Izstādes nosaukums 12:12 sakrīt ar izstādes atklāšanas datumu – divpadsmitā mēneša divpadsmito datumu. Vienlaicīgi gandrīz visi darbi vien ar pāris agrīniem izņēmumiem ir tapuši pēdējo divpadsmit gadu laikā no 2013. līdz 2025. gadam – periodā, kad visintensīvāk attīstījies Sanitas Ābelītes profesionālais dzīvesgājums. Sākotnēji kā nenopietna numeroloģiska sakritība, personālizstāde izvēršas par pieturpunktu, no kura atskatīties uz paveikto un novērtētu Sanitas Ābelītes daiļradi kopumā – tās dažādos meklējumus un atradumus. Ekspozīcijā skatāmi darbi un to cikli, kas iepriekš izrādīti izstādēs Portreti (2014), Pasakas par ziediem (2015), Miniatūras (2017), Mēnessgaisma (2018), Sarkanais zirgs (2020), Terra (2023), Aiz spoguļa (2023) un Radījumi (2025), kā arī atsevišķi priekšmeti no 2013. līdz 2025. gada perioda. Jaunākie mākslinieces darbi izgatavoti īpaši šai izstādei.
Māksliniece saka: «Kad veido jaunus darbus, par vecajiem mēdz aizmirst, un tie pamazām attālinās. Tagad, kad tos kārtoju kopā, es saprotu, ka tie ir ļoti vienoti. Redzu, ka nekas būtiski nav mainījies, materiāla izjūta ir palikusi tā pati un visu vieno. Nezinu, kā tas izskatās cilvēkam no malas, un kā autore es, iespējams, neesmu objektīva, taču ļoti izjūtu šo nepārtrauktību.»
Sanita Ābelīte strādā ar porcelānu, mālu, akmensmasu. Keramikas objekti tiek apdedzināti dažādās tehnikās – elektriskajā krāsnī, naborigamas ceplī, svēpētajā un bedres dedzinājumā, raku u.c. Bet daudz ko nosaka tieši materiāls. Māksliniece saka: «Es strādāju ar rokām, domāju caur pirkstiem un veidošanu. Tas ir mans galvenais instruments, un materiāls mani ļoti iedvesmo.»
Sanita Ābelīte runā caur tēliem, krāsu, formu un faktūru. Māksliniece rada funkcionālus priekšmetus, kas organiski saplūst ar mazo formu tēlniecību. «Es to visu uztveru kā skulptūru, kā formu, kas dzīvo pati par sevi. Kā brīnumu. Tas ir kaut kas neverbāls, ko uztvert ar redzi un sajūtām. Es smeļos no tā, kas man blakus un to atspoguļoju. Pieglabāju sev visu, kas šķiet jauks, kam gribas vēlreiz pieskarties vai saskarties. Skatoties manos darbos, avotus tomēr var atminēt.. Noziegumam pa pēdām… kaut kas mani noteikti nodod.»
Sanitas Ābelītes darbu retrospektīvā personālizstādē 12:12 ir iespējams pilnībā iegrimt mākslinieces pasaulē, pieņemt viņas ritmu un izbaudīt tikai viņai raksturīgo estētiku, materiālu, krāsu, formu un faktūru, apgleznojumu juteklisko saspēli; mēģināt atšifrēt tēlu sistēmu un šķetināt stāstus, kādi savērpjas, ja paseko kāda tēla attīstībai laikā un telpā. «Mani iedvesmo radoši cilvēki, kas strādā,» saka māksliniece Sanita Ābelīte.