Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +5 °C
Skaidrs
Otrdiena, 7. maijs
Henrijs, Jete, Henriete, Enriko

Kritika un dezinformācija

Dezinformācijas straujā izplatība kļuvusi par nopietnu problēmu, ko nevar atstāt bez ievērības, – šāda atziņa pēdējā laikā dzirdēta bieži. Dezinformācijas izplatības mazināšana ir viens no mērķiem, ko cer sasniegt Eiropas Savienības (ES) institūcijas, īstenojot digitālās vides reformu (par šo reformu jau bija lasāms 22. februāra Dienā).

Ideālajā variantā reforma arī varētu vest tuvāk vēlamajam mērķim – vienlaikus neierobežojot vārda brīvību, veicināt to, ka intelektuālie resursi tiek virzīti nopietnu dezinformācijas draudu neitralizēšanai.

Taču pagaidām ir vērojami ideālo risinājumu meklējumi. Tā, piemēram, nesen par izteikumiem TV24 raidījumā Preses klubs nācās skaidroties Latvijas Restorānu biedrības prezidentam Jānim Jenzim, izraisot arī visai vētrainu viedokļu apmaiņu sociālajā tīklā Facebook.com. Izteikumi Preses klubā bija veltīti Covid-19 vakcīnu tēmai un ietvēra Veselības ministrijai adresētu kritiku. No vienas puses, jau iepriekš, vienkārši skatoties raidījumu, radās iespaids, ka bez šiem izteikumiem konkrētajā diskusijā tiešām varēja iztikt. Turklāt Preses klubā ir apspriesta arī dezinformācijas tēma. No otras puses, gan Preses klubā, gan citos (arī sabiedrisko mediju) diskusiju raidījumos tiek izteiktas visdažādākās, visai ekstravagantas atziņas par politiku, ekonomiku un citām tēmām. Diskusiju raidījumu dalībnieku izteikumos robeža starp viedokli, faktu interpretāciju un neprecīzu formulējumu ir visai šaura arī gadījumos, kad tiek apgalvots, ka, piemēram, saspringtajā ģeopolitiskajā situācijā ES ir vienota vai arī ka Igaunijā ir pilns ar tūristiem, kā arī tad, kad notiek biedēšana ar kreisajiem liberāļiem, kuri sagrābjot varu (vai biedēšana ar konservatīvajiem vai cita politiskā virziena pārstāvjiem – atkarībā no konkrētā runātāja uzskatiem).

Gluži cits dezinformācijas draudu līmenis ir masveidīgie centieni radīt iespaidu par Latviju kā neizdevušos valsti. Šādos centienos kopā savijas norādes, ka mūsu valsts netiek galā ar Covid-19 pandēmijas grūtībām, ka politiskā elite pieņem tikai nepareizus lēmumus, ka iedzīvotāji grimst bezcerībā un nabadzībā un paši nekādi nespēj uzlabot savas dzīves kvalitāti, ka mūsu sabiedrībā zūd jebkādas vērtības, ka valsts sektors cīnās pret uzņēmējdarbību, bet uzņēmēji savtīgi domā tikai par sava biznesa interesēm. Respektīvi, tiek radīts iespaids, ka mūsu valstī viss ir slikti.

Ja gadās iekļūt tādā informatīvās telpas "burbulī", kurā tiek kultivēts šis "Latvijā labi nav nekas", tas būtu jāuztver kā brīdinājums, ka laiks meklēt vēl kādu citu informatīvās telpas "burbuli", lai paplašinātu skatījumu.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Mūsu valoda un tās prestižs

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā nesen tika spriests par atteikšanos no krievu valodas kā otrās svešvalodas vidusskolās, un kārtējo reizi atklājās, ka valodu tēma tiek uztverta ...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē