Valsts prezidenti novēl: Būt lepniem, ticēt sev un turpināt veidot stipru Latviju(62)
Valsts prezidenti simtgades vēstījumos uzsver līdzšinējos panākumus, novērtē pašreizējo situāciju un izsaka vēlējumus nākamajiem gadiem.
Jolanta Plauka
Atstājot paliekošas vērtības(29)
Simts gadu lapas dzītas, simts gadu vainagos vītas – savā leģendārajā dziesmā Ozols dzied Līvi. Simt iestādītu ozolu pierobežā arī būs viena no daudzajām paliekošajām vērtībām, ko atstāsim Latvijai nākamajā simtgadē. Ar šo akciju Apskauj Latviju pērn 4. maijā arī sākās valsts simtgades svinības, kuru kulminācija gaidāma svētdien, 18. novembrī. Taču ar to programma nebeigsies, un, tiesa, ne tik grandiozos apjomos dzimšanas dienu svinēsim vēl līdz 2021. gada janvārim – Latvijas starptautiskajai atzīšanas dienai.
Kamēr spēs mācīt kvalitatīvi, skola pastāvēs(1)
Saldus un Kuldīgas novados politiskais uzstādījums ir saglabāt pirmsskolu un sākumskolu pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai. Pieredze gan rāda, ka laika gaitā arī šīs skoliņas paliek arvien tukšākas, jo mazie aizbrauc līdzi vecākajiem brāļiem un māsām uz lielajām skolām. Izvērtējot skolu tīklu, 2009. gadā Saldus novadā tika likvidēta Šķēdes sākumskola, bet Kuldīgas novadā – Pelču un Sermītes pamatskolas. Abi kaimiņu novadi kopš tā laika ir veikuši būtiskas reformas skolu tīklā, un tās turpināsies arī nākamgad.
Laikraksts Diena 9. novembrī sāka publicēt rakstu sēriju Bez skolas, kurā pētīja tos Kurzemes pagastus un novadus, kur 2009. gadā pirmajā un līdz šim vienīgajā skolu slēgšanas vilnī tika likvidētas izglītības iestādes. Žurnālā SestDiena lasāmi Usmas, Vecpils un Sermītes cilvēkstāsti, bet nākamos rakstus par Zemgales likvidētajām skolām lasiet avīzē un žurnālā nākamnedēļ.
Laikraksts Diena 9. novembrī sāka publicēt rakstu sēriju Bez skolas, kurā pētīja tos Kurzemes pagastus un novadus, kur 2009. gadā pirmajā un līdz šim vienīgajā skolu slēgšanas vilnī tika likvidētas izglītības iestādes. Žurnālā SestDiena lasāmi Usmas, Vecpils un Sermītes cilvēkstāsti, bet nākamos rakstus par Zemgales likvidētajām skolām lasiet avīzē un žurnālā nākamnedēļ.
Acīmredzami neizbēgamais(28)
Iedzīvotāji turpina pamest lauku pagastus, demogrāfiskā situācija nav iepriecinoša, uzņēmējdarbība neattīstās. To var secināt par atsevišķiem Kurzemes pagastiem, laikrakstam Diena un žurnālam SestDiena sākot rakstu sēriju par vietām, kur 2009. gadā tika slēgtas skolas. Lai gan šis pētījums varētu apgāzt teicienu "daba nemīl tukšumu", jānorāda – aina nav tik drūma, jo, par spīti vispārējām tendencēm Latvijas laukos, katrā vietā ir aktīvisti, kas vietai aiziet postā neļaus, un dažviet pat esot jūtama paaudžu nomaiņa.
