Kamēr gada nogalē jau ierastais Vecrīgas tirdziņš Doma laukumā sacenšas ar kaimiņvalstu galvaspilsētām, arī tālajā Meksikā ļaudis gatavojas svētkiem, kā nu prot
Nevaru nepiekrist Alvja Hermaņa jaunās izrādes Ābeļziedi upē ievirzei: no vienas puses, ir dvēseliski apdzīvotas cilvēku mājas, mūsu atmiņas, mūsu gara dzīves izpausmes, no otras – varas intereses, sacensību mokošā tieksme būt pirmajiem bagāto listē
18. novembrī saņemta lieliska ziņa – Latvijas animācijas filma Dieva suns ir nominēta Eiropas Kinoakadēmijas balvai gan kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma, gan kā labākā Eiropas filma
Tuvojas Latvijas valsts svētki, un daži gribēs, lai viņus tajos apsveic, citi slepenībā cerēs, ka "laiki mainīsies". Es sveikšu gadskārtējos Latvijas dibināšanas svētkos ikvienu, kam šī diena un saprašanās ir svarīga. Izturību un veiksmi, draugi!
Publisko pieminekļu lieta mums galīgi nevedas. Tagad ir sanācis tā, ka daudzi kaitinošie ģīmji ir norauti, bet esam pārāk pliki un nevarīgi, lai uzliktu sev tīkamus tēlus
Šīs slejas pilnais nosaukums – Par kādu tendenci Latvijas teātrī – ir nepiedienīgi pretenciozs, jo esmu to aizņēmusies no savulaik skandalozās, Francijas kino jaunā viļņa straumi aizsākušās Fransuā Trifo esejas Par kādu tendenci Francijas kino, kas tapusi pirms septiņdesmit gadiem
Mākslas pasaule arvien meklē neparedzamo. Pavisam drīz – no 23. līdz 26. oktobrim – Pīterboro Lielbritānijā notiks diasporas latviešu teātru saiets PLATS solis 2025. Esmu jau redzējis dažas izrādes, tomēr zinu, ka varu gaidīt daudz ko neparedzamu
Kā jums šķiet, kas nepieciešams, lai «stiprinātu latviešu valodu», kā paredz neskaitāmi plānošanas dokumenti, plāni, vadlīnijas, instrukcijas un politiķu solījumi? Pareizi, šī valoda ir jāprot
Agrāk bija laiki, kad zaļš bija zaļš un zils patiešām izskatījās kā debesis. Tagad, kad slīpētie reklāmisti smiedamies manipulē ar mūsu prātu, nākas pašiem atklāt īstās krāsas
Dzeja šajos laikos, manuprāt, aicina ievērpties katram sevis robežsituācijā, nevis meklēt skatu pāri apvāršņiem, kā to reizēm varējām novērot agrāk. Un tā nav slēpšanās
Ir tādi mākslas veidi, kas vēsturiski ir bijuši pārstāvēti tikai monarha galmā, un buržuāziskajai sabiedrībai, pārņemot tiesības tos baudīt, līdzi nāk arī atbildība par cilvēkiem. No skolas līdz mūža galam
Mēs tik ļoti atpaliekam no vidējās algas valstī, ka tas jau ir drusku nepieklājīgi, – Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce nesen šausminājās intervijā TV3 raidījumam 900 sekundes. Šis apgalvojums pamudināja izpētīt, kas ir šie "mēs", kuri nesaņem vidējo algu
27. augustā atklātais Venēcijas kinofestivāls ir sezonas teju noslēdzošais notikums, kurā izrādītajām filmām var būt pamatīgas izredzes piesaistīt preses uzmanību, iegūt balvas un aiztraukties Zelta globusu un Oskaru virzienā
Apsaukāties nav labi – tā kādreiz bērnus mācīja skolā. Mūsdienās, kad apsaukāšanās ir kļuvusi par atsevišķu sociālo tīklu saziņas žanru un no turienes izpletusies gan medijos, gan politikā, tāda pamācība ir arhaiska