Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Aktuāli
Rīgā +12 °C
Skaidrs
Otrdiena, 14. maijs
Elfa, Elvita, Aivita, Krišjānis

Jolanta Plauka

airBaltic pasažierei mājupceļš izvēršas garš un emocionāli traumējošs(32)

Stāstot par atgriešanos mājās no Gruzijā notikušās teātra skates, teātra zinātniecei, žurnālistei Vēsmai Lēvaldei joprojām aizlūst balss. Biļetes uz Tbilisi, uz kurieni ar tiešo reisu no Rīgas var nokļūt tikai ar Latvijas nacionālo aviokompāniju airBaltic, Vēsma un vēl trīs kolēģes nopirka jau vasaras vidū. "Lai būtu drošas, ka esam laikā tur un laikā tiekam atpakaļ, jo liekas darba dienas zaudēt nevaram," piebilst Vēsma. Turpceļā problēmu nebija, bet mājupceļš naktī no pagājušās svētdienas uz pirmdienu Vēsmai izvērtās garš un ļoti nepatīkams.

Velk robežu pa Misas upi(5)

Administratīvi teritoriālā reforma (ATR) paredz, ka jaunie novadi ir ģeogrāfiski vienoti. Pašlaik divi novadi – Olaines un Raunas novads – šim kritērijam neatbilst. Raunas novada neviendabīgums ir atrisināts, to reformas rezultātā pievienojot Smiltenes novadam, bet ar Olaines novadu, kuru uz pusēm sadala Ķekavas novada pagasti, ir sarežģītāk.

Principialitāte vai ietekme(3)

Visas Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas (EPPA) līdzīgi domājošās delegācijas jeb grupa Baltija+, kas jūnijā demonstratīvi pameta sēdi, lai protestētu pret EPPA lēmumu atjaunot Krievijas delegācijas balsstiesības, nākamnedēļ nolēmušas apmeklēt rudens sesiju Strasbūrā. Arī Ukraina, kas savu jauno delegāciju nodibināja vien šīs nedēļas vidū, sesijā būs klātesoša, lai gan delegāti sēdēs nepiedalīsies.

Levita runu ANO sesijā vērtē atzinīgi, bet būtu jāseko aktīvai rīcībai(65)

Šonedēļ Ņujorkā ASV tiekas ap 60 pasaules līderiem, lai piedalītos ikgadējā ANO Ģenerālās asamblejas (ĢA) sesijā un ar to saistītajos augsta līmeņa pasākumos. Līderu vidū gan nav Krievijas prezidenta Vladimira Putina un Ķīnas līdera Sji Dzjiņpina, taču viņi ir reti viesi ANO ĢA sesijās. Sesija šogad aizrit klimata krīzes zīmē, un tai īpašu uzmanību savā runā pievērsa arī Latvijas prezidents Egils Levits, kura uzstāšanos eksperti Dienai vērtē atzinīgi.

Drošības riski arvien pieaug(12)

Valdības otrdien apstiprinātajā Nacionālās drošības koncepcijā (NDK) iezīmētas septiņas valsts apdraudējuma formas un prioritārie pasākumi to novēršanai. Ja iepriekšējā koncepcijā 2015. gadā Krievija tika pieminēta 43 reizes, vēl iepriekšējā 2011. gadā – tikai piecas reizes, tad jaunākajā dokumentā – jau 66. "Tas vien liecina par to, par ko ir koncepcija. Visa pamatā – par Krieviju," Dienai vērtē ārpolitikas pētnieks Māris Andžāns, atzīstot, ka saturiski koncepcijā praktiski nekā "diži jauna" neesot, izņemot lielākas uzmanības pievēršanu mediju situācijai un informatīvajai telpai, droniem un 5G. Taču iztrūkst kritisku vārdu pašai aizsardzības nozarei, kurai nevedas ar iepirkumiem, kā arī nav definēta Ķīnas pieaugošā ietekme.

Latvijas pilsoņi Lielbritānijā kūtri piesakās pastāvīgā iedzīvotāja statusam(25)

No Lielbritānijā nodarbinātajiem 117 tūkstošiem Latvijas pilsoņu pastāvīgā iedzīvotāja statusam reģistrējušies tikai 41,5 tūkstoši tautiešu. Lai arī joprojām nav skaidrs, kad un kā Lielbritānija pametīs Eiropas Savienību (ES), Latvijas diplomātiskais dienests mudina pilsoņus tomēr laikus sakārtot formālās attiecības ar mītnes valsti. Tiesa, augustā, līdz ar jaunās britu valdības apstiprināšanu, tautiešu aktivitāte ir manāmi pieaugusi. Nereģistrēšanās nekaitēs, Dienai atzīst Latvijas vēstniece Lielbritānijā Baiba Braže. Taču pastāvīgā iedzīvotāja statuss Latvijas pilsoņiem, kuri plāno uzturēties Lielbritānijā pēc Brexit, ļaus izvairīties no iespējamiem sarežģījumiem un nodrošinās ES pilsoņu tiesības.

Astoņdesmit divi pret vienu(31)

Dienu pirms gaidāmā valdības konceptuālā lēmuma par administratīvi teritoriālās reformas (ATR) piedāvājumu, tostarp izmaiņām novadu kartē, Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) dome ārkārtas slēgtajā sēdē nolēmusi prasīt premjeram Krišjānim Kariņam (JV) vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (AP) demisiju. No 96 domes delegātiem par demisijas pieprasīšanu balsoja 82, pieci bija pret, bet deviņi atturējās. "Nospiedošs" vairākums delegātu arī uzskata, ka ATR turpināšana būtu jāpārņem tieši premjeram, veidojot darba grupu ar LPS un nozaru – veselības, izglītības, satiksmes un labklājības – ministru iesaisti. LPS lūgs Valsts kontroli izvērtēt, kā ir pasūtīti pētījumi, uz kuriem balstīts ATR pamatojums un piedāvājums, un kā veikta informatīvā kampaņa. Savukārt Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresam tiks nosūtīta informācija par pārkāpumiem reformas tapšanas laikā.

Augstskolas joprojām izdzīvošanas režīmā(14)

Biežas pārmaiņas un augstākās izglītības politikas nesakārtotība, pārāk zems atalgojums un bieža mācībspēku vērtēšana, kas rada papildu spriedzi un veicina izdegšanas sindromu. Šie ir visvairāk minētie faktori apjomīgā Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) pētījumā par situāciju augstākās izglītības iestādēs.

Vai viegli būt skolotājam?(21)

Izglītības nozare nemitīgi piedzīvo lielākas vai mazākas reformas, tādēļ var droši apgalvot, ka skolotāji ir vienīgās profesijas pārstāvji, kas vārda vistiešākajā nozīmē mācās ik dienu. Taču, kā jebkuru nozari, arī skolu dzīvi ietekmē darbaroku trūkums, iedzīvotāju skaita kritums un pārmaiņas sabiedrības vērtību sistēmā.

Dombrovskis tiek pie vērtīga un Latvijai vēlama amata(50)

"Tas ir amats, ko vēlējamies redzēt," jaunās Eiropas Komisijas (EK) vadītājas Urzulas fon der Leienas izvēli nominēt Latvijas pārstāvi Valdi Dombrovski (Vienotība) par izpildviceprezidentu finanšu pakalpojumu un ekonomikas jomā vērtē ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV, Vienotība).

Bažījas par interneta pieejamību un ātrumu jaunā mācību satura izpildei(7)

Jaunais mācību saturs, kuru skolās sāks pakāpeniski ieviest pēc gada, paredz izmantot arī digitālos mācību līdzekļus un resursus, arī tiešsaistes materiālus. Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) pauž bažas par skolu iespējām – lai gan ir izveidots optiskā interneta pamattīkls, ne visur ir nodrošināti pieslēgumi galalietotājiem tā dēvētajā pēdējā jūdzē. LPS aicinājusi atbildīgās ministrijas rast risinājumu, lai visās izglītības iestādēs izveidotu atbilstošu infrastruktūru.

Jaunā izglītības pieeja pieprasa lielāku brīvību(9)

Visā Latvijā pirmdien pedagogi, bērni un viņu vecāki sapucēti, vairāk vai mazāk atpūtušies un ar nelielu satraukuma devu svin Zinību dienu. Šis oficiāli būs pēdējais mācību gads, kad skolās zināšanas apgūs vēl pēc vecajām metodēm. No nākamā mācību gada pakāpeniski sāksies jauns posms vispārējā izglītībā.

Valsts finansētas brīvpusdienas - ekstra vai reāla vajadzība?(64)

Brīvpusdienas no valsts tiek finansētas bērniem no 1. līdz 4. klasei. Savulaik tika plānots, ka tā būs līdz pat 6. klasei. Tomēr lielākā daļa pašvaldību jau pašlaik no saviem līdzekļiem finansē brīvpusdienas no 5. līdz pat 9. klasei, trešdaļa pašvaldību – arī vidusskolēniem. Gan Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), gan Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) ir vienisprātis – tā ir valstij neraksturīga funkcija, taču LPS nav mierā ar ministrijas priekšlikumu šo funkciju no 2020. gada janvāra pārlikt uz pašvaldību pleciem bez attiecīga finansējuma. Ietaupīto naudu – 19,6 miljonus eiro – IZM iecerējusi novirzīt pedagogu algu palielināšanai, daļu, iespējams, arī zinātnei.

Vai viegli būt ierēdnim?(17)

Ir divu veidu ierēdņi. Vieniem darba stundas paiet, mehāniski un monotoni salīdzinot bilances un dokumentus – viņiem tas patīk, un arī tādus valsts pārvaldē vajag. Otri – radoši cilvēki, kuri gūst gandarījumu no tā, ka kaut nedaudz var ietekmēt lēmumus un procesus valstī.

Spārni un akmens(1)

Ir cilvēki, kuri tālu un ilgi plāno, un ir cilvēki, kuri vienkārši seko savām sajūtām. Pēteris un Kristīne Stumburi pieder pie pēdējiem. Viņu pirms septiņiem gadiem tobrīd bez tālejošākas idejas izsolē iegādātā Airītes dzelzceļa stacija no ēkas, kurā cauri jumtam varēja redzēt debesis, pārtapusi par mājīgu atmiņu krātuvi, kura pievelk gluži kā magnēts.

Aisberga neredzamā daļa armijas iepirkumos(24)

Latvijas aizsardzības spēju attīstību galvenokārt kavē trūkumi plānošanā, secinājusi Valsts kontrole (VK), izvērtējot pēdējo četru gadu projektus. Ir konstatēti vairāki gadījumi, kad bruņojuma iegādes izpētes laikā netiek apzināts pilnīgi viss dzīvescikls – cik izmaksās iekārtas uzturēšana, kas un kur veiks apkopes, kur iegādāsies rezerves daļas, vai iekārtas ir savietojamas ar jau esošo aprīkojumu. Turklāt tiek norādīts uz būtiskiem riskiem, ka pērn par 5,5 miljoniem eiro iegādātā ieroču sistēma varētu netikt efektīvi ieviesta un izmantota. Tāpat joprojām nav atrisināts jautājums par militārā transporta remontiem un uzturēšanu.

ĀM nākamgad Latvijas vēstniecības Austrālijā atvēršanai prasa 1,1 miljonu eiro(14)

Jaunu Latvijas vēstniecību atvēršana Austrālijā un Brazīlijā ir Ārlietu ministrijas (ĀM) dienaskārtībā jau vismaz pēdējos sešus gadus. Arī pērn ĀM lūdza valdību, izskatot 2019. gada valsts budžetu, piešķirt līdzekļus (2,9 miljonus eiro) abu vēstniecību izveidei. Uz nepieciešamību pēc diplomātiskās pārstāvniecības jo īpaši uzstājuši Austrālijā dzīvojošie tautieši. Iesniedzot 2020.–2022. gada budžeta prioritātes, kuras jau pavisam drīz sāks skatīt arī valdība, ĀM pieprasījusi līdzekļus tieši vēstniecības Austrālijā atvēršanai un darbības nodrošināšanai.

Iekšlietu ministrija nākamgad prasa papildus 91 miljonu eiro, arī algām(10)

Iekšlietu ministrijai (IeM) nākamgad paredzēts budžeta samazinājums aptuveni par 48 miljoniem eiro, un tas nokritīsies zem 400 miljoniem eiro. Ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) pauž, ka iekšlietu nozares finansējumam jābūt līdzvērtīgam aizsardzības nozarei – līdz pat 600 miljoniem eiro. IeM nākamgad gan pieprasījusi papildus tikai 91,7 miljonu eiro, tostarp nozarē nodarbināto atalgojuma palielinājumam.

Cimdars: politika jāuzskata par personīgo darīšanu(22)

Novadu reformas rezultātā iecerēts būtiski samazināt deputātu skaitu pašvaldībās. Pašlaik, lai kļūtu par deputātu, ir ļoti plašs nepieciešamo balsu skaits – no 30 līdz pat tūkstotim. Mazāko pašvaldību lielākās bažas ir tieši par to, ka tādējādi samazināsies lauku iedzīvotāju pārstāvniecība. Tāpat izskan pārmetumi, ka zudīs vēlētāju apvienību jēga, jo pašlaik tās var startēt pašvaldību vēlēšanās, kurās ir līdz 5000 iedzīvotāju, bet tik mazas pašvaldības iecerētajā teritoriālajā sadalījumā nav. Par to, kādas izmaiņas vēl būtu jāveic, Diena iztaujāja vēlēšanu ekspertu, bijušo Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāju Arni Cimdaru.

NATO valstis tēriņus aizsardzībai kāpinājušas jau piekto gadu pēc kārtas(22)

NATO Eiropas valstis un Kanāda šogad ir palielinājušas savus aizsardzības izdevumus jau piekto gadu pēc kārtas, liecina jaunākais alianses ziņojums, kas publicēts jūnija beigās. Lai gan visas valstis tēriņus aizsardzībai lielākā vai mazākā mērā ir kāpinājušas, tikai sešas Eiropas valstis – Grieķija, Igaunija, Lielbritānija, Rumānija, Polija un Latvija – ir izpildījušas NATO prasību tērēt aizsardzībai 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Vidējais Eiropas valstu rādītājs ir 1,58% no IKP, un tas beidzot ir pārsniedzis 2012. gada rādītāju, kad tēriņi bija 1,55%. Pēc tam sešus gadus izdevumi aizsardzībai bija zemāki. ASV joprojām var uzskatīt par alianses donorvalsti, jo arī šogad tās aizsardzībai tērē divreiz vairāk nekā Eiropa – 3,42% no IKP.

Gaidāma vidēji laba graudu raža, bet jārēķinās ar klimata pārmaiņu sekām(9)

Salīdzinot ar iepriekšējiem diviem gadiem, kad Latvijas laukus vienu gadu postīja plūdi, bet nākamo – ilgstošs sausums un karstums, šis gads zemniekiem var tikt uzskatīts par tehnisku gadu. "Tehnisks tāpēc, ka ir iegūta raža, kas zemniekiem nepasliktina finanšu stāvokli, bet nekompensē iepriekšējo gadu zaudējumus," Dienai šā gada sezonu vērtē Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš. Šogad īpatnība ir tā, ka lietus bijis ļoti lokāls, tādējādi situācija var būt atšķirīga pat vienas zemnieku saimniecības ietvaros. Pagaidām gan tikai Rucavas novada pašvaldība ir lūgusi valdību izsludināt ārkārtas situāciju.

Starp rindām sadzird cerības(3)

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājums paredz pēc administratīvi teritoriālās reformas (ATR) republikas pilsētas statusu atstāt tikai Rīgai un Jūrmalai. Tam nepiekrīt Liepājas pašvaldība, kurai saskaņā ar reformas projektu tiktu pievienoti Grobiņas, Durbes, Aizputes, Pāvilostas, Rucavas, Nīcas, Vaiņodes un Priekules novadi. Arī šie astoņi novadi uzskata, ka tiem un pilsētai jābūt atsevišķām pašvaldībām. Tiesa, nav skaidrs, kur varētu būt potenciālā Lejaskurzemes novada centrs.

Par reformu spriež emocionāli(11)

"Ir sajūta, ka ar šo reformu iznīcināsim visus laukus. [..] Ir skumji dzirdēt, ka pēc 20 gadiem te vairs neviena nebūs. Laukos ir cilvēki! Svarīgi, lai cilvēki, kas šeit vēl ir, neizslēdz lampu, bet lai paliek šeit. Mirsim visi, mūs visus aiznesīs, pats uz kapiem neaizies," emocionāli par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (A/P) un ekonomģeogrāfa Jāņa Turlaja ieskicēto nākotnes ainu, pagājušajā trešdienā viesojoties Saldū, izteicās Brocēnu novada domes vadītāja Solvita Dūklava (LZP). Saruna par ministrijas (VARAM) piedāvāto reformu, kas paredz apvienot Saldus un Brocēnu novadu, izvērtās pietiekami asa gan no brocenieku, gan ministra puses.

