Tieši ievērojamā tekstilmākslinieka Georga Barkāna simtajā dzimšanas dienā 17. decembrī Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (Skārņu ielā 10, Rīgā) tika atklāta meistaram veltītā izstāde Patvērums vienradzim. Viņš ir viena no ietekmīgākajām figūrām latviešu tekstilmākslas uzplaukuma periodā XX gadsimta otrajā pusē, kad tā Latvijā emancipējās no lietišķās mākslas statusa, kļūstot moderna, tēlaina, eksperimentāla. Savā daiļradē tekstilmākslinieks attīstīja raksturīgus, protorenesanses un kubisma ietekmētus kompozīcijas principus, kā arī izkopa piesātinātu un reizē smalki niansētu krāsu paleti. Viņa darbu tematika ir piepildīta ar vēsturiskām atsaucēm uz latviešu etnogrāfiju, Rīgas arhitektūras un pasaules kultūras mantojumu un nereti ietiecas mitoloģijas laukā. Meistaru sevišķi fascinēja vienradža tēls – Georgs Barkāns pārfrāzēja Eiropas tekstilmākslas klasiku, nezināmu autoru radīto XIV–XV gadsimta gobelēnu ciklu, kuru viņam bija izdevība redzēt Francijas Nacionālajā viduslaiku muzejā Klinī.
Darbs tandēmā
"Veidojot šo izstādi, mana doma bija tāda, ka ārā ir sniegs, lietus, tviteris, feisbuks un viss cits, kas mūs kairina vai tracina, un tie, kuri jūtas neiederīgi vai kuriem šis pulss ir par ātru, varēs ienākt Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā un nokļūt citā laiktelpā," par patvēruma konceptu saka izstādes kurators Vilnis Vējš. Tajā ir iekļauts vērtīgākais no Georga Barkāna milzīgā radošā mantojuma. Izstādē ir skatāmi lielformāta gobelēni, batikas un asamblāžas no Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja un Latvijas Mākslinieku savienības muzeja krājuma, Cesvaines pils, Latvijas Arhitektūras muzeja un galerijas Antonija kolekcijas, kā arī Ata Ieviņa fotogrāfijas. Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja altāra daļā ir eksponēts neliela izmēra fotouzņēmums, kurā aiz loga sēžam pie galda ir redzams Georgs Barkāns kopā ar savu dzīvesbiedri Dzidru Ozoliņu. Izstāde liek uzsvaru uz to, ka viņi abi ir strādājuši tandēmā un tekstilmākslinieka dzīvesbiedre ir sniegusi ievērojamu ieguldījumu viņa darbu tapšanā.
Georgs Barkāns ar dzīvesbiedri Dzidru Ozoliņu. 1989. Fotogrāfs – Atis Ieviņš. LNMM arhīvs
"Domājot par dialogu starp Georgu Barkānu un Dzidru Ozoliņu, viņi ir kā divas taisnes, kas satiekas krustā, kas tika kopīgi nests un arī svinēts," par izstādes iekārtojuma detaļām stāsta vizuālās dramaturģijas autors godalgotais scenogrāfs Reinis Dzudzilo, kuram pašam šī ir bijusi iespēja veidot dialogu starp sevi un līdz šim sev nezināmo Georga Barkāna daiļradi, kas gaismā uzziedot un kļūstot par skulptūrām. Kopā ar izstādes kuratoru Reinis Dzudzilo ir veidojis šo ekspozīciju, parādot cieņu meistara izkoptajam simetrijas principam un Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja ēkas – Rīgas senākās sakrālās celtnes – unikālajam raksturam. Uz viena no scenogrāfijas elementa sāniem ir lasāms mākslinieka uzvārds, sadalīts pa daļām: "B arkā ns". Būt arkā ir viens no šīs izstādes vizuālajiem pamatmotīviem. Arkā ir viņa darbu nosaukumi, arkā ir mākslinieka daiļrades raksturojums, un arkā ir viņa dzīvesceļa apraksts.
