Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Aktuāli
Rīgā +18 °C
Skaidrs
Otrdiena, 14. maijs
Elfa, Elvita, Aivita, Krišjānis

Jolanta Plauka

Šahs ar liesmām Austrālijā(21)

Cīņa ar mežu un krūmāju ugunsgrēkiem Austrālijā ilgst jau kopš jūlija beigām, un nu tie izpletušies vairāk nekā 7,3 miljonu hektāru platībā – tik lielā teritorijā kā Beļģija un Dānija kopā. Salīdzinājumam Amazones lietus mežu ugunsgrēki iznīcināja septiņus miljonus hektāru, norāda CNN.

Izdzīvot kaujas laukā(4)

Latvijas karavīri nelielā skaitā jau gandrīz četrus gadus pilda misiju Irākā – māca vietējos drošības spēkus. Saeimai jau drīzumā būs jālemj, vai dalību pagarināt un paplašināt. Situācija reģionā ASV un Irānas attiecību saspīlējuma dēļ atkal ir saasinājusies, un tas var likt uzdot jautājumu: vai maz ir jēga tur būt?

Atbalsts primāri Baltijas valstu gaisa telpas aizsardzībai(6)

Uz apjomīgā Amerikas Savienoto Valstu (ASV) aizsardzības budžeta fona 695,1 miljarda ASV dolāru apmērā, ko pērnā gada nogalē atbalstīja Kongress un parakstīja prezidents Donalds Tramps, trim Baltijas valstīm piešķirtie 175 miljoni ASV dolāru (157,7 miljoni eiro), tajā skaitā 50 miljoni dolāru (44,85 miljoni eiro) gaisa telpas aizsardzībai, varētu šķist niecīga summa. Taču tā ir ļoti būtiska militārā palīdzība mūsu reģiona spēju attīstībai.

Latvijas vieta varas četrstūrī(29)

XXI gadsimtā starptautiskie izaicinājumi kļūst aizvien komplicētāki – tradicionālajiem politikas, drošības un ekonomikas jomas jautājumiem parādās jaunas dimensijas, kuras saistītas ar globalizāciju, jauno tehnoloģiju attīstību un jaunajām informācijas aprites platformām. Tajā pašā laikā, izplūstot robežām starp militāriem un nemilitāriem draudiem, arvien būtiskāku lomu ārpolitikā ieņem jaunās tehnoloģijas, kas ietver gan jaunos medijus un informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (5G ekosistēmas), gan bruņojuma kontroles augsti tehnoloģiskos risinājumus un pieaugošo mākslīgā intelekta nozīmi. Nozīmīgs globālais izaicinājums ir antidemokrātiskās tendences un klimata pārmaiņas, kas ir papildu ietekmes faktors starptautiskās drošības un migrācijas jomā. Sāncensība, kas minēto procesu rezultātā veidojas starp galvenajiem spēlētājiem un varas centriem, rada nopietnus draudus līdzšinējai multilaterālajai pasaules kārtībai. Šīs tendences nenovēršami ietekmē arī mūsu reģionu.

2020. gads: Pārmaiņu gaisotnē(1)

2020. gads solās būt gana spraigs ne vien starptautiskajā arēnā, bet arī pašu mājās. Ziemas mēneši Latvijā paies gaidāmo Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu karstumā, bet Eiropā paredzama vēsturiska šķiršanās, vārdā Brexit. Pavasarī iespējamas kaislības tieslietu jomā, jo drīz beidzas ģenerālprokurora un Augstākās tiesas priekšsēdētāja pilnvaras. Savukārt vasara aizritēs olimpisko spēļu zīmē. Būtisks pārmaiņu gads būs arī Latvijas izglītības sistēmā, bet rudenī uzzināsim, vai Donaldam Trampam izdosies ASV prezidenta amata pienākumus pildīt vēl vienu termiņu.

Skolu jautājumā nevar spekulēt ar izdzīvošanu(19)

Ministrija plānojusi noteikt ieejas prasības visās vidusskolās, lai jauniešu karjeras izvēle būtu mērķtiecīgāka, intervijā Jolantai Plaukai stāsta izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).

