Lai atainotu laika relativitāti, Alberts Einšteins piemin dvīņus kā piemēru, tādējādi uzsverot izjūtas subjektivitāti starp diviem ģenētiski identiskiem cilvēkiem. Taču dvīņi un saikne starp tiem nereti tiek pieminēta arī dažādos ar misticismu apvītos notikumos. Pie tam ne tikai zinātnē, bet arī ikdienā varam piedzīvot reālā laika transformāciju, kad ierastais ritējums dažādu apstākļu ietekmē var kļūt ātrāks vai, tieši otrādi, tapt bezgalīgi lēns. Pavisam satraucošos dzīves brīžos var likties, ka laiks apstājies pavisam, tādējādi pagātne, tagadne, nākotne šķiet savijusies vienotā veselumā, zaudējot savas atskaites punkta dimensijas.
Rasas Šulcas jaunāko darbu personālizstāde Dvīņu paradokss
Izstāde tēlaini atsauksies zinātnieka Alberta Einšteina domas eksperimentam, kur viens dvīnis, traucoties kosmosā ar ātrgaitas raķeti, ir novecojis mazāk par uz Zemes palikušo brāli.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.