Pētot, kas noticis ar vietām, kur slēgtas skolas, SestDiena devās uz trim Kurzemes ciemiem – Usmu, Sermīti un Vecpili –, kur šāds lēmums pieņemts gandrīz pirms desmit gadiem
Pētot, kas noticis ar vietām, kur slēgtas skolas, SestDiena devās uz trim Kurzemes ciemiem – Usmu, Sermīti un Vecpili –, kur šāds lēmums pieņemts gandrīz pirms desmit gadiem
Lielākās izmaiņas bijušas pirms, nevis pēc skolas slēgšanas(6)
Iedzīvotāji turpina pamest lauku pagastus, demogrāfiskā situācija nav iepriecinoša, uzņēmējdarbība neattīstās. To var secināt par atsevišķiem Kurzemes pagastiem, laikrakstam Diena un žurnālam SestDiena sākot rakstu sēriju par vietām, kur 2009. gadā tika slēgtas skolas. Lai gan šis pētījums varētu apgāzt teicienu "daba nemīl tukšumu", jānorāda – aina nav tik drūma, jo, par spīti vispārējām tendencēm Latvijas laukos, katrā vietā ir aktīvisti, kas vietai aiziet postā neļaus, un dažviet pat esot jūtama paaudžu nomaiņa.
Pirmais raksts, iezīmējot Latvijas kopainu 2009. gadā, lasāms jau 2. novembra SestDienā. Laikrakstā publicēsim stāstus par katru pagastu un novadu, analizējot Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datus par iedzīvotāju skaita izmaiņām, iedzīvotāju vidējo vecumu, nodarbinātību un algu līmeni.
Pirmais raksts, iezīmējot Latvijas kopainu 2009. gadā, lasāms jau 2. novembra SestDienā. Laikrakstā publicēsim stāstus par katru pagastu un novadu, analizējot Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datus par iedzīvotāju skaita izmaiņām, iedzīvotāju vidējo vecumu, nodarbinātību un algu līmeni.
Visu centralizējam. Kas notiks, ja šis centrs izies no ierindas?(27)
Latvijā ārsti nav apmācīti militāro ievainojumu ārstēšanā. Par to, cik Latvijas medicīna būtu gatava kara gadījumā, ar mikroķirurgu Olafu Libermani sarunājas Jolanta Plauka un Baiba Krastiņa.
Reiz dzīvoja... skola(19)
Skolas Latvijā tiek likvidētas katru gadu. Kopš 1991./1992. mācību gada skolu skaits Latvijā ir samazinājies par piektdaļu, bet salīdzinājumā ar 1996./1997. mācību gadu, kad Latvijā reģistrēts lielākais skolu skaits, tas ir samazinājies pat par 30%, iepriekš, atsaucoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas datiem, vēstīja aģentūra LETA. Taču pirmo lielo skolu slēgšanas vilni piedzīvojām 2009. gadā – ekonomikas krīzes sākumā. Togad pašvaldības lēma par 57 skolu slēgšanu, vēl daudzām skolām samazināja izglītības pakāpi, piemēram, pamatskolas kļuva par sākumskolām, daudzas izglītības iestādes apvienoja.
Ar bērnības garšu
Personīgo vajadzību vadīta, Mazo lāču putras saimniece Laura Prūse kardināli mainīja dzīvi un radīja produktu, kas gan vizuāli, gan pēc satura atšķiras no veikalu plauktos ierastās, nozares milžu ražotās bērnu pārtikas.
Salīdzinot vēlēšanu rezultātus diasporas vidū, iezīmējas vairākas interesantas tendences(43)
Vēlētāji ārvalstīs 13. Saeimā nodrošinājuši mandātus četriem deputātiem. Tas ir divreiz vairāk nekā iepriekšējās vēlēšanās 2014. gadā. Kopumā vēlētāju aktivitāte šoreiz diasporas vidū bijusi procentuāli zemāka (kritums par diviem procentiem), taču pie urnām devās par 8830 balsstiesīgo vairāk. Tas daļēji skaidrojams ar lielāku iecirkņu skaitu, bet arī informatīvās kampaņas šoreiz bija plašākas, bet paši tautieši – organizētāki, jo daudzviet iecirkņi tika izveidoti pēc viņu iniciatīvas. Diena salīdzināja 12. un 13. Saeimas vēlēšanu rezultātus visos iecirkņos valstīs, kur ir būtiska latviešu diaspora – kopumā 82 iecirkņos 11 valstīs.
Pieliek punktu čekai un ātrajiem kredītiem(23)
Jaunās valdības veidošanas sarunu ēnā Valsts prezidents Raimonds Vējonis nolēmis izsludināt divus pirms vēlēšanām pēdējā Saeimas sēdē pieņemtos likumus, kuri būs ar tālejošām sekām. Gan par tā dēvēto čekas maisu atvēršanu, gan ātro kredītu ierobežošanu prezidenta kanceleja saņēma vēstules ar lūgumu tos neizsludināt un atdot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai. Nebanku kreditētāji apsver iespēju vērsties Satversmes tiesā.
No tukšas lapas budžets nebūs jāsāk(1)
Premjera Māra Kučinska (ZZS) valdība, kuru veidojošās partijas 13. Saeimas vēlēšanās zaudējušas ietekmi, jaunajam Ministru kabinetam mantojumā atstās nākamā gada valsts budžeta plānu ar galvenajiem kontrolskaitļiem. Politiskie lēmumi gan būs jāpieņem nākamajai valdībai. Tāpat neskaidrs jautājums, kura valdība iecels nākamo Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāju.
Čekas maisu liktenis prezidenta rokās(34)
Izskanot aicinājumiem vienreiz pielikt šai lietai punktu, parlaments ceturtdien savā pēdējā sēdē pirms 13. Saeimas vēlēšanām pārliecinoši nolēma publiskot bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentus jeb tā dēvētos čekas maisus. Dažas organizācijas un Satversmes aizsardzības birojs apsver iespēju lūgt Valsts prezidentu Raimondu Vējoni likumprojektu neizsludināt. Prezidents par turpmāko rīcību lems nākamnedēļ.
Saeima ceturtdien tomēr varētu skatīt Diasporas likumprojektu(4)
Nespējot vienoties par pašu galveno – kas tad īsti ir Latvijas diaspora –, Ārlietu komisija dienu pirms Saeimas sēdes nolēma, ka lūgs ceturtdien no darba kārtības izņemt diasporas likumprojektu, atliekot to pēc 13. Saeimas vēlēšanām. Taču, mainoties Nacionālās apvienības nostājai, Saeima ceturtdien tomēr varētu likumprojektu skatīt 2. lasījumā. Ja likumprojekts tiktu atlikts, cerības to pieņemt vēl šajā sasaukumā būtu mazas.
Ikviena balss paliks vēsturē(35)
Jau šo sestdien gaidāmajās 13. Saeimas vēlēšanās balsošanas kārtība un vēlēšanu biļetenu aizpildīšana būs nemainīga. Šonedēļ var paspēt pieteikties gan vēlēšanu novērošanai, gan balsošanai dzīvesvietā, gan nodot balsi glabāšanā.
Triec prom, pirms vēl atnācis(37)
Pret zviedru uzņēmuma Eolus ieceri Tukuma un Dobeles novadu teritorijā būvēt apjomīgu vēja parku jau savākti vairāk nekā četri tūkstoši iedzīvotāju parakstu. Paralēli norit parakstu vākšana portālā Manabalss.lv. Pirmdien vēl pēdējo dienu var izteikt priekšlikumus ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ziņojumam, ko sabiedriskajā apspriešanā nodeva pirms mēneša. Pret šo projektu visaktīvāk iebilst tieši dobelnieki, tostarp novada uzņēmēji. Tāpat noprotams, ka savstarpēji pretējās domās ir abu novadu pašvaldības. Arī Latvenergo apsver iespēju būvēt Latvijā vēja parkus.
Vai čekas maisiem gals vaļā?(85)
Neiztiekot bez savstarpējiem apvainojumiem, pārliecinošs vairākums jeb 63 deputāti ceturtdien Saeimā konceptuāli atbalstīja daļas bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu publiskošanu internetā jau šogad. Vienlaikus tiek atzīts, ka likumprojekts nav juridiski pilnvērtīgs. Taču 12. Saeima bija apņēmusies līdz simtgadei atrisināt šo ilgstoši apspriesto jautājumu. Galīgais lasījums paredzēts divas dienas pirms 13. Saeimas vēlēšanām, bet galavārds pieder Valsts prezidentam.
Nesanāk Saldū, mēģinās Brocēnos(4)
Pret bīstamo atkritumu pārstrādi netālu no Brocēnu pilsētas robežām mēneša laikā ir savākts vairāk nekā 1200 parakstu. Tikmēr tiesā un atbildīgajā ministrijā nonācis lūgums atcelt domes lēmumu, kas Viduskurzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācijas (VAAO) iecerēm deva zaļo gaismu. Savukārt blakus esošajā Saldus novadā tiesvedība pret uzņēmumu Sātiņi Energo LM vēl turpinās. Abus uzņēmumus vieno viens apstāklis.
Interesējas ne tikai par OIK(13)
Vienotības vārds nereti tiek locīts saistībā ar negodīgo elektroenerģijas obligātās iepirkumu komponentes (OIK) sistēmu, taču bez tā partiju apvienības Jaunā Vienotība (JV) priekšvēlēšanu aģitācijas kampaņās sastaptos iedzīvotājus interesē arī citas lietas – sākot no veselības aprūpes un darba algām līdz bažām par valsts politiskā kursa maiņu. Partiju reitingi JV nesola ievērojamus rezultātus 13. Saeimas vēlēšanās, tomēr apvienības līderi 5% barjeras pārvarēšanu neuzskata par problēmu.
Veto kā Dāmokla zobens(6)
Diskusijas par atteikšanos no vienprātības principa Eiropas Savienības ārpolitikas jautājumos uzplēn ik pa laikam jau vairākus gadus. Īpaši tad, kad ir grūti panākt vienošanos. Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers šonedēļ ikgadējā uzrunā par stāvokli Eiropas Savienībā (ES) šo jautājumu atkal aktualizēja. Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Vienotība) pauž skeptisku attieksmi un norāda uz pretrunām. Savukārt ārpolitikas pētnieks Aldis Austers Dienai atzīst – par priekšlikumu varētu diskutēt.
Vēlētājiem Kurzemē maza interese tikties ar LRA līderiem(25)
Latvijas Reģionu apvienības (LRA) vīzijas piepildījums 2020. gadā kļūt par ietekmīgāko politisko spēku Latvijā, kas Eiropas Parlamentā un Saeimā pārstāv vairāk nekā pusi Latvijas pilsoņu, būs tiešā veidā atkarīgs no 13. Saeimas vēlēšanu iznākuma. Ņemot vērā partiju reitingus un Dienas novērojumus LRA tikšanās reizēs ar vēlētājiem Kurzemē, to gan pagaidām ir grūti iedomāties.
Poligonu Skrundas bijušajā militārajā pilsētiņā paplašinās trīsdesmit reižu(20)
Kurzeme līdz šim ir vienīgais Latvijas reģions, kur Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem nav militārā poligona. Aizsardzības ministrija bijušajā Skrundas militārajā pilsētiņā jeb Mežainē plāno būtiskas pārmaiņas, kuru īstenošanai būs jāatsavina 45 juridisku un fizisku personu īpašumi 603 hektāru platībā. Kopējās investīcijas sasniedz 3,1 miljonu eiro.
Risinās drošības vājo posmu(10)
Ja Latvijā pienāktu tā dēvētā x stunda – valsti apdraudoša krīze vai pat karš, vairāk par radio ieslēgšanu zinātu retais. Līdz šim Latvija ir paļāvusies tikai uz NATO garantēto kolektīvo drošību un aizsardzību ar militāriem līdzekļiem. Tikmēr sabiedrības, valsts institūciju, uzņēmumu, nevalstiskā sektora iesaiste un atbildība drošības garantēšanā ir bijusi atstāta novārtā, Dienai atzīst eksperti, atzinīgi novērtējot Aizsardzības ministrijas (AM) plānu ieviest visaptverošu valsts aizsardzības sistēmu.
Cīņa par cilvēku iekšlietu dienestos(18)
"Šodien ir cīņa par cilvēku,"' darbinieku pieejamību iekšlietu nozarē Dienai īsi raksturo Valsts policijas (VP) priekšnieks Ints Ķuzis. VP jau ilgstoši sadzīvo ar policistu trūkumu. Jauno policistu atbirums un kadru mainība ir ļoti liela. Ne tik sāpīga problēma tā ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā un Valsts robežsardzē (VRS). Taču arī šajos dienestos ir izaicinājumi.
Vairāk dārzeņu, mazāk kompota(10)
Jau no 1. septembra plānotas izmaiņas skolu un bērnudārzu ēdienkartēs. Būšot vairāk dārzeņu, ogu un piena produktu, mazāk kartupeļu, rupjmaizes un kompota. Tiks pieļauta arī veģetāra ēdienkarte.
Bailēs no tiesas nepietika drosmes iebilst(1)
Bīstamo atkritumu poligonā Dūmiņi Brocēnu pilsētas tuvumā plāno ievest un apstrādāt ar naftu piesārņotu grunti. Pašlaik poligonā glabājas azbests, teritorija nav sakārtota. Pret Viduskurzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācijas (VAAO) ieceri savākti vairāk nekā 500 iedzīvotāju parakstu.
Ar vāju izpratni par aizsardzību(52)
Startējot 13. Saeimas vēlēšanās, lielākajai daļai partiju attiecībā uz aizsardzības un drošības politiku izskan tikai aprobežotas un vispārējas frāzes. Dažas šai jomai pat nav atradušas vietu ne saīsinātajā, ne paplašinātajā programmā. Savukārt koalīciju veidojošie politiskie spēki pieturas pie pašreizējiem plāniem.
Cīņa ar cūku mēri nerit tik ātri, kā cerēts(7)
Pusotras nedēļas laikā Āfrikas cūku mēra (ĀCM) skartajā uzņēmumā 'Druvas Unguri Saldus novadā iznīcināta mazāk kā puse mājas cūku. Ik dienu šeit dzimst liels daudzums sivēnu. Aizvadītajās brīvdienās darbi pat pārtraukti, tādējādi process varētu aizņemt vēl vismaz nedēļu. Tas noritētu ātrāk, ja līķus ļautu aprakt, taču par to nav sajūsmā pašvaldība. Tikmēr uzņēmuma vadītājs par saimniecības atjaunošanas iespējām runāt vēl nevēlas.
Bērnu nometnes kļūst drošākas; pārkāpumi saistīti ar jaunajām prasībām
Publiskajā telpā līdz šim izskanējuši divi gadījumi, kuros tiek apšaubīta bērnu drošība un uzraudzība nometnēs. Par vienu no tiem Valsts policijā sākti kriminālprocesi. Institūcijās, kas ik gadu veic pārbaudes, Dienai atzīst, ka kopumā bērnu nometnes kļūst drošākas. Konstatētie pārkāpumi lielākoties ir maznozīmīgi un saistīti ar jaunajām prasībām.
Militārās mācības Namejs 2018 jutīs visā Latvijas teritorijā(32)
Noslēdzoties četru gadu apmācību ciklam, pēc divām nedēļām sāksies līdz šim lielākās militārās mācības – Namejs 2018. Tajās piedalīsies vairāk nekā 10 tūkstoši Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) un sabiedroto karavīru, zemessargi, rezerves karavīri un brīvprātīgie rezervisti, Iekšlietu ministrijas struktūras pārstāvji, uzņēmumi. Mācības skars visu valsts teritoriju, iedzīvotājiem jārēķinās ar neērtībām.
Ogļu lietā jautājumu vairāk nekā atbilžu(2)
"Jūs esat ienākuši manā mājā un to pamatīgi piesārņojuši, " Ventspils tirdzniecības ostas (VTO) pārstāvjiem sacīja ventspilniece Ilze Barišņikova. Sapulce otrdienas vakarā pulcēja ap 70 iedzīvotājiem, kurus VTO pārstāvji informēja par uzņēmuma darbības principiem un paveikto ogļu putēšanas mazināšanā. Maksimālā robeža, kad, kā saka aktīviste Agnese Jansone, ir "līdz kaklam", sasniegta jūlijā – VTO, neskatoties uz karstumu un sausumu, turpināja pārkraut akmeņogles, turklāt lielos apjomos. "Es tādus ogļu kalnus šeit neatceros, " piebilst Barišņikova.