Veldzējoša skaidravota balsu un domu dzidrumā, dvēseliskas, siltas un spēcinošas sirdsgaismas caurstarots un vienlaikus jaudīgs Rīgas Domā svētdienas, 6. jūlija, vakarā izskanēja XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku garīgās mūzikas koncerts. Tajā piedalījās desmit Latvijas mūzikas skolu kori – Rīgas Doma zēnu koris, Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skolas zēnu koris, Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas zēnu koris, Rīgas Doma meiteņu koris Tiara, Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skolas meiteņu koris Vivace, Ventspils Mūzikas vidusskolas bērnu koris Nošu planētas, Rīgas Doma kora skolas jauktais koris un Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolas jauktais koris, Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas jauktais koris un jaunpienācējs Dziesmu svētkos Rīgas Doma kora skolas gospeļkoris, kas ar savu solopriekšnesumu ienesa jaunu krāsu, bet par to pēc brīža.
Tradīcija attīstībā
No mūzikas skolu koru vides bija arī diriģenti, šo kolektīvu vadītāji. Bija patīkami redzēt, ka līdzās Dziesmu svētku kustības korifejiem Mārtiņam Klišānam, Airai Birziņai, Romānam Vanagam un Gintam Cepleniekam stājās vairāki jaunie diriģenti, turklāt šoreiz neaprobežojoties tikai ar ierasti akadēmisko vidi. Piemēram, džeza jomas pārstāves Unas Stades vadītajam Rīgas Doma kora skolas gospeļkorim bija uzticēts šīs programmas īpašais pārsteigums – Jurjānu Andreja kantātes Tēvijai solo vidusdaļas Lūgšana pirmatskaņojums jaunās skaņās Riharda Zaļupes aranžējumā korim un instrumentālajam Xylem Trio. Tas parādīja, ka mūsu klasiku var izgaismot arī tik pārsteidzoši un radoši. Bija interesanti vērot, kā gospeļkoris, kurš pirms dažām dienām turpat blakus Rīgas Doma dārzā festivālā Rīgas ritmi uzrunāja ar latviešiem svešādu, uzskrūvētu temperamentu, enerģisku skaļumu un dziedāšanu atklātās balsīs, Lūgšanu izdziedāja klusināti, muzikāli. Melodija, kas kantātes oriģinālā paredzēta soprānam, izskanēja zemā kora balsu unisonā un lēnāk, nekā ierasts, atvēlot telpu Oskara Petrauska saksofona improvizācijām.
To, ka Skolēnu dziesmu svētku koru kustībai būs turpinājums, apliecināja spožie jaunie diriģenti Jurģis Cābulis, Patriks Kārlis Stepe, Vilhelms Vācietis un Rudīte Tālberga, kuras vadībā visiem tik zināmās Imanta Kalniņa dziesmas Ceļš uz mājām izpildījums koncerta izskaņā izvērtās iedvesmojošā, visus klātesošos vienojošā svētbrīdī. Tas bija izteikti latvisks savā saulainajā, melodiskajā vienkāršībā un klusināti ieturētajā, bet iekšēji dziļi piepildītajā dzimtenes mīlestības spēkā.
Kas saviļņo - paliek
Programmā iekļautie desmit skaņdarbi pārstāv dažādas komponistu paaudzes – no jaunām acīm uzlūkotā latviešu klasiskās mūzikas pamatlicēja Jurjānu Andreja (1856–1922) un latviešu garīgās kormūzikas celmlauža ērģelnieka un komponista Oskara Šepska (1850–1914) līdz mūsu laikabiedriem spēka gados Rihardam Dubram, Ērikam Ešenvaldam, Andrim Dzenītim, Rihardam Zaļupem un Agnetai Krilovai. Garīgais ceļojums tika vainagots ar Imantu Kalniņu.
Koncerts sākās ar iespaidīgu Uģa Prauliņa cikla Odi et Amo daļas Fiat Lux (Lai ir gaisma!) izpildījumu Mārtiņa Klišāna vadībā. Garā arvien jaunā un nenogurdināmā vecmeistara Uģa Prauliņa rokrakstā klasiskās mūzikas vēstures avoti (īpaši viduslaiku un renesanses formas) savijas ar rokmūzikas pulsu un jaudu, taču visam kopsaucējs ir viņa radošais kredo: "Tas, kas saviļņo, arī paliek." Fiat Lux ar Svētā Hieronīma tekstu tam ir spilgts apliecinājums: no Xylem Trio ritma pulsā stiprināta unisona ērģeļpunkta izaug noslēpumaini senatnīgi kontrapunkti, vedot uz vērienīgu, apliecinošu virsotni, kurā zēnu koru un jaukto koru vīru grupas kopskanējumam piebiedrojās Diānas Jaunzemes-Portnajas spēlēto Rīgas Doma ērģeļu varenais spēks. Elpu aizraujošs koncerta sākums! Tas acumirklī atslēdza no ikdienas.
Niansēti un izjusti Jēkaba Jančevska melodiski skaistā skaņdarba Varbūt mūžībā un tajā izmantotā Imanta Ziedoņa dzejoļa sirsnīgo, cilvēcisko mērogu izcēla zēnu un jauktie kori kopā ar solistu Kārli Mūrnieku diriģenta Patrika Kārļa Stepes vadībā. Savukārt Vilhelmam Vācietim ar Rīgas un Cēsu mūzikas vidusskolu jauktajiem koriem izdevās pavērt šodien mazāk daudzinātu latviešu klasiskās a cappella garīgās kormūzikas vēstures lappusi – Oskara Šepska garīgo dziesmu Ozianna (Svēto rakstu vārdi). Šajā kontekstā kā pārliecinošs klasisko tradīciju turpinājums šodienīgā, bet ne uzbāzīgi modernā skatījumā diriģentes Airas Birziņas, meiteņu koru un abu jauniņo solistu Sofijas Slīzinas un Martas Matvejas dzidrajās balsīs izskanēja Agnetas Krilovas Ave regina caelorum (kanoniskais latīņu teksts). No skopām sekundas intonācijām materiāla "taupības režīmā" meistarīgi uzbūvētā Ērika Ešenvalda Šķind zemīte, rīb zemīte, kas mērķtiecīgā attīstībā, dodot vārdu gan solistiem (Marta Ozoliņa, Kristaps Kumsārs), gan koriem, iegūst krāšņu melodisko un harmonisko veidolu, ir jau aprobēta vērtība. Visu koru izpildījumā garīgās mūzikas koncertā ar Andru Fenhani pie diriģenta pults tā apliecināja, ka latviešu tautasdziesma organiski iederas garīgās mūzikas programmā baznīcā.
Rihards Dubra ir ekstātiski vērienīgu muzikālo Dieva un ticības cildinājumu, lielo kontrastu, polifonijas, harmonijas un mūzikas dramaturģijas meistars. Viņa O Be Joyful in God izpildījums Romāna Vanaga vadībā koru, ērģeļu, solo saksofona un sitaminstrumentu skanējumā kļuva par jaudīgu vakara kulmināciju. Savukārt par koncerta lirisko kulmināciju Rīgas Doma kora skolas jauktā kora un diriģenta Jurģa Cābuļa lasījumā kļuva Andra Dzenīša patiesā, nesamākslotā, gaišā a cappella mūzikas pērlīte Miers ar dzīvām acīm, kas uzrunāja absolūtā harmonijā ar Knuta Skujenieka dzeju.
Programmu krāšņoja speciāli šim koncertam komponēts pirmatskaņojums – Riharda Zaļupes vokāli instrumentālais opuss Es ticu (Svēto rakstu vārdi), ko Ginta Ceplenieka vadībā izpildīja visi kori, solists, Xylem Trio un ērģeles. Lai gan netrūka arī gana vērienīgu, skanīgu posmu, dominēja meditatīva estētika, atkārtojumos uzsverot pamatjēgu: "Svēts ir. Svēts ir. Svēts ir Dievs." Iespaidu papildināja mirguļojoši gaismu efekti, kas skanējuma kāpuma viļņos pārtapa plašā starojumā.
Baltas gaismas staros
Koncerta mākslinieciskais vadītājs Gints Ceplenieks ar radošo komandu – koncerta muzikālo konsultantu, komponistu Rihardu Zaļupi, režisoru Ivo Briedi, scenogrāfu Artūru Virtmani un gaismu mākslinieku Reini Smilteni – šo programmu bija iecerējuši kā "skaņu, gaismas, domu un jūtu saplūsmi zem Rīgas Doma katedrāles velvēm, lai pavērstu skatu kā augšup, tā iekšpus, izdzirdētu dievišķo, ieklausītos sevī, sajustu cits citu". Visiem kopā tas izdevās, pateicoties gan programmas izvēlei, gan tās sakārtojumam vienotā, nepārtrauktā dramaturģijā, kurā skaņdarbus savstarpēji sasaistīja Xylem Trio radītā (no)skaņu vide, gan mūsu mūzikas skolu koru snieguma augstajai kvalitātei.
Talantīgo un mūzikā rūpīgi skoloto bērnu un vidusskolas vecuma jauniešu koru dziedāšanas augstais līmenis ir patiešām apbrīnojams visos aspektos, sākot ar vokālo un intonatīvo kvalitāti un beidzot ar muzikalitāti un niansētu izpildījumu. Tas ir visa pamats, bez kura nedarbotos neviena, pat visģeniālākā koncepcija. Kad dzied bērni un kad viņi to dara ar prieku un no sirds, arī pārpasaulīgais izrādās silts, sirsnīgs, saulains un aizkustinoši dvēselisks. To ir precīzi uztvēris mākslinieks Reinis Smiltenis, apgaismojot koru dziedājumu koncerta finālā ar kustīgiem, gaisīgiem baltas gaismas stariem, kas, rotaļājoties katedrāles pilonos, atstarojās klausītāju aizkustinājuma asarās, pavadot mazo pasaules ceļotāju Sprīdīti un mūs visus ceļā uz mājām.