Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Aktuāli
Rīgā +7 °C
Skaidrs
Svētdiena, 19. aprīlis
Vēsma, Fanija

Magda Riekstiņa

Pēc pandēmijas atgūšanās notiks strauji

Lai gan Baltijas valstu tautsaimniecībā ir vērojamas atšķirīgas nianses, tomēr Covid-19 pandēmijas laiks nav radījis milzīgus kontrastus starp Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ekonomisko situāciju. Šāds secinājums izriet no bankas Luminor ekspertu pētījumiem, kurus nesen prezentēja šīs bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Uzņēmēju balsīm ir nozīme

Gads, kas aizritējis kopš Covid-19 pandēmijas sākuma, atklājis ne tikai to, kā negaidītas krīzes situācijā reaģē mūsu sabiedrība un valdība, bet arī to, kādu stratēģiju īsteno uzņēmēju organizācijas. Jāatgādina, ka dažādas biznesa jomas pārstāv Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), kā arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), turklāt tieši šodien notiek LTRK Padomes un prezidenta vēlēšanas. Paralēli LDDK un LTRK darbojas arī specializētās nozaru biedrības un asociācijas.

Vai Eiropa spēs vienoties?

Eiropas Savienība (ES) turpmāk rīkosies vienoti! Šāds vēstījums no ES vadošajām institūcijām skanēja pirms gada, neilgi pēc tam, kad, sākoties Covid-19 pandēmijai, dalībvalstis nesaskaņoti ierobežoja ES iekšējo robežu šķērsošanu. (Jāatceras, piemēram, situācija, kāda izveidojās pie Vācijas un Polijas robežas tad, kad Polija daļēji aizliedza autotransporta tranzītu.)

Eksports šūpojas pandēmijas šūpolēs

Covid-19 pandēmijas ietekmē šis gads sācies ar eksporta kritumu. Janvārī, vērtējot gada griezumā, Latvijas preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājusies par 0,9%, vēsta Centrālā statistikas pārvalde (CSP).

Vai mūsu valsts atpaliks?

Covid-19 uzliesmojums Igaunijā pieklusinājis mūsu valstī jau gadiem skanošo apgalvojumu, ka pie ziemeļu kaimiņiem viss ir labāk nekā pie mums. Spriežot pēc informācijas, kas raksturo epidemioloģisko situāciju Igaunijā un arī mūsu dienvidu kaimiņzemē Lietuvā, var secināt, ka neviena no tām nav atradusi tādu izcilu risinājumu Covid-19 izplatības ierobežošanai, kāds Latvijā vispār nevienam nebūtu ienācis prātā. Gan Igaunijā, gan Lietuvā raitāk veicas ar vakcināciju, turklāt ar vakcinācijas organizēšanu nav radīts tik gigantisks haoss kā Latvijā, taču arī tur Covid-19 vēl nav uzvarēts. Jāpiebilst, ka gan Igaunijas, gan Lietuvas pieredze arī rāda – valdības maiņa Covid-19 krīzi nemazina.

Uz protestu risku robežas

Covid-19 pandēmijas gads nesis tik spēcīgu valsts iejaukšanos ekonomikā, kāda nebija piedzīvota kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. Turklāt līdzīgi procesi vērojami arī citur pasaulē. Vērienīgā kompānija EY ''pieaugošo valsts lomu ekonomikā'' atzinusi par vienu no būtiskākajiem globālajiem, ģeostratēģiskajiem riskiem un brīdinājusi arī par ''protestu vilni''.

Tautsaimniecībai vajag ātru vakcināciju

Globālā pandēmija ilgst jau aptuveni gadu, un aizvien aktuālāks kļūst jautājums, kā Covid-19 krīzes ietekmē mainās Latvijas tautsaimniecība.

Valsts tēlu veido rīcība

Nenoliedzami daudziem Latvijas iedzīvotājiem ir svarīgi, lai mūsu valsts tēls būtu pievilcīgs. Valsts tēlu spodrināt ir apņēmusies Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). Var piekrist LIAA redzējumam, ka "vienots valsts tēls ir neatsverams palīgs starptautiskajā arēnā – gan politiski, gan ekonomiski, gan kultūras sakaru veidošanā". Tāpat var piekrist tam, ka šogad valsts tēla satura izstrādei un komunikācijai atvēlētais budžets – 1,3 miljoni eiro –, valstiskā mērogā vērtējot, nav milzīga summa. Taisnība arī tā, ka virtuālajai videi piemērotie vizuālie materiāli var spēlēt būtisku lomu mūsdienu digitalizētajā pasaulē. Piemēram, Igaunijas Neatkarības dienai (24. februārim) veltītais ļoti radoši veidotais vizuālais materiāls sociālajos tīklos ieguva lielu popularitāti.

Dzīve tomēr nav apstājusies

Covid-19 izplatības riski mūsu valsts iedzīvotāju ikdienu ietekmē jau gadu – kopš 2020. gada marta. 12 mēneši ir pietiekami ilgs laiks, lai izveidotos jauni ieradumi, kuri vismaz daļēji varētu saglabāties arī pēc Covid-19 pandēmijas.

Sliktas konkurences riski

Pagājis jau gandrīz gads, kopš Latvijā pirmo reizi tika izsludināta ārkārtējā situācija, un diskusijas par Covid-19 izplatības mazināšanai ieviešamajiem ierobežojumiem pandēmijas gada laikā kļuvušas nevis racionālākas, bet tieši pretēji.

Pandēmijas laiku raksturo piesardzība

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas uzņēmējiem Covid-19 pandēmijas laiks ir radījis lielu piesardzību. Daudzi Baltijas uzņēmēji nolēmuši nogaidīt, pirms realizēt biznesa pilnveides plānus, un šogad negatavojas īstenot vērienīgus, finansiāli ietilpīgus projektus.

Uz valsts palīdzību necer

Covid-19 izplatības riski un to mazināšanai ieviestie ierobežojumi ir mūsu ikdiena jau gadu. Kopš 2020. gada marta ar cilvēku pārvietošanos un pulcēšanos saistītās jomas nevar strādāt tādā ritmā, kāds bija ierasts līdz Covid-19 pandēmijai, un tas, protams, ietekmē šajās jomās nodarbinātos cilvēkus.

Arī pēc pandēmijas svarīga būs prasme pielāgoties

Vērtējot to, kāda patlaban Baltijas valstīs ir situācija savstarpēji cieši saistītajās pasažieru transporta un tūrisma jomās, secināms, ka pirmo reizi daudzos gados Tallinas lidosta pārspēj Rīgas lidostu. Šādu redzējumu nesen notikušajā diskusijā Tūrisma pakalpojumu patiesā cena izteica Biznesa augstskolas Turība asociētais profesors, tūrisma eksperts Ēriks Lingebērziņš.

Sūdzības par valdības darbu

Saistībā ar Covid-19 izplatības mazināšanai ieviestajiem ierobežojumiem aizvien biežāk uzvirmo diskusijas par šo ierobežojumu pamatotību.

Vajadzīgi loģiski lēmumi

Sabiedrībai pamatoti satraucoties par vakcinācijas haotisko organizēšanu, gandrīz nepamanīta palikusi Covid-19 ierobežošanas stratēģiskās vadības grupas apspriede. Šajā apspriedē, kā formulējusi Valsts kanceleja, tika diskutēts par to, ka "pareizākais ekonomikas atkopšanās ceļš būtu visu jomu pārorientācija uz drošu sadzīvošanu ar vīrusu".

Projām no lielpilsētām uz reģioniem

Covid-19 pandēmija ilgst jau gandrīz gadu, un pagaidām vēl epidemiologi un infektologi atturas prognozēt, tieši kad koronavīruss SARS-CoV-2 būs ierobežots tiktāl, ka sabiedrība varēs atteikties no fiziskās distancēšanās un ar to saistītā attālinātā darba un attālinātajām mācībām.

Cer veiksmīgi pārdzīvot Covid-19 krīzi

Lai gan Covid-19 pandēmija un ar to saistītie ierobežojumi Latvijā un citur pasaulē ir ietekmējuši daudzu uzņēmumu darbu, tomēr uzņēmēji nav zaudējuši cerību nākotnē atjaunot apgrozījumu un peļņu tādā apjomā, kāds tas bija pirms pandēmijas. Pagaidām gan vairāk par detalizētiem ilgtermiņa plāniem ir vajadzīga prasme ātri pielāgoties mainīgajai situācijai.

Vakcīna dīvainību slazdā

Vakcinācija pret Covid-19 ir tēma, kas ir aktuāla daudziem Latvijas iedzīvotājiem, un atbildība par vakcinācijas gaitu gulst uz Veselības ministrijas (VM) pleciem.

Vai taupības laiku beigas?

Taupība ir vārds, kas raksturo finanšu ministra Jāņa Reira (Jaunā Vienotība) un Finanšu ministrijas (FM) īstenoto politiku kopš pagājušā gada marta, kad sākās pandēmija un Latvijā pirmo reiz tika ieviesta ārkārtējā situācija. Lai arī šo 11 mēnešu laikā gan finanšu ministram, gan FM, gan Jaunajai Vienotībai veltīti daudzi pārmetumi, kurus izteikuši uzņēmēji, kultūras jomas pārstāvji, ekonomisti un pat Eiropas Parlamenta deputāti, tomēr finanšu ministrs no taupības stratēģijas neatkāpās.

