Izstāde iepazīstina ar skaņas ierakstu un atskaņošanas tehnoloģiju kultūrvēsturisko mantojumu un attīstību visa 20. gadsimta ietvaros. Kā pieturpunkti tiek izcelti nozīmīgākie skaņas nesēji un to atskaņotāji. Izstāde atspoguļo, kā ierakstu klausīšanās no elitāras privilēģijas pārtop par ikkatra cilvēka ikdienas sastāvdaļu, kļūstot par savas identitātes paušanas veidu, kultūras piederības atspoguļotāju un pretošanās paudēju politisko pārmaiņu laikos.
Izstādes scenogrāfija veidota, virzoties no fonogrāfa un turpinoties līdz pat kompaktdiskam. Šāda secīga virzība ieskicē dažādās klausīšanās vai pieredzes telpas un ataino pakāpeniskās pārmaiņas, kas 20. gadsimta laikā notikušas indivīda attiecībās ar mūziku un skaņu, tās patērēšanas un iegūšanas formu attīstībā. Izstāde ir mēģinājums parādīt, kā fiziskie ieraksti un atskaņotāji, kas nereti apvīti ar pieredzētu vai iemantotu nostalģiju, ietekmējuši ne tikai personīgo atmiņu, bet arī kolektīvās identitātes un kultūras mantojuma veidošanas procesu.
Izstādes radošajā komandā ir LNB izstāžu kuratore Anete Skuja, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieks Jānis Daugavietis, LNB dizainere Dārta Hofmane, LNB Audiovizuālā krājuma vadītāja Zane Grosa, kinooperators Valdis Celmiņš, komponists Platons Buravickis un vizuālais mākslinieks Kaspars Groševs.