Par valdības solījumu atbilstību reālajai rīcībai, tostarp budžeta izdevumu mazināšanas jomā, Guntars Gūte sarunājas ar Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektoru Kasparu Gorkšu.
Kopš 1. jūlija, kad stājās spēkā prasība par obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšanu elektroskrejriteņiem, apdrošinātāji saņēmuši četrus zaudējumu pieteikumus par ceļu satiksmes negadījumiem, kurus izraisījuši elektroskrejriteņu vadītāji, aģentūru LETA informējuši Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) pārstāvji.
Par laikapstākļu radīto skādi lauksaimniecībai un to, kā tas ietekmēs pārtikas jomu, Guntars Gūte sarunājas ar Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētāju Gunti Gūtmani.
Par to, kādēļ Rīgas iedzīvotājiem ir tik dārgi jāmaksā par siltumenerģiju un kas notiek ar
plānoto siltumenerģijas tarifa celšanas plānu, Guntars Gūte sarunājas ar Saeimas deputātu
Andri Kulbergu (AS).
Valsts kontrole (VK) vakar
publiskoja veiktās revīzijas
slēdzienu par pašvaldību
administratīvo komisiju
funkcionēšanu – pašvaldību
administratīvās komisijas – neefektīvs un mūsdienām neatbilstošs risinājums administratīvā pārkāpuma procesā.
Par koalīcijas partneru savstarpēji pretrunīgo retoriku un to, kā tas ietekmē valdības stabilitāti un darba kvalitāti, Guntars Gūte sarunājas ar politologu Jāni Ikstenu.
Labdarības organizācija Ziedot.lv, kas jau kopš 2014. gada atbalsta Ukrainu cīņā pret Krieviju, saņēmusi tiesas pavēsti ierasties uz tiesas sēdi 2025. gada 18. augustā plkst. 10.00 Krievijas Federācijas (KF) Ivanovas apgabala Rodņiku tiesā, kurā paredzēts skatīt KF Ģenerālprokuratūras prasību iekļaut Ziedot.lv KF ekstrēmistisko organizāciju sarakstā. Paziņojumā medijiem organizācijas pārstāvji jau uzreiz diezgan skaidri ļauj noprast, ka vispār neplāno jebkādā veidā reaģēt uz šo Krievijas varasiestāžu aktivitāti.
Brīžos, kad sākas kārtējās it kā koalīcijas partneru ministru publiskās performances (patiesībā savstarpējās publiskās ķīvēšanās) par problēmjautājumiem un citām sāpīgām tēmām, rodas tikai viens jautājums – kas īsti notiek slēgtajās sadarbības padomes sēdēs, un kāda ir savstarpējās komunikācijas kvalitāte starp ministriem un viņu vadītajiem resoriem kopumā, ja sabiedrībai regulāri jānoraugās ministru dueļos?
Plaši izskanējusi ziņa, ka agresorvalsts Krievija kavējas (bet pilnīgi iespējams – apzināti to dara) ar naudas pārskaitīšanu Latvijai, kas paredzēta pensiju izmaksām Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem.
Par to, kas vispār ir mākslīgais intelekts (MI), kādus potenciālos ieguvumus un riskus tas rada, kā mēs varam MI pielietot savos ikdienas procesos, Guntara Gūtes saruna ar uzņēmuma Helmes Latvia direktoru Viesturu Bulānu.
Varētu teikt, ka, no vienas puses, pašvaldību vēlēšanas un vietvaru deputātu krēslus ieguvušo politiķu aktivitātes koalīciju stiķēšanā un amatu sadalē īpaši ne ar ko neatšķiras no iepriekšējām reizēm. Bet tas ir tikai no vienas puses. Paskatoties no otras puses – gan balsu skaitīšanas process jau ap pusnakti sāka ost pēc pamatīga sviluma, gan arī koalīciju stiķēšana, amatu dalīšana (tostarp jaunu radīšana) un attiecīgi izmaksu palielināšana laikā, kad nopelnītās naudas ir tik maz kā nekad, neizskatās glīti.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktajā 2025. gada 2. ceturkšņa LTRK indeksa pētījumā noskaidrots, ka salīdzinājumā ar iepriekšējiem datiem šajā laika posmā indeksa vērtība ir palielinājusies par diviem punktiem un tā ir atgriezusies virs 50 punktu atzīmes, liecinot par pieaugošu uzņēmēju optimismu.
Par situāciju ekonomikā un nākotnes prognozēm, kā arī aizsākušos diskusiju par iespējamību biržā kotēt daļu lielo valsts kapitālsabiedrību akciju, pret ko iebilst ZZS, Guntars Gūte sarunājas ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini (ZZS).
Par pašvaldību vēlēšanu rezultātiem un to, ar kādiem izaicinājumiem jārēķinās jaunajām pašvaldībām saistībā ar valdības plānoto publiskā sektora izdevumu samazināšanu, Guntars Gūte sarunājas ar Latvijas Pašvaldību savienības vadītāju Gintu Kaminski.
Lielas diskusijas gan sabiedrībā kopumā, gan politiskajā vidē izraisīja Finanšu ministrijas sagatavotais un saskaņošanai ministrijām un citām iesaistītajām pusēm nodotais informatīvais ziņojums Par priekšlikumiem kapitāla tirgus attīstībai un valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kas virzāmas sākotnējam publiskam piedāvājumam.
Kopš brīža, kad ar zināmu
patosa pieskaņu tika parakstīts
memorands starp valsti un
vairākām mazumtirdzniecības
ķēdēm par apņemšanos nodrošināt sabiedrībai iespēju
iegādāties ikdienā nepieciešamos produktus
par pieejamām cenām, pagājis nedaudz
vairāk par mēnesi.
Par aizvadīto mācību gadu, ieviesto jauninājumu rezultātiem, kā arī par to, ko nozare sagaida
un ar ko rēķinās jau nākamajā mācību gadā, Guntars Gūte sarunājas ar Latvijas Izglītības un
zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāju Ingu Vanagu.
Sabiedrība neizjūt valdības centienus mazināt birokrātiju – secināts
jūnijā Latvijas Darba devēju
konfederācijas (LDDK) un pētījumu centra SKDS veiktajā sabiedriskās domas izpētē par to, kā sabiedrībā tiek uztverts birokrātiskais slogs un kā tas ietekmē uzticēšanos valsts pārvaldei.
Atkal esam sagaidījuši vienus no
skaistākajiem latviešu svētkiem
– Jāņus, un diezgan drošticami,
ka jau šovakar daudzi tūkstoši
cilvēku dosies tuvākā vai tālākā
ceļā ārā no pilsētām uz laukiem
– kurš uz savām, kurš uz vecāku lauku mājām,
kurš pie radiem, kurš pie draugiem.
Valdība un ierēdniecība jau ilgu
laiku skandina apņemšanos
pārskatīt publiskās pārvaldes
tēriņus un meklēt avotus, kur
nodokļu maksātāju nauda
tomēr tiek iztērēta neefektīvi,
bezatbildīgi un izšķērdīgi.
Par pašvaldību vēlēšanu
rezultātiem, virknes
amatpersonu demisijām un
potenciālajām koalīcijām
Guntars Gūte sarunājas ar
politikas vērotāju un
komentētāju Danu Titavu
Latvijas iedzīvotāji ārsta profesiju
vērtē kā prestižāko. Savukārt
ārstu aptauja uzrāda, ka paši ārsti
profesijas prestižu vērtējuši
daudz pieticīgāk, tomēr augstāk
nekā tādā pašā aptaujā pirms četriem gadiem, liecina pētījuma centra SKDS
veiktā aptauja, kas vakar tika prezentēta 10.
Latvijas ārstu kongresā.
Kopš pašvaldību vēlēšanu nakts,
kad kļuva skaidrs, ka vēlēšanu
process, maigi sakot, nepavisam
nenotiek tā, kā vajadzētu, Latvijas politiskajā un sociālajā telpā
ar katru dienu aizvien vairāk
turpināja pieaugt politiskās kaislības, kas savu
kulmināciju sasniedza vakar.
Pērn publiskajā telpā aizsākās diskusija par Vecrīgu, kas savā ziņā pārtapusi par bezmaksas stāvlaukumu elektroautomašīnām. Proti, diskusijas tēma bija viennozīmīga – šī tendence tomēr nav pieņemama un būtu jāizbeidz.
Nedēļas nogalē plānotajās pašvaldību vēlēšanās uz vietvaru deputātu vietām kandidē arī virkne pašreizējo Saeimas deputātu, kā arī atsevišķu ministriju parlamentārie sekretāri un ministru biroju darbinieki.
Valsts līdz šim drīzāk darbojās kā "maks, no kā pasmelties", nevis pietiekami kvalificēts un prasīgs kapitālsabiedrības īpašnieks. Ar šādiem vārdiem beidzas Valsts kontroles (VK) informācija medijiem par VK veikto pārbaudi par 2021. gada revīzijā sniegto ieteikumu ieviešanu par valsts uzraudzību pār Covid-19 laikā veikto ieguldījumu uzņēmumā airBaltic.
Vakar Saeima otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā, kas paredz virkni izmaiņu, tostarp nosakot minimālo slieksni 1000 biedru apjomā partijām vai partiju apvienībām, kas vēlas kandidēt parlamenta vēlēšanās. Proti, prasību par biedru minimālo skaitu nolemts dubultot, tiesa gan, ja ideja tiks atbalstīta trešajā lasījumā, šis nosacījums stāsies spēkā 2027. gada 1. janvārī un attieksies uz parlamenta vēlēšanām 2030. gadā.