Nemiera gars
"Georga Barkāna ceļš uz tekstilmākslu bija neparasts. Audzis Latvijas armijas virsnieka un bibliotekāres ģimenē, viņš mācījās Rīgas Valsts tehnikuma Būvniecības nodaļā. 1944. gadā uz īsu laiku bija iesaukts darba dienestā. Pēc kara Georgs Barkāns iestājās Latvijas Valsts universitātes Arhitektūras fakultātē (1945–1951). Paralēli viņš kopā ar vairākiem kursabiedriem studēja glezniecību Latvijas Mākslas akadēmijā (1946–1949), tomēr palika pie arhitektūras," raksta Vilnis Vējš. Šajā izstādē var iepazīties ar Georga Barkāna veikumu dažādos arhitektūras konkursos autoru kolektīva sastāvā, kā arī ar viņa pedagoga darbību, kurā, tāpat kā tekstilmākslā, meistars ir bijis novators un nemiera gars. "Georgs Barkāns bija ne tikai izcils tekstilmākslinieks, bet arī izcils pedagogs. Viens no trim, kas veidoja Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas atpazīstamo stilu pagājušā gadsimta otrajā pusē," akcentē kurators, kurš pats ir bijis viens no viņa audzēkņiem.
"Georgs Barkāns bija ne tikai izcils tekstilmākslinieks, bet arī izcils pedagogs," saka kurators Vilnis Vējš (centrā), kurš pats ir bijis viens no mākslinieka audzēkņiem. Foto - LETA
Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas mācībspēkiem Georgs Barkāns ir pievienojies pagājušā gadsimta piecdesmito gadu izskaņā. Pasniegt šajā skolā viņu ir aicinājusi arhitekte Marta Staņa. "Kad 1959. gadā par šīs vidusskolas direktoru kļuva Imants Žūriņš, Georga Barkāna studiju biedrs Mākslas akadēmijā, skola strauji mainīja kursu – no amatu apguves uz modernu dizainu pēc Bauhaus, skandināvu un tautas mākslas paraugiem," norāda Vilnis Vējš. Marta Staņa un Georgs Barkāns ir bijuši Imanta Žūriņa tuvākie domubiedri jaunas metodikas izveidē. Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā viņš ir ne tikai pasniedzis – sākumā mēbeļu projektēšanas, vēlāk kompozīcijas priekšmetus –, bet arī pats ir mācījies: tieši šeit meistares Emmas Skujiņas vadībā Georgs Barkāns un Dzidra Ozoliņa apguvuši aušanas prasmes. Vakaros, kad audzēknes devušās mājup, stelles aizņēmis pasniedzējs un viņa dzīvesbiedre. "Es atceros, kā mēs kā studenti kopā ar Georgu Barkānu Jelgavas muzejā starp kolonnām kārām viņa lielformāta darbus," savās atmiņās dalās kurators. Tajā izstādē bija aplūkojami trīs darbu ansambļi – Vasara, Saulgrieži un... Vienradzis.
Saruna muzejā
Izstādi Patvērums vienradzim pavada plaša publisko pasākumu un izglītības programma, kas atklās Georga Barkāna personību, radošo domāšanu un viņa laikmeta kontekstu. Piektdien, 19. decembrī, plkst. 16 notiks Saruna muzejā ar kuratoru Vilni Vēju. 20. decembrī Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs aicina uz Ģimenes dienas pasākumu Meklējot vienradzi, kurā lieli un mazi varēs iesaistīties radošās aktivitātēs un gūt jaunu, aizraujošu pieredzi. Jaunais gads izstādē iesāksies ar mākslas zinātnieces Līvas Špūles priekšlasījumu Georgs Barkāns – vienradzis 21. janvārī plkst. 18. 27. janvārī plkst. 12 notiks Senioru rīts ar atmiņu stāstiem par mākslinieku. Savukārt 4. februārī plkst. 18 norisināsies diskusija Bēgšana no realitātes kā radoša stratēģija latviešu padomju kultūrā, ko vadīs kurators Vilnis Vējš.
Aktuālajai informācijai par muzeja darbību var sekot līdzi interneta vietnē lnmm.lv.