Laika ziņas
Šodien
Sniega pārslas

Vai Latvijas lielā iespēja?

Eiropas Savienības (ES) iedzīvotāju vairākums domā, ka ES vajadzētu sniegt finansiālu atbalstu Covid-19 krīzes pārvarēšanai vien tām dalībvalstīm, kuru ''valdības īsteno tiesiskuma un demokrātijas principus''. Tā uzskata 77% iedzīvotāju visā ES un nedaudz mazāk – 75% – Latvijas iemītnieku, atklāj kārtējā aptauja, ko pēc Eiropas Parlamenta iniciatīvas nesen veica kompānija Kantar.

Te jāatceras populārais jēdziens ''divu ātrumu Eiropa''. Klasiskajā izpratnē šo jēdzienu lieto attiecībā uz ekonomiski jaudīgāko Ziemeļeiropu un finansiāli trauslāko Dienvideiropu, uzsverot atšķirības, kas vērojamas Ziemeļvalstu un Dienvideiropas tautsaimniecību modeļos. Tomēr pēdējā laikā, saasinoties liberālo un konservatīvo strāvojumu konfliktiem, pavīd retorika par ''liberālo Eiropu un konservatīvo Eiropu''. Tiek akcentēts tas, ka t. s. ES jaunajām dalībvalstīm jeb Austrumeiropai raksturīgs vairāk izteikts konservatīvisms nekā t. s. vecajām dalībvalstīm, it īpaši tām, kuras atrodas ES ziemeļos un rietumos.

Jāatceras arī, ka tās dalībvalstis, kuras saņem pārmetumus par demokrātijas un tiesiskuma ignorēšanu, ir Polija un Ungārija.

Tas, vai konservatīvisms rada lielāku risku tiesiskumam un demokrātijai nekā liberālisms, ir temats, par kuru vēl daudz tiks diskutēts, taču tas, ka pat Covid-19 krīzes laikā turpina sarežģīties Briseles attiecības ar Varšavu un Budapeštu, liek domāt, ka vadošo ES institūciju tiesiskuma un demokrātijas izpratne nesaskan ar Polijas un Ungārijas valdību izpratni.  

Ņemot vērā Latvijas sabiedrībai raksturīgo koncentrēšanos uz pašmāju problēmām un Covid-19 krīzes radītos epidemioloģiskos, ekonomiskos un psiholoģiskos izaicinājumus, skaidrs, ka daudzus Latvijas iedzīvotājus nesatrauc tas, vai ES finansiālais atbalsts nonāks Polijā un Ungārijā. Mūsu sabiedrībai rūp, lai t. s. Eiropas nauda nonāktu pie mums, Latvijā.

Pagaidām gan bažām nav pamata, jo nav dzirdēts, ka Brisele pārmestu Latvijai tiesiskuma un demokrātijas principu kliedzošu pārkāpšanu.

Taču arī mūsu sabiedrībai ir būtiski apzināties, ka Eiropas naudu plānots izlietot zaļas, digitālas un demokrātiskas ES stiprināšanai. Ir jau uzsvērts, ka Eiropas Atveseļošanas plāna finansējums tiks virzīts Zaļā kursa īstenošanai un ka pandēmijas paātrinātā daudzu jomu digitalizācija ir jāturpina arī pēc Covid-19 uzliesmojuma. 

Te svarīgi ir, lai mūsu valdībai un Saeimai būtu plāns, kas šajā zaļas, digitālas un demokrātiskas ES nostiprināšanas procesā ļautu padarīt spēcīgāku mūsu valsts ekonomiku un mazinātu dzīves līmeņa atšķirības starp Latviju un turīgākajām dalībvalstīm.

Top komentāri

viesis
v
Lielais jautājums ir, kā šie jēdzieni tiks piepildīti ar saturu. Piemēram, zaļums var nozīmēt arī papildus maksājumu un nodokļu slogu iedzīvotājiem, pazeminot viņu dzīves līmeni, digitalizācija var būt darba vietu skaita samazināšanās un vēl lielāka sabiedrības noslāņošanās, demokratizācija var nozīmēt mazāku kontroli un līdz ar to lielāku vaļu un nesodāmības apstākļus valsts izzadzējiem...... tā, ka šis nosauktais kurss nenozīmē obligātu valsts attīstību, bet var realizēties arī kā valsts regress un sabiedrības dzīves līmeņa pazemināšanās, nevis palielināšanās. Bet valsts attīstības vīzijai vajadzētu būt Latvijas politiķu galvās, nevis ES dokumentos. Bet, diemžēl, vismaz pagaidām tās tur nav... :(
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Eiropai sagatavoties?(8)

Viens no pirmajiem rīkojumiem, kuru uzreiz pēc stāšanās amatā parakstīja ASV prezidents Džo Baidens, bija par naftas vada Keystone XL būvniecības pārtraukšanu. Šis lēmums ir vienlaikus būtisks trieci...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē