Kad dosieties uz Berlīnes Jauno Nacionālo galeriju, lai aplūkotu Kristiana Mārklija grandiozo darbu The Clock, pulksteni varat atstāt mājās vai viesnīcā. Skatoties ekrānā, jūs vienmēr precīzi zināsiet, cik ir pulkstenis, un tajā pašā laikā – piedodiet tautoloģiju! – pilnībā zaudēsiet laika izjūtu. Videoinstalācija Pulkstenis fascinē, apbur un pārņem savā varā neatkarīgi no tā, vai šī ir jūsu pirmā iepazīšanās ar Kristiana Mārklija šedevru vai atkārtota vizīte muzejā, lai atkal izbaudītu Pulksteņa maģisko iedarbību.
Vislabākā filma
Pulkstenis ir 24 stundas ilga, nevainojami samontēta videokolāža – tā sastāv no desmit tūkstošiem kino un televīzijas filmu kadru, kuros ir redzams pulkstenis, kas rāda noteiktu laiku. Tie ir pilsētas pulksteņi (to vidū, protams, ir Bigbens), rokas pulksteņi, modinātāji un digitālie pulksteņi, kā arī norādes uz laiku televīzijas ziņās un aktieru balsis, kas paziņo laiku. Principiāli svarīgi, ka darba demonstrēšana vienmēr ir sinhronizēta ar vietējo laiku, tādējādi tiek izdzēsta robeža starp kinematogrāfisko un reālo laiku – videoinstalācija kļūst par precīzi funkcionējošu audiovizuālo laikrādi.
Skats no Kristiana Mārklija videoinstalācijas Pulkstenis. Foto – galerija White Cube
Pulksteni var uzskatīt par oriģinālu veltījumu kinomākslai. Darbā izmantotie fragmenti aptver kinovēstures gadsimtu, tajā ir iekļautas epizodes no slavenām un mazāk pazīstamām filmām – trilleriem, vesterniem, drāmām, komēdijām un zinātniskās fantastikas filmām. Skatītāji dažās minūtēs piedzīvo plašu naratīvu un noskaņu klāstu – rodas sajūta, ka laiks atklājas neskaitāmos virzienos. "Iespējams, šī ir vislabākā filma, kādu jūs jebkad esat redzējis," žurnālā The New York Review of Books publicētajā videoinstalācijas Pulkstenis recenzijā uzsvērusi rakstniece Zeidija Smita.
Pirmo reizi Pulkstenis tika izrādīts 2010. gadā Londonā. Jau nākamajā gadā tas nodrošināja Kristianam Mārklijam 54. Venēcijas biennāles balvu Zelta lauva un labākā mākslinieka titulu. Šī videoinstalācija ir kļuvusi par globālu sensāciju. Tā tika demonstrēta Ņujorkas Modernās mākslas muzejā MoMA, Losandželosas apgabala mākslas muzejā LACMA, Austrālijas Laikmetīgās mākslas muzejā MCA Sidnejā, Parīzes Pompidū centrā, Londonas Tate Modern, kā arī Sanpaulu, Seulā, Jokohamā un citur. Tagad šis mākslas šedevrs pirmo reizi ir skatāms Berlīnē: Mīsa van der Roes projektētajā Berlīnes Jaunajā Nacionālajā galerijā ierīkota kinozāle, kurā tiek demonstrēta Kristiana Mārklija filma.
Šeit to varēs piedzīvot līdz 2026. gada 25. janvārim galerijas darba laikā. Skatītājiem būs arī divas absolūti ekskluzīvas iespējas redzēt 24 stundas ilgo darbu pilnā garumā (tas nozīmē, ka galerija būs atvērta arī naktī): šādi seansi plānoti no 5. decembra plkst. 10 līdz 6. decembra plkst. 20, kā arī no 2. janvāra plkst. 10 līdz 3. janvāra plkst. 20. Tā būs reta iespēja vērot, kas filmā notiek vēla vakara, nakts un agra rīta stundās, kad muzeji un galerijas ir slēgtas apmeklētājiem.
Kristiana Mārklija videoinstalācija Pulkstenis Berlīnē būs skatāma līdz 2026. gada 25. janvārim. Foto – Bens Vestobijs, galerija White Cube
Nekad nav garlaicīgi
Kristians Mārklijs jau agrāk ir teicis, ka vissarežģītāk ir bijis izveidot videoinstalācijas daļu, kas risinās posmā no plkst. 3 līdz plkst. 5. "Tajā laikā filmās parasti nekas daudz nenotiek, bet, par laimi, ir sapņi. Jau pulksten piecos cilvēki kino sāk mosties," skaidro darba autors. Viņš neuzskata, ka publikai Pulkstenis obligāti būtu jānoskatās no sākuma līdz beigām, – katram ir savi pienākumi un vajadzības, kā arī nepieciešamība plānot savu laiku un aizdomāties par to, ko tas nozīmē katram no mums. Par to atgādina Pulkstenis. Kristians Mārklijs savu darbu dēvē par lielu memento mori.
Mākslinieks Kristians Mārklijs darbā Pulkstenis ir parādījis laika ritējumu. Foto – galerija White Cube
Kristians Mārklijs ir dzimis 1955. gadā Kalifornijā, uzaudzis Šveicē, tagad dzīvo un strādā Londonā. Viņš ir mākslinieks un komponists, kurš savos darbos ilgstoši ir pētījis sinhronitātes jēdzienu mūzikā, filmās un video, kā arī tēlotājmākslas un audiokultūras saplūšanu. Kristians Mārklijs ir atradis dažādus interesantus veidus, kā pārveidot skaņu un mūziku redzamās fiziskās formās, izmantojot performanci, kolāžu, skulptūru, instalāciju, fotogrāfiju un video.
Māksliniekam ir izkopta ritma izjūta, tāpēc skatīties Pulksteni nekad nav garlaicīgi. Videokolāžā ir izmantotas dažāda garuma filmu epizodes un ritms ir ļoti muzikāls. Montāžas darbs ir apbrīnojams – spriedze tiek uzturēta visu laiku, un filmu fragmenti perfekti nomaina cits citu. Skatītāji satiks Gēriju Kūperu filmā Pašā dienas vidū/High Noon, Leonardo di Kaprio Titānikā, Arnoldu Švarcenegeru Sargā/Eraser, Robertu Pauelu Trīsdesmit deviņos soļos, Moricu Bleibtreju Lolas skrējienā un daudzus citus. Laiks nekad neapstājas, bet skrien uz priekšu kopā ar Lolu un citiem klasikas varoņiem.
Skats no Kristiana Mārklija videoinstalācijas Pulkstenis. Foto – galerija White Cube
2023. gadā KDi publicēto interviju ar Kristianu Mārkliju lasiet šeit.
Informācija: www.smb.museum