Šīs rindiņas top brīdī, kad Losandželosā jau ir dziļa nakts, Rīgā – otrdienas rīts un kopš ASV Kinoakadēmijas balvas piešķiršanas filmai Straume ir pagājušas mazliet vairāk nekā 24 stundas. Pirms tam ir bijusi garumgara un spriedzes pilna diena Oskara ceremonijā, kas sākās pēcpusdienā, nenormāls satraukums vēl krietnu laiku pirms tam un sirreāla sajūta, izskanot Straumei kā uzvarētājai labākās pilnmetrāžas animācijas filmas kategorijā.
Jau ir atbildēts uz pašmāju un starptautisko mediju vaicājumiem par izjūtām, Straumes uzvaras nozīmi īstermiņā un ilgtermiņā. Filmas producents un scenārists Matīss Kaža jau ir devies pāri okeānam uz mājām, jo 6. martā Latvijas Nacionālajā teātrī notiks viņa iestudējuma Nacionālais kanāls pirmizrāde. Gints Zilbalodis pēc ceremonijas ir izvēlējies pabūt sen pelnītā vienatnē, nevis piedalīties vairākos pasākumos, kas sekoja Straumes uzvarai, un vēl nenojauš par rosību, kas notiek Rīgā, gatavojoties Straumes komandas sagaidīšanai. Tā būs notikusi trešdienas vēlā vakarā. Viss pieredzētais ir un būs bijis īpašs un neatkārtojams notikums gan filmas autoru dzīvē, gan Latvijas (kino) vēsturē. Nevienas ASV Kinoakadēmijas balvas Latvijas kino iepriekš nav bijis, un, visticamāk, paies ilgs laiks, līdz šim Oskaram blakus nostāsies vēl viens.
Šajās dienās daudzas reizes esmu atbildējusi uz jautājumiem, ko nozīmē Straumes panākumi Latvijas kino. Ceru, ka Straumes fenomens būs līdzvērtīgs tā dēvētajam fon Trīra efektam, par kuru ar Matīsu Kažu un Gintu Zilbalodi runājām KDi diskusijā pēc atgriešanās no Kannu festivāla – tas bija laiks, kad Straume sāka savu panākumu ceļu un starptautiskajā presē (pamatā ASV) sāka parādīties aizkustinoši emocionālas, pozitīvas recenzijas. Latvijas prese Straumei sākotnēji īsti pat neveltīja uzmanību, atstājot kino "apkopi" dažu interesentu ziņā.
Straumes efekta būtība ir vienkārša: spilgts talants un starptautiski atzīta filma piesaista uzmanību tās valsts kino kultūrai, no kuras tā ir nākusi. Filma ir akcentējusi ne tikai Ginta Zilbaloža talantu, bet arī Latviju. Starp citu, Beļģijas prese tagad priecājas par "beļģu filmu" Straume, kas ir saņēmusi Oskaru, arī Francijas mediji atzīmē Straumes panākumus, gluži tāpat kā 28. februārī saņemto Francijas augstāko kinobalvu Cēzars. Abu šo valstu ieguldījums Straumē, kas ir triju valstu kopražojums, ir pamatīgs.
Oskara šova vadītāja Konana O’Braiena tekstos Latvijas vārds izskanēja pamanāmi un vairākkārtīgi – viņš uzsvēra gan to, ka šis ir pirmais Oskars Latvijai, gan to, ka Latvija ir soli priekšā Igaunijai. Intriga: kurš Baltijas kaimiņu attiecību dinamikas un sāncensības pārzinātājs uzrakstījis šo tekstu Oskara ceremonijas vadītājam? Un neaizmirsīsim Konana O’Braiena minēto faktu, ka ceremoniju skatās miljards cilvēku. Varenāku valsts tēla popularizēšanas pasākumu laikam neesam piedzīvojuši. Savukārt Straumes uzvara, pārspējot savu galveno, jaudīgo, ASV veidoto konkurentu Robots savā vaļā (filmas ražošanas budžets ir 78 miljoni ASV dolāru), patiešām ir fenomenāla. Starp citu, abās šajās filmās ir gana daudz tematisku līdzību. Fenomenu, par kādu ir izvērtusies Straumes ietekme, vēl ilgi varēsim pētīt.