Elites līdztautietis ar savu rokrakstu(32)

Janvāra sākumā apritēs tieši pusgads, kopš Latvijas valsts prezidenta amatā ir Egils Levits. Daži uz viņu cerēja teju kā uz nācijas tēvu, tomēr laimes lācis viņa personā nav iemiesojies. Levits radījis darbīga un intelektuāla prezidenta iespaidu, taču netrūkst arī viņam veltītu kritisku vārdu, tostarp no mediķiem, kas pat sakās zaudējuši viņam uzticību.

Par strīdīgajiem priekšlikumiem ģenerālprokurora izvēlē vēl diskutēs(2)

Saeima jau ceturtdien plānojusi lemt par konceptuālu atbalstu izmaiņām ģenerālprokurora izvēles kārtībā. Lai gan grozījumus izstrādājusi Jāņa Bordāna (JKP) vadītā Tieslietu ministrija, tos neskatīs valdībā, bet tie tiks virzīti kā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iniciatīva. Jāpiebilst, ka Saeimas komisiju vada tieslietu ministra partijas biedrs Juris Rancāns. Ne pašā komisijā, ne arī attiecīgās jomas institūcijās nav vienprātības par vairākiem priekšlikumiem, taču konceptuāls atbalsts izmaiņām esot.

Ārkārtas vēlēšanas likuma maiņas laikā(5)

Norma, ka var ievēlēt uz ilgāku periodu, nākotnē motivētu provocēt ārkārtas vēlēšanas – Jolantai Plaukai atzīst Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa.

Neuzkāpt ziloņkaula tronī

ASV sankciju izraisīto notikumu ēnā Saeima ceturtdien Latvijas Bankas (LB) prezidenta amatā pārliecinoši ievēlēja līdzšinējo LB padomes locekli un sabiedrībā zināmo ekonomistu Mārtiņu Kazāku. Viņš jaunos pienākumus sāks pildīt 21. decembrī, nomainot līdzšinējo LB prezidentu Ilmāru Rimšēviču, kurš nacionālajā bankā strādā jau kopš neatkarības atgūšanas, bet iestādes vadītāja amatā bija pēdējos 18 gadus, no kuriem pēdējos teju divus gadus Rimšēvičs ierauts korupcijas skandālā.

Izmaiņas ārkārtas vēlēšanās ievēlētas domes pilnvaru laikā šķeļ koalīciju(6)

Saeima ceturtdien plānojusi lemt par neviennozīmīgi vērtētajiem grozījumiem divos likumos, kas pagarinātu ārkārtas vēlēšanās ievēlētas domes pilnvaru termiņu līdz pat sešiem gadiem. Lai arī daži koalīcijas pārstāvji uzsver – tie neesot saistīti ar plānoto Rīgas domes (RD) atlaišanu, šis konteksts caurvija divas dienas ilgušās politiķu un ekspertu debates saspīlētā gaisotnē Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā. To apliecināja arī koalīcijas deputāta un pašvaldību lietu ministra Jura Pūces partijas biedra Toma Artūra Pleša (A/P) prasītā un ar nelielu balsu pārsvaru atbalstītā steidzamības noteikšana abiem likumprojektiem, kā arī ierosinājums priekšlikumus ļaut iesniegt tikai vienu dienu. Nodēvējuši to par teātri un cirku, trīs saskaņieši – Regīna Ločmele-Luņova, Sergejs Dolgopolovs un Vjačeslavs Dombrovskis – demonstratīvi pameta komisijas sēdi.

Stagnēt līdz reformas beigām(4)

Kamēr notiks administratīvi teritoriālā reforma (ATR) un darbu nesāks jaunās 2021. gadā ievēlētās domes, pašvaldības jaunus teritorijas attīstības plānošanas dokumentus nedrīkstēs izstrādāt un apstiprināt. To paredz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) virzītie un Saeimā jau konceptuāli atbalstītie grozījumi likumā. Gan Saeimas debatēs, gan arī Dienas uzrunāto ekspertu viedoklī izskan bažas, ka šāds lēmums apstādinās pašvaldību attīstību vismaz turpmākos trīs gadus, būs apgrūtināta vai pat neiespējama Eiropas Savienības fondu naudas apguve.

