Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Aktuāli
Rīgā +9 °C
Skaidrs
Svētdiena, 19. aprīlis
Vēsma, Fanija

Magda Riekstiņa

Eiropas diena kara ēnā

Vakardiena, 9. maijs, ir viens no tiem datumiem, ap kuru mūsu valstī jau gadiem vērpjas gan politiskās cīņas, gan strīdi sabiedrībā. Diskutējot par Baltijas sarežģīto vēsturi, nereti tiek piemirsts, ka šajā datumā Latvijā un citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs tiek atzīmēta Eiropas diena.

Vai tūrisma nozare uzelpos?

Maijs ir tas gada mēnesis, kad Latvijā sākas ārvalstu tūristu uzņemšanas sezona. Tūrisma nozare divos Covid-19 pandēmijas gados ir cietusi ļoti smagi, jo vairākas reizes bijusi spiesta darbību vispār apturēt, turklāt arī tajos brīžos, kad epidemioloģisko ierobežojumu bijis mazāk, ar pilnu jaudu strādāt nevarēja. Savukārt šobrīd tūrismam par labu nenāk ģeopolitiskā nestabilitāte, ko izraisījis Krievijas iebrukums Ukrainā.

Mūsu spēks ir mērķtiecībā

Trešdien, 4. maijā, mūsu valsts svin Neatkarības atjaunošanas dienu. Te jāatgādina, ka deklarācija Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu tika pieņemta 1990. gada 4. maijā.

Aktuālāka kļuvusi drošība

Noslēgumam tuvojas Eiropas Savienības (ES) institūciju organizētā Konference par Eiropas nākotni, kuras ietvaros norit četras iedzīvotāju paneļdiskusijas. Diena jau rakstīja, ka šīm eiropiešu paneļdiskusijām ir atšķirīgas tēmas: Spēcīgāka ekonomika, sociālais taisnīgums, nodarbinātība, izglītība, kultūra, jaunatne, sports un digitālā pārkārtošanās, Eiropas demokrātija, vērtības, tiesības, tiesiskums un drošība, Klimata pārmaiņas, vide un veselība, kā arī ES pasaulē un migrācija.

Vērtē darbu, nevis partiju

Uzņēmēji ministrus vērtē pēc profesionālā veikuma, nevis pēc politiskās partijas. Šāds secinājums izriet no Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) nesen publiskotajiem aptaujas datiem.

Sava valoda jāsargā pašiem

Krievijas sāktais karš Ukrainā jau gandrīz divus mēnešus atbalsojas arī Latvijā, aktualizējot senas problēmas mūsu valstī. Viena no tām ir latviešu valodas reālā situācija uz krievu valodas lietošanas fona.

Plaisa starp reģioniem

Latvija uz citu Eiropas valstu fona neizceļas ar teritorijas lielumu, tomēr arī mūsu zemē vērojami reģionālie kontrasti, turklāt it īpaši atšķiras valsts dienvidaustrumi. "Latgalē vidēji pelna par 38% mazāk nekā Rīgā," vēsta Centrālā statistiskas pārvalde un skaidro, ka pērn Latgalē vidējā bruto alga bija 896 eiro, bet Rīgā – 1434 eiro mēnesī. Nodarbinātības valsts aģentūras dati par par šā gada martu rāda, ka bezdarba līmenis Latgalē bija 14,8%, kas ir aptuveni divas reizes augstāks nekā Zemgalē (6,8%), Kurzemē (7,5%) un Vidzemē (7,6%) un aptuveni trīs reizes augstāks nekā Rīgā (4,6%) un Pierīgā (4,7%).

Krīzes vēl nav, bet ir bažas

Uzņēmēju vidū šogad audzis pesimisms un arī nākotnes prognozes nav īpaši optimistiskas. To ļauj secināt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) sadarbībā ar domnīcu Futurum Latvia un pētījumu centru SKDS veiktā pētījuma Futurum Indekss rezultāti.

Rūpniecībai jāpielāgojas apstākļiem

Situācija Latvijas rūpniecībā patlaban nav viennozīmīga. No vienas puses, rūpniecība ir tā tautsaimniecības joma, kuru Covid-19 pandēmija ir ietekmējusi daudz mazāk nekā mazumtirdzniecību, tūrismu, pasažieru transportu, ēdināšanu un vēl citas ar cilvēku pārvietošanos un pulcēšanos saistītās nozares, līdz ar to pēdējo divu gadu laikā rūpniecība nav īpaši smagi cietusi.

Par Latviju, pret Krieviju

Situācija, kāda izveidojusies pēc 24. februāra, kad Krievija iebruka Ukrainā, ir mainījusi latvisko sabiedrību, šajā gadījumā jēdzienu "latviskā sabiedrība" attiecinot uz visiem tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri nevaimanā par russkij mir zudušo spožumu un necenšas būt par Krievijas advokātiem.

Birokrātijas ir par daudz!

Pavasaris ir laiks, kad iedzīvotāji iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam (VID) gada ienākumu deklarācijas. Tās par 2021. gadu no 1. marta līdz 1. jūnijam jāiesniedz tiem, kam tas jādara obligāti, savukārt brīvprātīgi, attaisnoto izdevumu atgūšanai, deklarācijas var iesniegt arī vēlāk.

