Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Aktuāli
Rīgā -9 °C
Apmācies
Ceturtdiena, 12. februāris
Līna, Karlīna

Uldis Rudaks

Neliekot dziesmai kāju virsū

Etniskā mantojuma jeb tautas dziesmu sintēze ar laikmetīgiem muzikāliem elementiem Latvijā tikusi piekopta jau agrāk - kopš Iļģi sāka spēlēt savas mūsdienīgās tautas dziesmu versijas, ko Klāss Vāvere nodēvēja par postfolkloru. Savu mīlestību pret vissenāko latviešu tautas mūziku nupat iznākušajā albumā Sauli sēju pauž folkmūziķe un dziedātāja Biruta Ozoliņa un dīdžejs Monsta jeb Uldis Cīrulis.

Šarmants apjukums ziediem matos

Pašlaik dziedātāja Lana del Reja ir popularitātes virsotnē. Uz to netieši norāda arī režisora Beza Lurmena mūziķu izvēle savam jaunajam grāvējam Lielais Getsbijs, kuram viņš pats kopā ar Lanu sarakstījis ievaddziesmu Young And Beautiful. Nepārprotama ir viņas slava un kulta statuss arī Latvijā - Arēna Rīga koncertā 14.

Lanas del Rejas koncerts. Āķis lūpā(7)

Lana del Reja ir daudz talantīgāka, nekā mums stāsta viņas kulta albums Born to Die. Koncerts Rīgā piektdien, 14. jūnijā, to parādīs

Neliekot dziesmai kāju virsū

Etniskā mantojuma jeb tautas dziesmu sintēze ar laikmetīgiem muzikāliem elementiem Latvijā tikusi piekopta jau agrāk -kopš Iļģi sāka spēlēt savas mūsdienīgās tautas dziesmu versijas, ko Klāss Vāvere nodēvēja par postfolkloru. Savu mīlestību pret vissenāko latviešu tautas mūziku nupat iznākušajā albumā Sauli sēju pauž folkmūziķe un dziedātāja Biruta Ozoliņa un dīdžejs Monsta jeb Uldis Cīrulis.

Celmiem klāts ceļš ar pauzi

Dziedātāja Helēna Kozlova ir neparasta un unikāla parādība latviešu mūzikā ar ļoti jaudīgu balsi – viņa var dziedāt gan ļoti zemu, gan klasiski augstā balsī, gan arī rūkt, kā to mēdz darīt puiši metālisti un ko sauc par growl, neatkāpjoties no šī žanra dzimtās angļu valodas.

Celmiem klāts ceļš ar pauzi

Dziedātāja Helēna Kozlova ir neparasta un unikāla parādība latviešu mūzikā ar ļoti jaudīgu balsi - viņa var dziedāt gan ļoti zemu, gan klasiski augstā balsī, gan arī rūkt, kā to mēdz darīt puiši metālisti un ko sauc par growl, neatkāpjoties no šī žanra dzimtās angļu valodas.

Bradājot pa zvaigznēm(3)

Kalifornijas debesīs spīd saule un sērfotāji ķer viļņus, no zemes aug vīnogas un plūst nafta, košļenes un burgeri garšo labi, savukārt uz cigarešu paciņām nav rakstīts "smēķēšana nogalina"

Bauda, nenovelkot drēbes

Krievu roka klasiķa Borisa Grebenščikova neseno paziņojumu, ka grupa Akvarium beidz pastāvēt, reti kurš ņēma par pilnu. To viņš ir teicis arī agrāk, šo solījumu arī daļēji pildot un kādu laiku uzstājoties kā B.G. Band, lielos vilcienos pieturoties pie tā paša repertuāra, bet pamainot aranžējumus un nereti vecām dziesmām izdomājot jaunus tekstus. Šīs izmaiņas notiekot spontāni - tieši koncertu laikā līdzīgi kā Džekam Vaitam, nevis tiekot rūpīgi pārdomātas, - tā vismaz intervijās ir apgalvojis pats B.G.

Grupas Auļi koncerts. Sitienu un vaimanu koris(10)

Jebkuram ārzemniekiem, kurš kaut kādu iemeslu dēļ bija nonācis bungu un dūdu grupas Auļi koncertā Palladium 4. maijā, noteikti radās lielāks respekts pret latviešu tautu. Par to, ka tā ciena savu senās kultūras mantojumu un ar to lepojas, ja jau sanākusi tik kuplā skaitā un rokas iet pa gaisu gluži kā popmūzikas koncertos.

Bērnības milicija: Pasaule ir neērta vieta(7)

Jaunā gadsimta pirmās desmitgades sākumā vienlaikus ar garage rock revival vilni pasaulē arī Latvijā radās vesela virkne jaunu grupu, kas nekādā ziņā nebija visa pirms tam Latvijas mūzikā notikušā un tādējādi lielo pašmāju ierakstu kompāniju meklētā spogulis.

Sitienu un vaimanu koris

Jebkuram ārzemniekiem, kurš kaut kādu iemeslu dēļ bija nonācis bungu un dūdu grupas Auļi koncertā Palladium 4. maijā, noteikti radās lielāks respekts pret latviešu tautu. Par to, ka tā ciena savu senās kultūras mantojumu un ar to lepojas, ja jau sanākusi tik kuplā skaitā un rokas iet pa gaisu gluži kā popmūzikas koncertos.

Bērnības milicija: Pasaule ir neērta vieta

Jaunā gadsimta pirmās desmitgades sākumā vienlaikus ar garage rock revival vilni pasaulē arī Latvijā radās vesela virkne jaunu grupu, kas nekādā ziņā nebija visa pirms tam Latvijas mūzikā notikušā un tādējādi lielo pašmāju ierakstu kompāniju meklētā spogulis. Toties viņus pamanīja mūzikas izdevniecība Tornis, kas jau visu deviņdesmito gadu garumā savā studijā ierakstīja, izdeva un popularizēja «lielajai» pašmāju skatuvei «neērtas» grupas, kuras spēlēja pasaules indie tendencēm atbilstošu vairumam televīzijas un radio zombēto latviešu klausītāju toreiz nesaprotamu progresīvu mūziku.

"Man Čaks ir tikai mažorā"(1)

Aleksandra Čaka piemiņas zīmi pagājušajā gadā no dzejnieka muzeja par viņa darbu popularizēšanu saņēmušais mūziķis Niks Matvejevs savulaik nemaz neesot bijis Čaka cienītājs. Vēl vairāk - šī dzeja sākotnēji absolūti nav likusies interesanta un viņš to ignorējis, jo asociācijas par šo autoru izveidojušās bērnībā daudz dzirdētā Miglā asaro logs iespaidā.

«Man Čaks ir tikai mažorā»

Aleksandra Čaka piemiņas zīmi pagājušajā gadā no dzejnieka muzeja par viņa darbu popularizēšanu saņēmušais mūziķis Niks Matvejevs savulaik nemaz neesot bijis Čaka cienītājs. Vēl vairāk - šī dzeja sākotnēji absolūti nav likusies interesanta un viņš to ignorējis, jo asociācijas par šo autoru izveidojušās bērnībā daudz dzirdētā Miglā asaro logs iespaidā.

Grupas Casiokids koncerta apskats. Bez aizkostiem āboliem(3)

Norvēģu grupu Casiokids angļu mūzikas žurnāls NME jau pasteidzies raksturot visai skaļi - par "labāko, kas radies Norvēģijā kopš metāla uzplaukuma", kad viņi izdeva singlu Grønt lys i alle ledd / Togens hule, kļūstot par pirmajiem norvēģiem, kas atļāvās izdot Lielbritānijā dziesmu savā dzimtajā valodā.

Manas mājas LA azotē(15)

Elīna Fūrmane (26) jeb_ DJ Ella _jau vairāk nekā gadu dzīvo pasaules izklaides industrijas citadelē Losandželosā, kur piecas reizes nedēļā kā dīdžejs uzstājas Holivudas deju mūzikas klubos. Taču arī Latviju viņa nav gluži aizmirsusi.

Overkill atgriežas Latvijā – koncerts Melnajā piektdienā(1)

Latvija ir lieliska zeme, kur grupas, kuras pasaulē spēlē milzīgām auditorijām un tiek uzskatītas par sava žanra klasiķēm, vērojamas nelielos koncertos, kas dod iespēju piekļūt skatuvei daudz tuvāk un dabūt tiešo acu kontaktu vai pieplakt pie tumbas un paņemt visu skaņas masu uz sevi.

Patiesāka ir tikai leģenda

Kamēr vēl notikumi, kas aprakstīti kādā grāmatā, ir saglabājušies kaut viena cilvēka atmiņā, pastāv iespēja, ka tie tiks apstrīdēti. Taču vēlāk tie var kļūt par vienīgajiem šī laika vēstures aprakstiem, jo citu gluži vienkārši nebūs. Jānis Joņevs savu pirmo grāmatu Jelgava 94 sarunā dēvē par tīru fikciju, kaut arī tās sākumā ir rakstīts «Viss vēstītais balstīts uz patiesiem notikumiem».

Intervija ar Ralfu Eilandu. Man vajag straujāk(10)

"Vispār esmu kļuvis par tādu cilvēku, kuram šķiet, ka viss pārāk lēni notiek. Man jau ir deviņpadsmit gadu – nedo’ dies, tūlīt viss beigsies, visi vārti uz ārzemēm būs ciet…" saka Ralfs Eilands, kurš ar grupu PeR pārstāvēs Latviju Eirovīzijas dziesmu konkursā

Rokenrols līdz vākam

Nezinātājs noteikti varētu padomāt, ka nosaukumu Rūsa nes tautas mūzikas grupa, kas spēlē stabules, dzīvo mežos un staigā apjozušies ar Lielvārdes jostu. Viņam nebūtu taisnība, bet Rūsa pavisam noteikti ir viena no latviskākajām grupām. Kaut arī tā spēlē smagu rokenrolu, ko dara ļoti prasmīgi un pārliecinoši, viņi līdzās citam no cita ļoti atšķirīgajiem Inokentijam Mārplam, Skyforger, Dzeltenajiem pastniekiem un Pērkonam ir vieni no retajiem, kuru mūziku pavisam droši var dēvēt par izteiktu latvju roku, jo kaut kas tāds, paņemot rokās ģitāras, ir varējis rasties tikai šeit.

Grīnbergs: Tur forša zacīte bija(4)

Ojārs Grīnbergs savulaik esot iedziedājis tik daudz dziesmu, ka daļu no tām pat neatceras. «Man te uz jubileju kolēģi uzdāvināja vienu disku, mājās klausos, un ― velns ar ārā! ― kur viņi tādus ierakstus dabūjuši? Es kādas trīs dziesmas no tā diska vispār nevarēju atcerēties, ka būtu kādreiz dzirdējis, kur nu vēl dziedājis. Mēs savulaik šausmīgi daudz dziesmu iedziedājām. Man radio fonotēkā laikam kopā ir kādas trīssimt dziesmas,» stāsta Ojārs.