Kad politiķi pārkāpj robežu

Laiku pa laikam izskan viedoklis, ka atbildīgos amatos valsts sektorā vajadzētu strādāt cilvēkiem, kuri paši izveidojuši un vadījuši uzņēmumu, jo tas dod izpratni par reālo dzīvi. Protams, arī pieredze uzņēmējdarbībā ne vienmēr garantē to, ka piemīt realitātes izjūta, taču ir skaidrs, ka ar mūsu politisko eliti tiešām "draugi, nav labi" (kā premjerministrs Kariņš teica tautai), jo politiskā elite nesen apliecināja, ka tai pilnībā trūkst izpratnes par reālo situāciju un sabiedrības noskaņojumu.

Kas vienos sašķelto nāciju?

Pagājis jau apmēram gads, kopš par aktualitāti pasaulē kļuvis koronavīruss SARS-CoV-2 un tā izraisītā slimība Covid-19. Atskatoties uz šo gadu, daudzi ir atzinuši, ka viņus pārsteidzis, cik plaša un ilga izrādījusies Covid-19 pandēmija, kas tika oficiāli izsludināta 2020. gada martā. Neprognozēti spēcīga ir izrādījusies arī pandēmijas ietekme gan uz daudzām tautsaimniecības nozarēm, piemēram, uz starptautiskajiem pasažieru pārvadājumiem, tūrismu, viesnīcu biznesu, ēdināšanu, tirdzniecību un skaistumkopšanu, gan arī uz tādām šķietami nesatricināmām jomām kā izglītība un kultūra.

Uzņemieties reiz atbildību!

Protams, nav noliedzams tas, ka Latvijā valsts iestādēs strādā daudzi erudīti, profesionāli un centīgi darbinieki. Tomēr publiskā sektora pārstāvju vēlme pieļautās kļūdas attaisnot ar zemu atalgojumu nav nekas cits kā manipulēšana ar sabiedrību.

Politiķi un laba reputācija

Diskusijas par to, kas ir nevainojama reputācija, mūsu sabiedrībā norit laiku pa laikam un ir aktualizētas arī šoziem.

Baltijā būtiskus kontrastus pagaidām nesaskata

Situāciju Latvijā vajadzētu salīdzināt ar situāciju abās pārējās Baltijas valstīs, nevis tādās valstīs, kurām ir gluži atšķirīgi politiskie un ekonomiskie, kā arī vēsturiskie un ģeogrāfiskie apstākļi. Šāds apgalvojums saistībā ar Covid-19 pandēmiju un tās radīto ekonomisko krīzi izskan bieži.

Vai mazinās nabadzību?

Jēdzienu "Atveseļošanas un un noturības mehānisms" (ANM) tuvākajā laikā mēs dzirdēsim bieži. ANM ir Eiropas Savienības (ES) mērogā koordinēts projekts, kura mērķis ir mazināt Covid-19 krīzes radīto ietekmi. Finanšu ministrija skaidro, ka "darbs pie ANM ieviešanas tiks organizēts sešos virzienos – klimata pārmaiņas un ilgtspēja, digitālā transformācija, ekonomikas transformācija un produktivitātes reforma, veselība, nevienlīdzības mazināšana un likuma vara". Tiek solīts, ka Latvijai pieejamais finansējums būs 1,65 miljardi eiro, bet tas var augt un pārsniegt divus miljardus.

Vakcīnas nav politisks šovs

Vakcinācija patlaban tiek uzskatīta par taisnāko ceļu, pa kuru ejot var sasniegt Covid-19 izplatības mazināšanos, ierobežojumu atcelšanu un atgriešanos pie tādas dzīves, kāda bija ierasta līdz pandēmijai.

Svētki kompromisu valdībai

Nesen, 23. janvārī, apritēja divi gadi, kopš tika apstiprināta Krišjāņa Kariņa (JV) valdība. 22. janvārī Valsts kancelejas Komunikācijas departaments izplatīja valdības darbu slavinošu preses relīzi, kas bija uzrakstīta tik patētiskā stilā, ka varētu sacenties ar produktus reklamējošām relīzēm, ko medijiem sūta sabiedrisko attiecību aģentūras. Turklāt preses relīzes par to, ka "Krišjāņa Kariņa valdībai aprit divi gadi", sadaļā Nodokļu politikas uzlabošana, atbalsts uzņēmējiem un vietējiem ražotājiem bija ignorēti nodokļu reformas diskutablie aspekti, uz kuriem norādījuši uzņēmēji, radošās inteliģences pārstāvji, kā arī ekonomikas eksperti.

Digitalizācija, distancēšanās un uzticēšanās

Somija ir valsts, kurā Covid-19 izplatība šīs nedēļas pirmajā pusē bija viena no zemākajām Eiropas Savienībā (ES). Protams, pandēmija vēl nav beigusies, un dažādu valstu pieredze jau ir apliecinājusi – Covid-19 statistika mēdz mainīties ļoti strauji, tomēr, spriežot pēc šonedēļ pieejamajiem datiem, Somija spēj veiksmīgi kontrolēt Covid-19 izplatību.