Apgūdams latviešu valodu un padziļinādams zināšanas par Latvijas vēsturi, Savvins uzrakstīja romānu par tādu Latviju, kas 90. gados tomēr neizvēlas neatkarību, bet gan top par īstenu padomju valsts mantinieci: arī 21. gadsimtā te pastāv deficīta preces, ražo zemas kvalitātes automašīnas vārdā Lielupe, ilgus gadus valda Aivars Lembasts un dziļa korupcija, ienesīgākie arodi ir prostitūcija un kontrabanda, kas galvenajiem varoņiem reiz sagādā ļoti lielas nepatikšanas, jo no demokrātijas "brīvā Latvijā" var saņemt bargu sodu arī par neatbilstoši patiesu atmiņu ievešanu.
"Utopijas un to pretstats – antiutopijas vai distopijas – Latvijas literatūrā ir retums. Tāpēc centieni šajā jomā ir ievērības cienīgi. Dmitrija Savvina Rīts brīvajā Latvijā pieder īpašam antiutopiju vai distopiju žanram – alternatīvajām vēsturēm. Kā būtu, ja pirms 30 gadiem Latvija izvēlētos citu attīstības ceļu? Kā būtu, ja mēs izvēlētos citu ģeopolitisko orientāciju? Kā būtu, ja lielāku varu iegūtu daži oligarhi? Šie jautājumi nav tikai spekulatīvi vingrinājumi alternatīvajā vēsturē. Atbildes uz šiem jautājumiem ietekmē mūs un mūsu izvēles jau šodien," raksta Latvijas Mākslas akadēmijas profesors, Dr.art. Andris Teikmanis.
Dmitrijs Savvins (Dmitriy Savvin) ir dzimis Krievijā un tur pavadījis mūža lielāko daļu. Kalpojis pareizticīgajā baznīcā, izdevis grāmatu par to. 2014. gadā viņš sāka runāt pretī Krievijas valdībai ārpolitikas jautājumos un vēlāk, kad bija spiests kļūt par politisko bēgli, apmetās Liepājā.
Grāmatas izdošanu atbalstījis Valsts kultūrkapitāla fonds.