Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +17 °C
Daļēji apmācies
Svētdiena, 3. jūlijs
Verita, Everita, Benita, Emerita

Svarīga ir valsts politika

Ekonomiskais dzelzs priekškars, kas pēc 24. februāra, kad Krievija iebruka Ukrainā, ir aizvilkts starp Krieviju un Eiropas Savienību (ES), kā arī kopumā Rietumiem, liek domāt par alternatīvām, kas Latvijai aizstātu sadarbību ar agresīvo kaimiņvalsti.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, Krievija pērn ierindojās Latvijas nozīmīgāko ārējās tirdzniecības partneru vidū līdz ar Lietuvu, Igauniju, Vāciju, Poliju un Apvienoto Karalisti, taču mūsu austrumu kaimiņzemes lomu nevajadzētu pārspīlēt. Ja raugās veikalu plauktos, tipisks vidusmēra pircējs Krievijas preču pazušanu vispār nemanīs, jo faktiski visās preču grupās ir alternatīvas. Savukārt Latvijas tūrisma industrija iztikt bez ceļotājiem no Krievijas ir iemācījusies divos Covid-19 pandēmijas gados. Vairāki pasažieru pārvadājumu maršruti, kas savieno Latviju un Krieviju un tika apturēti 2020. gada pavasarī, pilnībā tā arī nav atjaunoti, turklāt mūsu valstī cilvēkiem, kuri vakcinējušies pret Covid-19 ar vakcīnu, kas nav ES apritē, pieejamās iespējas bijušas ierobežotas. Pēc CSP datiem, pērn Latvijā no 442,2 tūkstošiem ārvalstu tūristu tikai 4,6% bija no Krievijas.

Vēl jāņem vērā, ka daudzu nozaru uzņēmumi Krieviju par riskantu sadarbības partneri sāka uzlūkot jau 2014. gadā, kad Krievija okupēja Krimu, kā rezultātā starp Krieviju un Rietumiem tika ieviestas sankcijas. Daudzi Latvijas uzņēmumi tad sāka meklēt biznesa partnerus citur un arī atrada. 

Protams, mūsu valstī ir nozares, kuras sava biznesa specifikas dēļ joprojām ir saistītas ar Krievijas tirgu, taču kopumā Latvijas milzīgā ekonomiskā atkarība no Krievijas ir mīts, kuru kultivē tie, kam tas ir izdevīgi, – ne tikai finansiālu, bet arī politisku motīvu dēļ. 

Tiesa gan, ir viena joma, kurā ar uzņēmēju prasmēm atrast jaunus tirgus vien ir par maz, un tā ir enerģētika. Latvijā valstiskā mērogā līdz šim nav bijis mērķtiecīgas virzības uz pilnīgu, ne tikai daļēju neatkarību no Krievijas dabasgāzes. Taču tagad, kad Ukrainā notiek karš, šis temats ir kļuvis daudz aktuālāks nekā jebkad iepriekš.

Mūsu valsts XX gadsimta 90. gados guva ļoti vērtīgu pieredzi, transformējot savu tautsaimniecību rietumnieciskā virzienā. Nenoliedzami šajā procesā neiztika bez kļūdām, tomēr tās pārmaiņas, ko veica Latvija, ļauj mūsu sabiedrībai ar paveikto lepoties un apzināties, ka tad, kad valsts politiku mērķtiecīgi maina, rezultāti neizpaliek. Taču, lai patlaban Latvija stiprinātu enerģētisko neatkarību, svarīgi ir valdības un Saeimas politiskie lēmumi. Ierastā modeļa mainīšanu nevar prasīt tikai no uzņēmējiem un sabiedrības.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Ankaras īpašā nostāja

Par vienu no Ziemeļatlantijas alianses Madrides samita lielā mērā negaidītiem pavērsieniem kļuva Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana piekrišana atbalstīt uzaicinājumu Somijai un Zviedrijai ...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē