Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Izdots Luīzes Pastores un Elīnas Brasliņas detektīvstāsts bērniem Bez nosaukuma

Apgāds Neputns sērijā Mākslas detektīvi laidis klajā rakstnieces Luīzes Pastores un mākslinieces Elīnas Brasliņas sesto kopīgi radīto grāmatu Bez nosaukuma, informēja apgāda pārstāve Antra Bula.

Stāstam, kas šoreiz aicina doties ceļojumā abstraktā ekspresionisma korifeja Marka Rotko (1903–1970) gleznu pasaulē, dots tāds pats nosaukums kā 1951. gadā tapušajai Rotko gleznai, kurā nokļūst mazie detektīvi, – Bez nosaukuma.

Mazie lasītāji no jauna sastapsies ar jau labi pazīstamo mākslas detektīvu trijotni – Teo, Pogu un Komatu –, kurai jāveic nepieredzēti sarežģīta izmeklēšana. Teo un Poga ir paaugušies, un sarežģītais tīņu vecums viņu ciešajā savienībā ir iezīmējis plaisu, taču abi ir spiesti apvienoties, lai dotos meklēt bez vēsts pazudušu skolasbiedreni un tostarp paveiktu vēl kādu ne mazāk svarīgu svarīgu uzdevumu – izglābtu savu draudzību.

“Man vienmēr šķitis, ka bērnu un jauniešu grāmatās ir jārunā par emocijām – ne tikai par pozitīvajām, bet arī par dusmām, skumjām, grūtsirdību – par dzīves galīgumu, nāvi un citām robežsituācijām, kas palīdz “ieraudzīt” dzīvi,” atzīst rakstniece Luīze Pastore. “Šāda literatūra palīdz saprast, kāpēc, piemēram, mamma vai tētis reizēm jūtas bēdīgi, un sagatavo vecumposmam, kad bērni paši ies cauri sev vēl nepazīstamu emociju vētrām. Marka Rotko mākslas pamatā ir tikai un vienīgi mākslas skatītāja emocijas – nekā cita, tāpēc šoreiz stāsts vairāk ir par “mums” nekā par “viņu” – Mākslinieku. Tuvojoties pusaudžu vecumam, lasītāji stāstā varēs atpazīt savus emocionālos stāvokļus, kurus paši bieži vien nespēj nosaukt vārdā, atstājot tos “bez nosaukuma” karājoties gaisā kā tumšu negaisa mākoni.

Taču es nedomāju, ka par drūmām emocijām būtu jāraksta drūmi stāsti – es tādus negribētu lasīt. Tāpēc grāmatā Bez nosaukuma šīs tēmas risinātas ar vieglumu un asprātību, kas ir visas Mākslas detektīvu sērijas iezīme un vienlaikus iedrošina lasītāju pieņemt, ka visām emocijām ir tiesības pastāvēt, tāpat kā mākslai, – pat ja vienmēr būs kāds, kas Rotko gleznu priekšā pamanīsies apgalvot, ka viņš “arī tā mācētu”.”

Luīze Pastore (1986) studējusi Latvijas Kultūras akadēmijā un radošo rakstīšanu apguvusi Literārās akadēmijas Prozas meistardarbnīcās (2010). Sarakstījusi grāmatas Stāsts par Pakaļasti tiem, kas vēl aug (2009), Petra un Sniegpārslu meistars (2012), Maskačkas stāsts (2013), kā arī sērijā Mākslas detektīvi izdotos stāstus Pazudušais pērtiķis (2015), Neredzamais cilvēks (2015), Svešinieka atnākšana (2015), Operācija “Maska” (2016), Pēdējais ķēniņš (2016).

Elīna Brasliņa (1988) studējusi franču filoloģiju Latvijas Universitātē un beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļu (Mg. art). Ilustrējusi virkni bērnu grāmatu; par ilustrācijām Luīzes Pastores grāmatām Operācija "Maska" un Pēdējais Ķēniņš (abas 2016) ieguvusi Jāņa Baltvilka balvu bērnu grāmatu mākslā. Šogad debitē kā filmas māksliniece Edmunda Jansona animācijas filmā Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi, kas top pēc Luīzes Pastores grāmatas Maskačkas stāsts motīviem.

 

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Diena jautā

Vējonis nākamo nominēs:

Kopā nobalsojuši: 882

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja