden Dome).
Kamēr Latvijā galvenā uzmanība bija pievērsta prezidentu vēlēšanām Rumānijā un Polijā (kur notika vēlēšanu pirmā kārta), nozīmīgs balsojums – parlamenta jeb Republikas Asamblejas vēlēšanas – pagājušās nedēļas nogalē notika arī vēl vienā Eiropas valstī – Portugālē.
Pagājušajā nedēļā ar militāro akciju pārtraukšanu un abpusēju sevis pasludināšanu par uzvarētājiem noslēdzās kārtējais konflikts starp Indiju un Pakistānu. Vēsturē tas paliks ar to, ka šī konflikta laikā notika gaisa kauja, kādu pasaule nebija pieredzējusi kopš II pasaules kara laikiem. Tomēr kārtējais pamiers un atgriešanās pie abpusēja aukstā kara neatrisina nevienu no pretrunām, kas jau gadu desmitiem pastāv starp Ņūdeli un Islāmābādu. Kādi ir ilgstošo Indijas un Pakistānas domstarpību cēloņi, un vai vispār iespējams tās atrisināt mierīgā ceļā?
Pagājušās nedēļas nogalē Šveices pilsētā Ženēvā notikušajās ASV un Ķīnas tirdzniecības sarunās panāktās vienošanās ir lielā mērā mazinājušas spriedzi abu lielvaru attiecībās, tomēr tā arī nav sniegušas skaidru atbildi, kāda būs šo attiecību tālākā attīstība.
Par nopietnu skandālu Vācijā pagājušajā nedēļā izvērsās balsojums Bundestāgā par jaunā kanclera Frīdriha Merca un attiecīgi arī jaunās valdības apstiprināšanu, kas vienlaikus uzskatāmi parādīja arī Merca pozīciju politisko vājumu.
Dienu pēc tam, kad Eiropā atzīmē nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienu, Krievijas galvaspilsētā Maskavā ar vērienu tika svinēta tā dēvētā Uzvaras diena, uz kuru ierasties plānoja arī dažādu ārvalstu līderi. Kas un kādēļ devās uz Maskavu, un vai šī konkrētā 9. maija parāde viesu saraksta dēļ uzskatāma par ģeopolitiski nozīmīgu notikumu?
Neraugoties uz kareivīgo retoriku, savstarpējām apšaudēm un pat jaunāko laiku vēsturē lielāko gaisa kauju (ar vairāk nekā 120 lidmašīnu piedalīšanos), gan Indijas, gan Pakistānas augstākās amatpersonas prognozējami dod mājienus, ka to kārtējais konflikts ir uzskatāms par izsmeltu.
Daļā Lielbritānijas šāgada
1. maijā notika vietējās jeb pašvaldību vēlēšanas, kuras
noslēdzās ar iespaidīgu abu
karalistes galveno partiju – leiboristu un konservatīvo – sagrāvi.
Par Kanādā aizvadīto parlamenta
vēlēšanu uzvarētāju ir kļuvusi
iepriekš pie varas bijusī Liberālā
partija, neskaidrs ir palicis tikai
jautājums, vai liberāļi ir ieguvuši
pietiekamu atbalstu, lai nenāktos
meklēt sabiedrotos valdības veidošanai.
Otrajās Lieldienās, 21. aprīlī, aizsaulē aizgāja Romas pāvests Francisks, kura veselības stāvoklis raisīja bažas jau vairākus mēnešus. Pāvesta bēru ceremonija paredzēta 26. aprīlī, bet pēc tam konklāvs Vatikānā izraudzīsies jaunu katoļu baznīcas galvu. Kādus ierakstus baznīcas vēsturē atstās pāvests Francisks, kurš varētu kļūt par nākamo pāvestu, un kamdēļ jautājums, kas ieņems šo krēslu, katoļu baznīcai šoreiz svarīgāks nekā daudzas citas reizes?
