Kamēr nebūs izgudrota eholote, kas parāda ne tikai to, kur zivs ir, bet arī to, ko viņa tajā brīdī domā, tikmēr makšķerēšana būs aizraujoša un līdz galam neizzināma nodarbe, kurā savas prasmes pilnveidot un jaunas nianses atklāt var visu mūžu. Līdzīgi kā daudzās citās nodarbēs, arī makšķerēšanā gan copes ābeci, gan smalkākas zināšanas visātrāk var apgūt pieredzējuša makšķernieka vadībā. Senāk nebūt ne katrs makšķernieks gribēja atklāt savus copes paņēmienus un zivju vietas. Kopš makšķerniekiem brīvā laika saturīga un aizraujoša pavadīšana kļūst svarīgāka par pārtikas programmas pildīšanu, arvien lielāka kļūst interese par copes gida pakalpojumiem. Copes gids ir pieredzējis makšķernieks, kurš nebaidās dalīties savās zināšanās ar citiem. Viens no zināmākajiem copes gidiem Latvijā ir Kaspars Holms. Kā gids viņš sāka darboties, guvis panākumus sporta makšķerēšanā, konkrēti spiningošanā.
Vecmammas spiningoja
Kaspara dzimtā spiningošana ir cieņā, to darīja ne tikai tēvs, bet arī vecvecāki, turklāt vecmammas bieži stāstīja, kā apmakšķerējušas vectēvus. Kaspars saka, ar šodienas pieredzi viņš šo fenomenu ir izpratis: «Kad tu iemet vizuli jaunā vietā, aktīvā līdaka ņem. Tajos laikos vectēviem jau bija jāairē, tikmēr vecmammas varēja pirmās mest labā copes vietā, tāpēc arī viņu lomi bija labāki.» Kaspara pirmie ūdeņi bija Ruckas ezers, tēvs viņu un brāli ņēma līdzi uz copi, puikas makšķerēja ar bambusa makšķerīti, tēvs spiningoja. Līdaku Ruckas ezerā tolaik bija daudz. Tēvs metis vizuli, teicis: «Būs,» un bijis redzams, kā uz mānekli līdakas traucas pat no trim pusēm!
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 3. oktobra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00