Kā spilgts piemērs tam var kalpot vakardienas savstarpējā publiskā vārdu pārmaiņa starp satiksmes ministru Ati Švinku (Progresīvie) un finanšu ministru Arvilu Ašeradenu (JV), kur Satiksmes ministrijas (SM) mājaslapā publicētajā paziņojumā medijiem Švinka, manuprāt, mēģina iespert Ašeradenam pa potītēm, izsakot būtībā pārmetumus Finanšu ministrijai (FM), ka tā, redziet, teju vai ar varu spiežot nabaga Švinkam samazināt autoceļiem nepieciešamo finansējumu nākamā gada budžetā. Protams, visam klāt Švinka pieliek vēl kvēlas frāzes par to, cik svarīgi taču ir labi autoceļi ekonomikas attīstībai un tamlīdzīgi, tostarp iepeldot pat līdz tādai pagātnei kā «vēsturiskajam lēmumam par ceļu fonda likvidēšanu». Vārdu sakot, pretiniekam (atvainojos, partnerim) iesperts.Taču Ašeradens nepaliek atbildi parādā, un arī FM mājaslapā parādās paziņojums, kas sākotnēji ir it kā vispārīgs stāsts par nākamā gada budžeta lietām, bet jau trešajā rindkopā top skaidrs, ka tas ir Ašeradena atbildes spēriens Švinkam. Krietni pārfrāzējot FM rakstīto – būtu tomēr labi, ja tu nestāstītu publiski visādas pasakas, jo neko tādu es no tevis neesmu prasījis. Bet visam klāt FM nav pakautrējusies vēl atgādināt, ko SM nav joprojām izdarījusi savā lauciņā. Kā mēdz teikt – «mīļas sarunas».
Patiesībā strīdi līdzīgā veidā publiskajā telpā notiek teju visu ministriju ietvaros, kur katras nozares ministrs piepūstiem vaigiem stāsta, ka ir spējis/-usi atrast veidus, kur samazināt kaut kādus sīkumus, bet nu vairāk vairs neko nav iespējams darīt, jo citādi apstāsies laiks un Zemeslode.
Šajā kontekstā man ir divi secinājumi. Pirmais – ne ministri, ne ministriju atbildīgās amatpersonas tā pa īstam nemaz netaisās patiešām meklēt veidus, kā samazināt bezjēdzīgos tēriņus jo īpaši centrālās administrācijas līmenī, kur var mazināt būtiski – gan personāliju, gan naudas izteiksmē. Tā vietā, manuprāt, samazinājumu cenšas rast krietni zemākos līmeņos, kas patiešām ir sāpīgi nozarei. Un otrs – jo tuvāk nāks nākamās Saeimas vēlēšanas, jo populistiskākus un demagoģiskākus paziņojumus reālu darbu vietā mēs redzēsim politiskajā laukumā.