Pēc tam kad šīs nedēļas sākumā radikālie islāmisti sarīkoja terora aktu netālu no Kašmīras reģiona Indijas daļas (Džammu un Kašmīras štata) kūrotpilsētas Pahalgamas, nogalinot ap 30 cilvēku, strauji pieaugusi spriedze Indijas un Pakistānas attiecībās.
Uzreiz vairāki plašsaziņas
līdzekļi vēsta par Jemenas
nemiernieku hutiešu un tās
oficiālās valdības gatavošanos
iespējamam jaunam militāram konfliktam, atsakoties no
2023. gadā sāktā miera procesa.
Situācijā, kad starptautisko attiecību noteikumi arvien mainās un skaidrības par nākotni trūkst ne vienai vien valstij, no fokusa lielā mērā pazudis iemesls, kas vēl nesen tika uzskatīts par vienu no galvenajiem potenciāli iespējamo starpvalstu bruņoto konfliktu cēloņiem, – cīņa par dzeramā ūdens resursiem. Taču šādu konfliktu cēloņi nekur nav pazuduši – varbūtība, ka domstarpības varētu tikt risinātas ar bruņotu spēku, daudzviet ir pat palielinājusies.
Laikraksts South China Morning
Post vēsta, ka uzreiz vairākas
apvienotās Eiropas augstākās
amatpersonas gatavojas piedalīties samitā ar Ķīnas Tautas
Republikas priekšsēdētāju Sji
Dziņpiņu.
Lai arī Gruzijas vārds pēc pagājušā gada nogales politiskajiem notikumiem un skaļajiem
protestiem šobrīd gandrīz pazudis no pasaules lielāko mediju virsrakstiem, situācija šajā
Kaukāza valstī nebūt nav atrisināta. Joprojām turpinās regulāri proeiropeiskās opozīcijas
protesti, un reizēm opozicionāriem arī izdodas sarīkot atsevišķas, plašāku uzmanību
piesaistošas akcijas. Cik ilgi tas turpināsies, un kādi ir šīs valsts turpmākās attīstības
iespējamie scenāriji?
Šī gada 2. aprīlis ir ierakstīts vēsturē kā diena, kad ASV
prezidents Donalds Tramps pieņēma ārkārtīgi pretrunīgi
vērtētu lēmumu ievērojami palielināt ievedmuitas tarifus
precēm, kas tiek importētas uz ASV. Tramps to pasludināja
par ASV «neatkarības atjaunošanas dienu», bet ASV
prezidenta kritiķi to dēvē par dienu, kad sākts lielais tarifu
karš vai ielikti pamati jaunai lielajai depresijai. Kādi ir šī
lēmuma cēloņi, kurš no abiem viedokļiem tuvāks patiesībai,
un kādi ir situācijas turpmākās attīstības scenāriji?
Vācijā par sava veida iekšpolitisko sensāciju ir kļuvuši
jaunākie sabiedriskās domas
aptauju rezultāti, kuri liecina,
ka vēlētāju atbalsts vēl februāra otrajā pusē notikušajās
pirmstermiņa vēlēšanās uzvarējušajiem
kristīgajiem demokrātiem (CDU/CSU) ir
noslīdējis līdz vēsturiski zemākajam līmenim, bet par valsts populārāko politisko
spēku (vai dažās aptaujās – izlīdzinājusies ar
kristīgajiem demokrātiem) ir kļuvusi "nepieskaramā" Alternatīva Vācijai (AfD).
Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa pagājušajā nedēļā izsludinātā jaunā ASV ievedmuitas tarifu politika bija paredzama, taču lielākajai daļai pārējās pasaules vienalga kļuva par šoku.
Pasaules bagātākais cilvēks tehnoloģiju miljardieris Īlons Masks aizvien atrodas visas pasaules uzmanības centrā, taču vairs ne savu inovatīvo ideju un biznesa panākumu dēļ. Augsts un ļoti nozīmīgs amats ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijā ir padarījis Masku par nesamierināmu demokrātu ienaidnieku, taču ir aizdomas, ka arī daudzi Trampa atbalstītāji ne tuvu nav sajūsmā par Maska darbībām. Kamdēļ tā, kas ir atklātie, kas – slēptie Maska pretinieki, un kādi ir iespējamie viņa darbības nākotnes scenāriji?
Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa izsludinātās Lielās tarifu dienas (ko pats Tramps nodēvējis par ASV ekonomiskās neatkarības dienu) ēnā ir palicis ievērojams spriedzes pieaugums – līdz pat militāra konflikta draudiem – ASV un Irānas attiecībās.
Pēdējās dienās ir kļuvis neatgriezeniski skaidrs, ka Ķīna ne tikai pacēlusi ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas mesto izaicinājuma cimdu, bet arī uzskatāmi demonstrē gatavību atgriezt to pāri okeānam jau kopā ar savu nosacīto izaicinājumu.
Mēģinājumi ar sporta palīdzību normalizēt lielvalstu attiecības notikuši arī agrāk, turklāt var teikt, ka veiksmīgi – gan ASV un Ķīnas pingponga diplomātija, gan pēcāk arī Kanādas un PSRS hokeja spēles tiešām palīdzēja arī politiskajā laukā. Vai to ir iespējams atkārtot?
Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa stāšanās amatā un viņa, kā arī viņa administrācijas pirmie soļi starptautiskajā politikā ir jūtami paātrinājuši procesu, kuru visiem spēkiem centās apturēt Trampa priekšteča Džo Baidena administrācija, – pāreju uz jaunu, daudzpolāru pasaules kārtību.
Pēc tam, kad atklājās, ka ASV prezidenta Donalda Trampa jaunās
administrācijas pārstāvju slēgtai
diskusijai ziņapmaiņas vietnē
Signal uzaicināts pievienoties arī
ar apspriežamo tēmu nesaistīts
žurnālists, izcēlies pirmais gana nopietnais
skandāls pēc Trampa stāšanās amatā.
Filipīnu eksprezidenta Rodrigo Dutertes apcietināšana un viņa izdošana Starptautiskajai Krimināltiesai (SKT) Hāgā ir izraisījušas plašas diskusijas pasaules medijos – ne tik daudz par odiozo politiķi, cik par SKT turpmāko nākotni un iespēju, ka šīs tiesas priekšā varētu stāties arī Krievijas līderis Vladimirs Putins. Kā Dutertes apcietināšana var ietekmēt SKT nākotni, un kāda ir iespēja, ka iebrukumu Ukrainā izraisījušos Krievijas politiķus un ģenerāļus tiešām varētu tiesāt?
Turcijā, kur ir tradīcija politiskos
satricinājumus dēvēt to norises
datumu vārdos, ir izcēlusies
politiskā krīze, kas acīmredzami
paliks vēsturē ar 19. marta
vārdu.
Diezgan nosacīts miers karadarbības nomocītajā Sīrijā, kur
pagājušā gada decembrī pie
varas nāca islāmistu kaujinieku grupējums Hayat Tahrir
al-Sham (HTS) un tā sabiedrotie, bet par valsts pagaidu prezidentu kļuva
HTS oficiāli bijušais līderis Ahmeds aš Šarā,
ir spējis noturēties vien nepilnus četrus
mēnešus.
ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojumi par vēlmi redzēt Kanādu kā ASV 51. pavalsti (štatu), kā arī ievedmuitas noteikšana kaimiņvalsts precēm ir gan sarežģījuši abu valstu attiecības, gan radījuši jaunu iekšpolitisko konfigurāciju Kanādā. Vēl nesen prognozētās pārliecinošās konservatīvo uzvaras vietā šogad gaidāmajās parlamenta vēlēšanās tagad pat ticamāka sāk šķist Liberālās partijas noturēšanās pie varas tās jaunā līdera Marka Kārnija vadībā. Kādi ir Trampa administrācijas reālie mērķi attiecībā uz Kanādu, un kādi politiskie procesi risinās pašā Kanādā?
Pēc Donalda Trampa atgriešanās Baltajā namā regulāri pieminētajā Grenlandē 11. martā notika vietējā parlamenta vēlēšanas, kuras var uzskatīt par pasaulē lielākās salas neatkarības piekritēju panākumu.