Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies

Ārējos tirgos veicas labi, bet nākotne ir neskaidra

Mūsu valsts ekonomika bieži tiek raksturota kā maza un atvērta, un tiek akcentēts, ka ārējā tirdzniecība spēlē ļoti būtisku lomu Latvijas tautsaimniecībā. Covid-19 pandēmija un ar to saistītie ierobežojumi ir ietekmējuši arī eksportu un importu, tomēr vismaz rudens sākumā statistikas datos redzamā aina bija optimismu raisoša. Tajā pašā laikā nestabilitāte, kas saistīta ar Covid-19 krīzes neprognozējamību, liek nākotnē raudzīties visai piesardzīgi.

''Turpmākā eksporta attīstība, tāpat kā ekonomikas kopējās perspektīvas, joprojām ir neskaidras rudenī vērojamā Covid-19 pandēmijas uzliesmojuma dēļ,'' norāda Ekonomikas ministrijas (EM) Analītikas dienesta analītiķis Edmunds Gergelevičs un prognozē, ka šā gada pēdējā ceturksnī ''eksporta apjomus ierobežos vājš ārējais pieprasījums''.


Kāpums par 7,7%

Šā gada septembrī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums ''veidoja 2,7 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 7,7% vairāk nekā 2019. gada septembrī. Jānorāda, ka preču eksporta vērtība palielinājās par 13%, bet importa vērtība – par 3,5%'', vēsta Centrālā statistikas pārvalde (CSP) un arī informē, ka ''septembrī Latvija eksportēja preces 1,28 miljardu eiro apmērā, bet importēja preces par 1,43 miljardiem eiro''.

''Septembrī gada griezumā ievērojami pieauga preču eksporta vērtība uz citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm – par 10,8%. Palielinājās eksports uz Nīderlandi (eļļas augu sēklas, graudaugi), Vāciju (eļļas augu sēklas, elektroierīces un iekārtas), Lietuvu (elektroierīces un iekārtas) un Poliju (elektroierīces un iekārtas, dzelzs un tērauds). Savukārt eksports samazinājās uz Igauniju (kuģi un citi peldlīdzekļi) un Zviedriju (jaukti ķīmiskie produkti),'' situāciju eksporta tirgos raksturo Gergelevičs un turpina: ''Mērenāk pieauga eksports uz NVS valstīm – par 3,4%. Palielinājās eksporta vērtība uz Baltkrieviju (optiskās ierīces), bet samazinājās uz Kazahstānu (farmācijas produkti).''

EM Analītikas dienesta analītiķis akcentē, ka ''septembrī ievērojami pieauga eksports arī uz t. s. pārējām pasaules valstīm – par 25,5%.

Strauji kāpa eksporta vērtība uz Turciju (dzelzs un tērauds, graudaugi), Maroku un Alžīriju (uz abām – graudaugi) un Apvienoto Karalisti (graudaugi, koksne un tās izstrādājumi), bet samazinājās uz Mauritāniju (graudaugi)''. Par importu EM eksperts piebilst, ka ''preču importa pieaugumu septembrī gada griezumā būtiski ietekmēja elektroierīču un iekārtu, graudaugu un koksnes un tās izstrādājumu eksporta vērtības palielinājums. Savukārt samazinājās minerālo produktu un sauszemes transportlīdzekļu importa vērtība».


Gaidāmas investīcijas ''dzelžos''

''Latvija ir uzstādījusi preču eksporta apjomu rekordu, septembrī pārējā pasaulē pārdodot preces par 1275 miljoniem eiro. Daļu no panākumiem izskaidro ikgadējais graudu eksporta paisums, jo šoreiz zelta rudens bijis īpaši bagāts. Graudaugu kultūru eksportā nopelnīti 122 miljoni eiro, un tas ir unikāls sasniegums. Parasti septembrī šajā eksporta ailītē tiek ''ievākti'' apmēram 50 miljoni eiro, pērn tie bija 70 miljoni. Ar šo notikumu ir saistīta retas viešņas – Saūda Arābijas – parādīšanās eksporta valstu Top 10. Jāuzsver, ka Persijas līča valstis ir svarīgākais Latvijas graudu eksporta tirgus,'' situāciju raksturo bankas Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš. ''Pateicoties lieliskajam labības birumam, labi rezultāti ir arī pārtikas eksportā kopumā, un tas septembrī audzis par 34,4%. Ir gandrīz divkāršojies eksports preču kategorijā, ko pamatā veido rapša sēklas. Kopā graudu un eļļas sēklu eksports šogad bijis par 76 miljoniem eiro lielāks nekā pirms gada. Strauji audzis arī gaļas un zivju izstrādājumu (galvenokārt konservu), kā arī labības izstrādājumu eksports. Koksnes izstrādājumu eksports gada laikā gandrīz nav mainījies.

Metālu un to izstrādājumu eksports ir par 6,4% lielāks, bet īpaši nozīmīgs ir mašīnbūves un elektronikas izstrādājumu eksporta pieaugums par 17,2%, kopsummai sasniedzot gandrīz 300 miljonu eiro.