Piektais pants – dzelžaina apņemšanās(20)

"Mēs esam kopā – visi par vienu, un viens par visiem. Mūsu apņemšanās pildīt [Vašingtonas līguma] 5. pantu – alianses kolektīvās aizsardzības pantu – ir dzelžaina," pēc NATO valstu un valdību vadītāju tikšanās Londonas samita izskaņā trešdien paziņoja alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. Neilgi pirms NATO jubilejas samita publiskajā telpā parādījās neglaimojošu vārdu apmaiņa starp valstu līderiem saistībā ar Francijas prezidenta Emanuela Makrona paziņojumu, ka NATO iestājusies "smadzeņu nāve". Tāpat bažas raisīja Turcijas iebildumi NATO aizsardzības plāniem Baltijas valstīm un Polijai.

Viņķelei ļauj turpināt strādāt(9)

Neaizmirstiet, mēs jūs vērojam! Tā, vēršoties pie veselības ministres Ilzes Viņķeles (A/P), kura Saeimā ceturtdien pēc ilgām debatēm izturēja neuzticības balsojumu, sacīja ekspremjers, Saeimas deputāts Māris Kučinskis (ZZS). Demisijas pieprasījums, ko rosināja ZZS un neatkarīgie deputāti, notika dienā, kad mediķi pie parlamenta ēkas rīkoja jau otro protesta akciju un Valsts prezidents Egils Levits izsludinājis asu kritiku izraisījušo 2020. gada valsts budžetu, vien pakratot premjeram un parlamentam ar pirkstu par likumu pretrunām un brīdinot par satversmības pārbaudes risku.

Preiļu novada domes rīcībspējai koalīcija izveido otrā vietnieka amatu(4)

Preiļu novada dome, kas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sāktā kriminālprocesa rezultātā ir palikusi bez vadības un būvvaldes, šonedēļ divās ārkārtas sēdēs izveidojusi domes priekšsēdētāja otrā vietnieka amatu un tajā ievēlējusi Klavdiju Zarāni. Viņa pārstāv līdzšinējās domes vadītājas Marutas Plivdas un viņas vietnieka Jura Želvja apvienoto Latgales partijas, Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK un Latvijas Zemnieku savienības sarakstu. Tāpat nolemts palielināt pastāvīgo komiteju locekļu skaitu, katrā komitejā deputātu skaitu palielinot no pieciem līdz septiņiem.

Reforma šķeļ Aglonas novadu

Aglonas novads ir viens no tiem retajiem novadiem Latvijā, kas iepriekšējās reformas laikā izveidojās pāri iepriekšējo rajonu robežām. To, ka veco rajonu vilkme joprojām ir saglabājusies, apliecina ne vien sabiedriskās apspriešanas rezultāti, bet arī Aglonas novada domes lēmums, kas paredz novada sadalīšanu, – bijušā Preiļu rajona sastāvā esošā Aglonas pagasta pievienošanu Preiļu novadam, bet Kastuļinas, Grāveru un Šķeltovas pagastu atgriešanos Krāslavas administratīvajā teritorijā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvātajā modelī Aglonas novads kā vienots veselums tiek iekļauts Preiļu novadā.

Vai budžetu var likt Saeimai pārskatīt?(36)

Iespējamo rīcību saistībā ar strīdīgi pieņemto nākamā gada budžetu, kurā ir pretrunas starp dotajiem solījumiem un pieņemtajiem lēmumiem, intervijā Jolantai Plaukai skaidro Valsts prezidenta padomnieks Jānis Pleps.

Kopā iesoļojot otrajā simtgadē(9)

"Mūsu valsts otrajā simtgadē mēs dzīvosim pasaulē, kuru sākam radīt šodien. Kāda tā būs? To nosaka, cik drosmīgi ir mūsu sapņi un cik apņēmīgi mūsu darbi. Cik vērīgi mēs esam, saklausot nākotni un neiztērējoties sīkumos. Cik mērķtiecīgi virzīsim savus spēkus Latvijas valsts un tautas turpinātībai nākotnē, mūsu sabiedrības kopējam labumam un tātad – katra atsevišķa cilvēka jēdzīgai dzīvei," svētku uzrunā pie Brīvības pieminekļa vēlā pirmdienas vakarā sacīja Valsts prezidents Egils Levits. Viņš aicināja ikvienu Latvijas valsti uzlabot un pilnveidot, par galveno atskaites punktu savai darbībai izvirzot kopējo labumu, solidaritāti un taisnīgumu.

Obligātā dienesta gaišās un ēnas puses(39)

Divu gadu ilgs obligātais militārais dienests (OMD), pienācīgs atalgojums profesionāļiem un smago divīziju paplašināšana – šādus un vēl citus ne mazāk diskutablus ierosinājumus Baltijas valstu aizsardzības stiprināšanai ASV analītiskā institūta Jamestown Foundation ziņojumā iekļāvis pētnieks Ričards Hūkers. Jānorāda, ka ziņojums ir autora, nevis domnīcas viedoklis. Tāpat jāņem vērā, ka domnīca ļoti labi orientējas Krievijas un citu esošo un bijušo NVS valstu jautājumos, bet Baltija nav tās spēcīgākā puse.

Ierosinājumiem vārti vaļā(3)

Pēc vairāku stundu ilgām un neierasti konstruktīvām, nevis emocijām pārsātinātām debatēm Saeimas pārliecinošs vairākums ceturtdien konceptuāli atbalstīja administratīvi teritoriālās reformas vadošo likumprojektu, kas paredz 119 pašvaldību vietā izveidot 39.

Daugav’s abas malas mūžam nesadalās(6)

"Sēlijas novada izveide ir galvenais mērķis šajā laikmetā," saka Ilūkstes novada mērs Stefans Rāzna, kurš virza alternatīvus priekšlikumus administratīvi teritoriālajai reformai (ATR) Daugavas kreisās puses pašvaldībās. Varianti ir vairāki, bet neviens no tiem nesakrīt ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumu, kurā Ilūkste pievienota mentāli atšķirīgajam Daugavpils novadam. Kaimiņu novadi pret Ilūkstes mēra piedāvājumu pagaidām izturas visai rezervēti, vienīgi Jaunjelgavas novada vadība atzīst, ka ir gatava sadarboties vienota mērķa labā.

Par Brexit labāk nerunāt(13)

1. novembrī Eiropas Savienībā (ES) un Lielbritānijā vajadzēja iestāties haosam, jo britu premjera Borisa Džonsona vēl šā mēneša sākumā paustā pārliecība bija, ka 31. oktobris Lielbritānijai kā ES dalībvalstij būs pēdējā diena. Tā nenotika. Par iemesliem un pašreizējo aktuālo situāciju intervijā Jolantai Plaukai stāsta Latvijas vēstniece Lielbritānijā Baiba Braže.

EP komiteja Latvijā pārbaudīs iespējamos pašvaldību hartas pārkāpumus(11)

Divu pārvaldes līmeņu izveide, republikas pilsētas statusa atstāšana Ventspilij un Jelgavai un jaunveidojamo novadu izveides pamatojums – šie bija galvenie problēmjautājumi, kas līdztekus vēl dažām citām ar administratīvi teritoriālo reformu (ATR) saistītām neskaidrībām iezīmējās otrdien Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē. Pēc aptuveni divu stundu garām diskusijām komisijas deputātu vairākums konceptuāli tomēr atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāto un valdībā pieņemto novadu reformas likumprojektu. Pret likumprojekta tālāku virzību, rosinot tā atdošanu atpakaļ Ministru kabinetam, bija trīs deputāti – Viktors Valainis (ZZS), Karina Sprūde un Regīna Ločmele-Luņova (Saskaņa). Par likumprojektu pirmajā lasījumā vēl jābalso Saeimas sēdē, taču priekšlikumus tiks rosināts iesniegt līdz 7. janvārim.

Lejaskurzemes novada centra statusam apsver vairākus variantus(7)

Grobiņa, Aizpute vai Liepāja? Viens vai vairāki centri? Uz šiem jautājumiem tuvākajā laikā būs jāatbild topošā Lejaskurzemes novada līderiem līdz ar Ministru kabineta lēmumu Liepājai tomēr atstāt republikas pilsētas statusu, bet apkārtējos astoņus novadus – Nīcas, Rucavas, Vaiņodes, Priekules, Grobiņas, Aizputes, Durbes un Pāvilostas – apvienot vienā. Jau otrdien likumprojektu, kas paredz administratīvi teritoriālo reformu, sāks skatīt atbildīgā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.

Pašvaldības lūdz prezidenta iesaisti(15)

Nesameklējot dzirdīgas ausis valdībā un Vides aizsardzības un pašvaldību lietu ministrijā (VARAM), pašvaldības administratīvi teritoriālās reformas (ATR) jautājumā vērsušās arī pie Valsts prezidenta Egila Levita. Pašvaldību argumenti ir līdzīgi un jau iepriekš publiski pausti. Vienīgie, kas līdz šim uzņemti Rīgas pilī, ir Ikšķiles novada pārstāvji, kuri ir bijuši vieni no aktīvākajiem reformas pretiniekiem. Savukārt pavisam drīz – 6. novembrī – pilī gaidāma Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) domes sēde, kurā piedalīsies arī prezidents Levits.

4400 kvadrātmetru vēstures(1)

Apslēpta aiz bieziem mūriem, Rīgas pils vissenākā daļa ir neatklāts un sabiedrības acīm pašlaik slēgts dārgums. Tuvākajos gados paredzētās atjaunošanas laikā pils pārvērtīsies par Vecrīgas publiskās telpas paplašinājumu, vēsturiskajai aurai piešķirot svaigumu, – tāda ir arhitektu un projekta pasūtītāja komandas iecere

Attiecības bez mākoņiem(6)

"Labdien, dārgie draugi!" pēc abu delegāciju tikšanās Rīgas pilī Ukrainas prezidents Volodomirs Zelenskis latviešu valodā uzrunāja preses konferences dalībniekus. Šī ir standarta vizīte, kas ir jāveic prezidentūras sākumā, Dienai norāda Latvijas Ārpolitikas institūta pētniece Elizabete Vizgunova. Jāatgādina, ka Zelenska pirmā vizīte pēc stāšanās prezidenta amatā bija Briselē, skaidri parādot Ukrainas virzību Eiropas Savienības un NATO virzienā. Zelenska viesošanās Latvijā, pēc ekspertes domām, ir mēģinājums veicināt attiecības ar tām valstīm, kuras atbalsta Ukrainas eiroatlantisko virzību, kas arī ir viena no Latvijas ārpolitikas prioritātēm.

Būs politiskas atkāpes(43)

Vienlaikus ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvāto administratīvi teritoriālo iedalījumu, kas pēc būtības ir politiska karte, straujāk, nekā plānots, ir panākta vienošanās veidot otru pārvaldības līmeni. Tās gan nebūs jaunas vai vēlēšanās ievēlētas administratīvās vienības. Tā vietā tiks stiprināti pašreizējie plānošanas reģioni, kuriem plānots nodot daļu pašvaldības un valsts funkciju. Par to, kuras funkcijas un cik liels finansējums tām sekos, vēl gan jāpanāk vienošanās.

Parāda dzelteno kartīti(10)

"Katrā ministres pieteiktajā diskusijā kā īlens, maigi sakot, no maisa spraucas laukā ministres nesapratne par nozares vajadzībām, vienpersoniska taisnības apziņa, nicinājums un necieņa pret Latvijas izglītības saimi, kurai, kā teikt, ir jāierāda īstā vieta," koncentrēti par to, kāpēc būtu jāatbalsta neuzticības izteikšana izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai (JKP), Saeimas debatēs ceturtdien sacīja opozīcijas pārstāve Evija Papule (Saskaņa).