ES: par Ukrainu, pret Krieviju

Krievijas iebrukums Ukrainā un karš, kas ilgst jau kopš 24. februāra, ir ietekmējis Eiropas Parlamenta (EP) un citu Eiropas Savienības (ES) institūciju dienaskārtību. It īpaši akcentējami ir trīs aspekti.

Gan Covid-19, gan vēlēšanas

Iespējams, rudenī Covid-19 izplatība atkal augs, šonedēļ valdības sēdē sacīja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP). Ja tā notiks, būs jāatjauno "drošības pasākumi sabiedrībā, piemēram, maskas, sertifikātu lietošana ne tikai profesionālajā darbībā, bet arī plašāk", turklāt būs "jāveic plašāki vakcinācijas pasākumi", veselības ministra teikto citē aģentūra LETA.

Pret politkorektuma slazdu

Ievērojama daļa Latvijas sabiedrības – 28% respondentu – ir pret politkorektumu. To atklāj kompānijas EY globālā mērogā veiktais pētījums. Mūsu Baltijas kaimiņvalstīs situācija ir līdzīga – apgalvojumam "Es esmu pret politkorektumu" piekrīt 29% respondentu Lietuvā un tieši tikpat Igaunijā.

Sava valsts ir vērtība

Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā ir apritējis mēnesis, un karadarbība tikai aptuveni tūkstoš kilometru attālumā šā mēneša laikā bijusi un joprojām ir galvenā aktualitāte Latvijas sabiedrībā. Bieži ir runāts par nepieciešamību saliedēt sabiedrību.

Pabalsti vēlēšanu gadā

Ekonomiskā nestabilitāte un ģeopolitiskā spriedze, ko radījis Krievijas iebrukums Ukrainā, Covid-19 joprojām augstā izplatība un energoresursu cenu svārstības liek domāt, ka arī turpmāk būs nepieciešams valsts atbalsts gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem.

Vēlētāji un viņu atbildība

Krievijas iebrukums Ukrainā ir aktualizējis tematu par to, cik lielā mērā vēlētāji ir atbildīgi par ievēlēto politiķu rīcību.

Svarīga ir valsts politika

Ekonomiskais dzelzs priekškars, kas pēc 24. februāra, kad Krievija iebruka Ukrainā, ir aizvilkts starp Krieviju un Eiropas Savienību (ES), kā arī kopumā Rietumiem, liek domāt par alternatīvām, kas Latvijai aizstātu sadarbību ar agresīvo kaimiņvalsti.

Bez panikas un bez ilūzijām

Divas nedēļas pagājušas kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, un to laikā mūsu sabiedrībā vienlaikus izskanējuši gan aicinājumi nevairot paniku, gan pieprasījumi sniegt precīzas prognozes dažādiem – arī draudīgiem – nākotnes scenārijiem.

Būt vienotiem, nevis naiviem

Pēdējā laikā Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (Jaunā Vienotība) visai uzsvērti aicinājis sabiedrību būt saliedētai. Pēc būtības šādu aicinājumu var vērtēt atzinīgi – Latvijas iedzīvotājiem, kuri jau divus gadus spiesti pielāgoties Covid-19 pandēmijai, šoziem sadzīvot ar inflāciju un kuriem kopš 24. februāra satraukumu rada Krievijas iebrukums Ukrainā, strīdi par nacionālo tematiku nekādā ziņā nav vajadzīgi. Turklāt skaidrs, ka, tuvojoties rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, nacionālus saukļus var izmantot dažādu virzienu politiskie radikāļi.

Jāapzinās reālie riski

Pirms dažām dienām, kad medijos un sociālajos tīklos parādījās fotogrāfijas un videomateriāli, kas atainoja Krievijas armijas uzbrukumā cietušo Ukrainas pilsētu Harkivu, kāds Latvijas uzņēmums preses relīzē pauda bažas, ka "saistībā ar naudas plūsmas problēmām no Krievijas daudziem Latvijā dzīvojošiem cilvēkiem var rasties finansiālas grūtības".

Kad aiz robežas ir karš

Kopš tā brīža, kad 24. februārī Krievija iebruka Ukrainā, Eiropa vairs nav tāda, kāda bija līdz tam. Šāda atziņa izskanēja Eiropas Pilsoņu paneļdiskusijā , kas pagājušajā nedēļā noritēja Dublinā, un to preses konferencē uzsvēra Eiropas Parlamenta (EP) deputāts no Beļģijas Gijs Verhofstadts. Tiek prognozēts, ka Eiropas Savienība (ES) kļūs saliedētāka un ka vairāk uzmanības tiks pievērsts aizsardzībai militārajā aspektā, un paralēli tam asāk iezīmēsies ES norobežošanās no Krievijas.

Kritika un dezinformācija

Dezinformācijas straujā izplatība kļuvusi par nopietnu problēmu, ko nevar atstāt bez ievērības, – šāda atziņa pēdējā laikā dzirdēta bieži. Dezinformācijas izplatības mazināšana ir viens no mērķiem, ko cer sasniegt Eiropas Savienības (ES) institūcijas, īstenojot digitālās vides reformu (par šo reformu jau bija lasāms 22. februāra Dienā).