No lielajām pozīcijām kritums gada griezumā bijis tikai fosilajiem kurināmajiem,'' statistikas datos redzamās tendences komentē Strautiņš.

Bankas Luminor ekonomists uzskata, ka pasaules ekonomikas gaitu nākamgad varētu ietekmēt vakcīnas pret Covid-19 parādīšanās. Strautiņš mudina neignorēt informāciju, ka labus rezultātus devis ''Pfizer and BionTech vakcīnas izmēģinājums'' un ka ''uzņēmums jau šogad varētu ES piegādāt 200 miljonu dozu, ar ko pietiktu vairāk nekā piektdaļas ES iedzīvotāju sargāšanai no Covid-19''. 

''Luminor makroprognozes jau septembrī balstījās uz pieņēmumu, ka vismaz viens no vakcīnu projektiem izrādīsies veiksmīgs un vakcīnu izplatīšana sāksies ap gadumiju, bet šī izgudrojuma ietekme globālajos makrodatos būs redzama, sākot no nākamā gada otrā ceturkšņa,'' skaidro Strautiņš, bet piebilst, ka vēl ''ir ļoti tālu līdz Covid-19 pandēmijas pārvarēšanai, bet ziņa par vakcīnu dara daudz skaidrāk saskatāmu izeju no krīzes''. Eksperts akcentē, ka ''ir īstais laiks domāt, kāda izskatīsies pasaule pēc Covid-19 krīzes un ko Latvija tai var piedāvāt. Ir moderni un laikmeta garam atbilstoši teikt, ka viss būs citādi. Tas ir pārspīlējums, bet kaut kas tiešām būs citādi''.

Tas, ka Latvijas eksportā ''lielu daļu veido pārtika un koksnes izstrādājumi, Covid-19 krīzes laikā izrādījās ļoti izdevīgi,'' norāda Strautiņš un piebilst, ka ''inženierijas nozarēm jaunu sparu dos sagaidāmā pāreja uz atjaunojamo enerģiju, kas nozīmē milzu investīcijas dažādos ''dzelžos'' – vēja turbīnās, elektrolīnijās, biomasas krāsnīs, saules paneļos un citos''.


Ražošanai labāka situācija nekā pakalpojumiem

''Vasaras mēnešos Latvijas ekonomikas atkopšanās no apjomīgā ekonomikas krituma otrajā ceturksnī pārsvarā balstījās uz iekšējo patēriņu, un mazumtirdzniecība jau jūnijā atgriezās pie pozitīvas gada izaugsmes, savukārt septembrī Latvijā sasniegts vēsturiski augstākais preču eksporta apjoms, uzsver bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš. Arī viņš uzskata, ka ''galvenais eksporta pieaugumu veicinošais faktors septembrī bija ļoti labā lauksaimniecības raža, rezultātā graudu eksports sasniedzis jaunus rekordus''. Eksporta pieaugums ''citās jomās vairāk ir saistīts ar ārējā pieprasījuma atkopšanos Latvijas tirdzniecības partnervalstīs un mūsu rūpniecības veiksmīgo sniegumu, kas šogad apsteidz daudzas citas Eiropas valstis'', akcentē Āboliņš.

Vērtējot globālo ekonomisko situāciju, ekonomists rekomendē ņemt vērā, ka ''Covid-19 pandēmijas ietekmē visā pasaulē šogad ir būtiski mainījusies patēriņa struktūra un preču nozares kopumā jūtas ievērojami labāk nekā pakalpojumu nozares. Samazinoties pakalpojumu pieejamībai, cilvēki daļu brīvo līdzekļu ir novirzījuši dažādu preču iegādei, it īpaši tādu preču iegādei, kuras iespējams nopirkt attālināti''. 

Eksperts arī norāda, ka ''ražošanas procesos ir vieglāk ievērot fizisko distancēšanos un citus epidemioloģiskās drošības pasākumus nekā daudzās pakalpojumu nozarēs.

Turklāt Latvijas ražošanas un eksporta struktūra ir uzrādījusies labvēlīga pandēmijas apstākļiem, jo daudz ražojam pārtikas produktus un koka izstrādājumus''.

Bankas Citadele ekonomists prognozē, ka ''Latvijas eksports turpinās augt, lai arī ne tik strauji kā septembrī. Situācija pasaule ir tāda, ka jaunie pasūtījumi rūpniecībā, kas ir atkopusies no šā gada pavasarī piedzīvotā šoka, atkal aug, savukārt tirdzniecība stabilizējas. Arī Latvijā ceturtajā ceturksnī būtiski ir pieaudzis jauno pasūtījumu apjoms gandrīz visās apstrādes rūpniecības nozarēs''. Āboliņš gan arī pieļauj, ka, ''epidemioloģiskajai situācijai uzlabojoties, patēriņš no precēm atkal pārvirzīsies uz pakalpojumiem''.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Ir vērts labi pārzināt savu kredītvēsturi(3)

Latvijā atšķirībā no ASV vārdu ''kredītvēsture'' nelieto pārāk bieži. ASV iedzīvotāji visai regulāri paši pārbauda savu kredītreitingu (credit score – angļu val.) un arī piemin to sarunās. Turpretī ...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses