Rīgas Zoo nīlzirgs izrādās nīlzirdziene

janvārī. “Aizdomas, ka Funtiks nemaz nav Funtiks, esot jau sen, taču nīlzirgu dzimumu ārēji noteikt ir teju vai neiespējami, bet cerēt, ka 2,5-3,0 tonnas smagais dzīvnieks labprātīgi piekritīs rūpīgai medicīniskai apskatei un asins paraugu ņemšanai, vairāk kā naivi... Palīgā nāca Vācijas kukaiņu speciālisti un nu ir patiešām skaidrs, ka 22 gadu vecumā jārīko vārda došanas svinības un Funtikam oficiāli jākļūst par Funti...” atklāja L.Līdaka. Viņa arī norādīja, ka neesot ļaunuma bez labuma - nīlzirgu mazuļiem atrast jaunas mājas būtu gandrīz vai neiespējami.Kā pavēstīja L.Līdaka, pirmo nīlzirgu, vārdā Augusts, uz Rīgas Zooloģisko dārzu atveda 1946. gadā, kad Ziloņu mājai tika piebūvēta nīlzirgu baseina telpa.1960. gadā Augusts aizceļoja uz Ķīnu, bet viņa vietā uz Rīgu atveda gadu vecu nīlzirgu meiteni Sindu. Drīz viņai pievienojās nīlzirgu puisis Jonass un saderīgajam pārim kopumā izdevās izaudzināt 11 nīlzirdzēnus (pavisam piedzima 15). Diemžēl 1987. gada 3.oktobrī Jonass traģiski aizgāja bojā. Viņš bija norijis apmeklētāju mestu gumijas bumbiņu un mira ilgās mokās.Jau pēc tēva nāves, 1988. gada 15.februārī piedzima Sindas un Jonasa pēdējais nīlzirdzēns - Augustīne, kura joprojām dzīvo dzimtajā baseinā.Jaunajai nīlzirdzienei draugs tika atrasts Harkovas zoodārzā. Gadu vecais Funtiks Rīgā ieradās 1990. gada maijā un jaunajam pārim paredzēja varen vaislīgu nākotni.. Gāja gadi un vairākkārt pat radās aizdomas par Augustes grūsnību, taču saticīgais pāris tā arī palika bez pēcnācējiem. Tagad, pateicoties Vācijas kukaiņu pētniekiem, izdevies noskaidrot iemeslu, kādēļ gan Augustes un Funtika jeb, kā tagad zināms, Funtes savienībā nav radušies mazuļi.