Viltus sensācija

Par ko paties' būtu jāceļ trauksme - tas ir aktuālais, šodienas ekonomiskais slazds. Mākslas pastāvēšana, jaunrade nu ir iespiesta šaurā tirgus konjunktūras tunelī ar paredzamu iznākumu gala stacijā. Bet pie kritšajiem, kā ierasts, baātīgi klāti galdi.

un tomēr, tomēr ... Vai te nav darīšana ar prastu "noēšanas" pasūtījumu?

Kas attiecas uz mūsu mākslinieku popularitāti, tad viss ir relatīvs. Vajadzīga veiksmīga reklāma, un viss var aiziet. Vai Marks Rotko tiešām būtu baigais talants? Bet kāds pateica, ka viņa darbi ir fantastiski, ka viņš pētījis, kā nostrādā dažādu pretstatītu krāsu efekti, un... Kā gan drīkst runāt pretim kādai atzītai autoritātei?! Domās vēl, ka neko nesaproti, ja kritizēsi... Un nav arī tā, ka Rotko darbi nesniegtu savas noskaņas. Ne jau vienmēr vajag reālismu. Var iztikt arī tikai ar pilnīgi negaidītu, pārsteidzošu krāsu un formu spēli. Tikai man tajā visā vajag saskatīt skaistumu, vajag zināt, ka mākslinieks strādājis, pārzinot attiecīgās tehnikas tehnoloģiju, lai pēc piecām minūtēm nebūtu jāmeklē restaurators, kurš arī nav burvis un no ieprogrammēta kropļa nevarēs uztaisīt kaut ko sakarīgu.

Runāt par to, kas ir māksla, nozīmē saskarties ar tūkstošiem uzskatu, pamatīgi sastrīdēties, kā arī atrast līdzīgi domājošos. Varbūt - cik cilvēku, tik uzskatu, tik izjūtu un attieksmju. Un jācienī ikviens, jo par gaumi nestrīdoties. Mans uzskats ir tāds, ka ālēšanās ar krāsām, formām un saturu (vai bezsaturu) dažkārt māksliniekam ir vajadzīga, lai izsistu sevi no rutīnas, lai varbūt tiktu vaļā no kaut kā, kas apnicis un kļuvis garlaicīgs. Tomēr šīm ākstībām būtu jābūt tikai paša mākslinieka rīcībā, tās nevajadzētu demonstrēt kā lielu mākslu, kā kaut kādu šedevru. Bieži šīm ākstībām to vājprātīgi izvēlēto materiālu dēļ paredzēts ļoti īss mūžs, bet mākslinieks pieprasa, lai viņa ākstību glabā muzejā mūžiem, lai to pērk par lielu naudu... Un tā jau ir krāpšana. Un muzejnieki un dārgi pirkto "mākslas darbu" īpašnieki, matus plēsdami, prāto, kā panākt ilglaicīgu strukturāli irstoša vājprāta saglabāšanu... Īpašs stāsts ir par t.s. instalācijām...

Ja Latvijā tiktu atklāti publicēts cik reizes mūsu slavenības ir mēģināts "iesmērēt" ārzemniekiem atklātos interesantas lietas. Piemēram pop un rok mūzikā čempioni ir R.Pauls un Prāta Vētra. Un tas nekas, ka Rietumu mūzikas pasaule atsakās viņus atzīt par ģeniāliem un pat gandrīz pilnībā ignorē. Bet atkal un atkal Pauls un Prāta Vētra. Un šķiet, ka nākamie izredzētie būs Kaupera bērni - Carnival Youth. Un atkal 10 tiem gadu stagnācija Latvijas mūzikas dzīvē.

grūti pievienoties šī ''makslas speca'' sacerējumam. Ja jau tie LV mākslinieki tik talantīgi un rada tādus šedevrus-lai tad tos pārdot ārzemju salonos-tak izrādās-tur ar tādiem ''māksliniekiem'' pilns jau. Ko nu?