Jūra un vējš Liepājā ir tik ierasti, ka kļuvuši par pašsaprotamu fonu. Nosaukums Bezvējš šai pilsētai šķiet pat ironiski banāls, taču tieši šī vienkāršība kļuvusi par izstādes apzinātu izvēli – pievērst skatienu klusumam. Tā ir mierīga telpa, kurā iespējams ieraudzīt un sajust vairāk: apstādināts vilnis, atelpa starp kustībām – brīdis, kad matērija un prāts sasniedz līdzsvaru.
Bezvējš ir gan iekšēja, gan ārēja miera stāvoklis, kurā satiekas vairāk nekā trīsdesmit mākslinieku darbi no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Akmensmasa, porcelāns, māls un eksperimentālas glazūras iegūst formas, nepārraujot klusuma virsmu.
Tā ir iespēja piedzīvot Liepāju citādi – bez vēja matos, bet ar sajūtu, ka arī šis miers ir daļa no lielā kosmiskā cikla, kura daļiņas esam mēs visi – zvaigžņu putekļi, kas turpina augt un stāstīt stāstus keramikas valodā.