Sarunas pārtrauc ar demaršu(29)

"Tikšanās tikai ķeksīša pēc," par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (A/P) konsultācijām ar pašvaldību deputātiem Kuldīgā Dienai sacīja Alsungas novada domes priekšsēdētāja Daiga Kalniņa. Nesagaidot ministra atbildes uz jautājumiem, kā tieši reforma atrisinās iedzīvotāju skaita samazinājuma radītās problēmas un veicinās novadu attīstību, suitu pārstāvji trešdien demonstratīvi pameta sēžu zāli.

Nevar gaidīt ātru un vienkāršu risinājumu(1)

"Situācija ir neprognozējama, un tās atrisināšana var prasīt dienas un pat nedēļas, tas nav dažu stundu jautājums," par Irānas sagūstītā britu tankkuģa Stena Impero, uz kura atrodas arī Latvijas pilsonis, likteni Dienai saka Ārlietu ministrijas (ĀM) runasvīrs Jānis Beķeris.

Jātiek galā pašu spēkiem(2)

Vētra un krusa, kas Latvijai, īpaši Kurzemei, brāzās pāri jūnija sākumā, vislielākos postījumus nodarīja mežiem un augļu un ogu dārzu saimniekiem. Pašvaldības vēl rēķina zaudējumus un domā, cik lielu atbalstu lūgt valdībai. Tukuma novada izpilddirektore Dace Lebeda Dienai atzīst, ka ar zaudējumu aprēķināšanu tik raiti neiet, taču nākamnedēļ domes Finanšu komiteja lems par kompensācijām.

Kam sargāt austrumu robežu(27)

"Ja dārzā ābolu nav, iedod man savējos. Tas jau pēc komunisma izklausās," tā par iekšlietu ministra Sanda Ģirģena (KPV LV) ierosinājumu iesaistīt Nacionālos bruņotos spēkus (NBS) valsts austrumu robežas apsargāšanā Dienai saka aizsardzības ministrs Artis Pabriks (A/P). Aizsardzības ministrija piedāvājusi dažādus variantus, kā modernizēt Latvijas austrumu robežu, žoga būvniecība nebūtu modernākais un XXI gadsimtam atbilstošākais variants. Ja strīds starp abiem resoriem turpināsies, Pabriks uzskata, ka "daudz vienkāršāk to būtu izbeigt Ministru kabinetā", proti, armija būtu gatava pārņemt Valsts robežsardzi (VRS) ar visiem tās resursiem savā paspārnē. Tikmēr Valsts robežsardze, kurai tuvākajos gados nepieciešami būtiski papildspēki, par risinājumu uzskata tieši Nacionālo bruņoto spēku piesaisti, nevis funkciju nodošanu armijai.

Skaļš solidaritātes žests(11)

Protestējot pret balsstiesību atjaunošanu Krievijai Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā (EPPA), Baltijas un vēl četru valstu delegācijas šonedēļ nolēma pārtraukt dalību Strasbūrā notiekošajā EPPA sesijā un atgriezties mājās, lai konsultētos ar savas valsts valdību un parlamentu par kopīgu rīcību nākamajās sesijās. Tikmēr Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (NA) Saeimas frakcija jau uz tuvāko parlamenta ārkārtas sēdi, kas gaidāma 8. jūlijā, gatavo lēmuma projektu par Latvijas darbības apturēšanu EPPA. Jāpiebilst, ka NA ir vienīgā frakcija, kurai nav pārstāvja delegācijā EPPA, – Latvijai ir seši delegāti, no kuriem trim ir balsstiesības. Visi trīs – Linda Ozola (JKP), Boriss Cilevičs (Saskaņa) un Marija Golubeva (AP) – balsoja pret balsstiesību atjaunošanu.

Rībēs, dārdēs un spridzinās(4)

Līgo svētku priekšvakarā, godinot Latvijas neatkarības nosargāšanā svarīgās Cēsu kaujas, Cēsīs sestdien gaidāmi spilgti muzikāli un militāri priekšnesumi.