Vai arodbiedrībai izdosies panākt cerēto, grūti prognozēt, ņemot vērā, ka summa kopumā nav maza, bet tajā pašā laikā jau šobrīd ir skaidri nojaušams, ka nākamā gada valsts budžetam un attiecīgi no tā nepieciešamajam finansējumam dažādām jomām sagaidāmi spiedīgi laiki.
Tas, ka veselības aprūpes sistēma (tieši tāpat kā teju visas citas jomas) gadu gadiem spiesta izdzīvot līdzekļu trūkuma apstākļos, ir zināms teju ikvienam valsts iedzīvotājam, kuram bijusi nepieciešamība izmantot veselības aprūpes pakalpojumus. Mūžīgās gaidīšanas rindas (dažubrīd pat vairāk nekā gadu) uz dažādiem izmeklējumiem vai cita veida medicīniskām procedūrām, lai šo pakalpojumu saņemtu ar valsts līdzfinansējumu, diemžēl jau ir kļuvusi par ikdienas realitāti, kas nevienu īpaši neizbrīna. Cilvēki pašausminās radu pulkā, sociālajos tīklos, bet beigās tāpat samierinās. Un tad izdara izvēli – gaidīt gadu uz nepieciešamā pakalpojuma saņemšanu ar valsts līdzfinansējumu vai arī (protams, ja rocība to atļauj) atvērt savu maciņu un pieteikties uz 100% paša apmaksātu pakalpojumu, toties tiekot uz vajadzīgo procedūru teju gandrīz vai nākamajā dienā. Būtībā šī nianse skaidri iezīmē vienu faktu – tā teikt, deficīts nav konkrēti izmeklējumi, procedūras un attiecīgie speciālisti, deficīts ir valsts līdzfinansējums.
Var, protams, politiķi un citi nozares atbildīgie savilkt pierē rūpju rievu un aizgūtnēm stāstīt, cik ļoti viņi saprot ar veselības problēmām saskārušos nodokļu maksātājus un cik ļoti šīs labas algas saņemošās amatpersonas vai ik stundu pavada, lai meklētu un rastu iespēju nodrošināt cilvēkiem to, kas viņiem pienākas un par ko viņi ar saviem nodokļiem jau ir samaksājuši. Tomēr realitāte ir pavisam cita – lielā mērā nozarē nekas neuzlabojas, varētu pat teikt, ka ik pa laikam kļūst tikai sliktāk.
Un te nu atkal nāk prātā tikai viena doma – kopumā valsts budžetā naudas jau nemaz nav tik maz. Maz ir kā cita – valstiskas domāšanas politiķu un ierēdniecības vidēs, kuriem ir iespēja rīkoties ar mūsu naudu. Un, kamēr šo cilvēku domāšanas veids nemainīsies, tikmēr arī nebūs naudas ne veselībai, ne izglītībai, ne drošībai, ne citām valstiski svarīgām vajadzībām.