Kārļa Vērdiņa dzejolis iekļauts starp 50 labākajiem mūsdienu mīlas dzejoļiem

nubaigā muļļāšanās tā latvju literatūra - tāda sajūta, ka stāvc uz vietas bez jebkādas attīstības. ja par "vislabāko" varam nosaukt šo Vērdiņa tukšību ( par kuru viņš pats, visdrīzāk, iesmej), tad ar latviešu literatūru, konkrēti - dzeju - nav vairs labi. drīz tās vienkārši vairs nebūs. tas ir fakts - dzeja pazuidīs pirmā. proza kādu laiku vēl dzīvos. Latviešiem laikam vairs nedzimst Dzejnieki. vai, iespējams, viņi ir, taču dziļāk, nekā mēs spējam saredzēt un sadzirdēt. pagaidām tikai smeļam putas , kas peld virspusē....un jūsmojam par tām kā par labu dzeju, bet Dzejas tur nav. Gan pienāks laiks, kad falšuma vietā nāks īstums, šo "pārmoderno" savārstījumu vietā - īsta Dzeja. Dzeja patiešām uzvarēs. Kaut kad.....

Tev vedu sieramaizi, draugs, Bet, kaut kur nošķindēja trauks, Un manī pašā rūga raugs! Trīs dienas sieramaize brauks. Piesakās, kurš var labāk!

baigais jau nu dzejolis :)

Pateicoties Lattelecomam, vairākkārt rullēju autora izpildījumā mīlas dzejoli...mulsināja, ka personas ir Viņš un Viņš...vispār jau smieklīgi, ja tiek aptverti pēdējie 50 gadi, tad kur tad paliek I.Ziedonis - "es tevi pamīlētu tā, ka tev pat sarma nenobirtu..." utt, un A.Bergmanis "ja tev nekad neapniks pa diviem vienu kartupeli ēst..." un M.Čaklais "paņem sev šo violeto debesi un šos mākoņsodrējus, nav jau diez kas, bet varbūt, ka noderēs..."

Vēlreiz jo uzmanīgi pārlasījis Vērdiņa oriģinālu, kā arī Lešinskas un Felsberga tulkojumus, SEV PAR PRIEKU atskārtu, ka tā dēvētajā "mīlas līrikā" vispār nemaz nav svarīgi kurš kuram "nes to siermaizīti" - viņš viņai, viņa viņam, viņš viņam vai viņa viņai. Galvenais ir, vai iedomājas otram to siermaizīti aiznest un - vai aiznes uzreizi vai pa ceļam trīs dienas uzdzīvo jautrā kompānijā, kamēr mīļotajam draugam/draudzenei domātā siermaizīte sažūst un kļūst nebaudāma... Kas zina - varbūt Šekspīrs tieši tāpēc nolēma rakstīt angliski, ka angļu valodā iespējams izteikties divdomīgi un varbūt tāpēc mēs vēl līdz šai dienai nevaram vien beigt to Šekspīru iestudēt un visvisādi interpretēt...

felsberg, vai tu pac par savu sexuālo orientāciju esi pārliecināc?

Un kas vēl smieklīgāk: visticamāk, pareizā tulkojumā Vērdiņa smērējumu angļi būtu izmetuši miskastē. Viņi to pieņēma par "mīlas dzeju" tikai tāpēc, ka nesaprata, pareizāk sakot, viņiem sameloja.

Paklau, nerri! Pirmkārt, es neesmu inteliģents, es sūdu saucu par sūdu un bļinu par bļinu. Otrkārt, es nepretendēju būt tulkotājs. Visus savus stāstus, kas ir daudz vairāk dzeja nekā šis Vērdiņa smērējums, krieviski un angliski esmu pārlicis es pats. Nevienā kopumā neesmu zaudējis, ne jēdzieniski, ne dzejiski, bet, protams, ir neglābjami zaudējami otršķirīgi elementi (vārdu rotaļas), kuri ir latviešu valodā un nav iespējami mērķvalodā. Visu zaudēto esmu savukārt aizstājis ar jaunām līdzvērtīgām rotaļām tajā pašā vai citā vietā - tādām, kas ir iespējamas tikai mērķvalodā un vispār nav bijušas iespējamas latviskajā oriģinālā. Un esmu arī ne mazums izmēģinājis tulkotājus, un pārliecinājies, ka patiešām neviens no viņiem nespēj pārtulkot nevienu manu stāstu, pusi nepazaudējot. Treškārt, galīgi nav ne mans darbs tulkot šo Vērdiņa sūdu, ne pierādīt tulkotājas kliedzošo neprofesionalitāti. Bet, tā kā tas ir vienkārši līdz stulbumam, lai to nespētu ir jābūt jau nu pilnīgi bezcerīgam kretīnam, tad esmu Tev par prieku to izdarījis. Mainītās vietas Lešinskas brāķīgajā tulkojumā esmu izcēlis LIELIEM BURTIEM. Papildus paskaidroju par abām. 1. Lešinska pilnīgi voluntāri, nepamatoti, JAU ir ieviesusi tekstā vietniekvārdu “my”, kaut gan Vērdiņa oriģinālā nekā tāda nav, tajā ir “the”. Tad nu pierakstīju šim vārdam vēl vienu, kura tiešā veidā Vērdiņa oriģinālā nav, bet kura ieviešana, atšķirībā no Lešinskas nepamatotā ieviesuma, ir jēgā pamatota, vienlaikus jēgā pamatojot arī šādā kombinācijā nu jau nepieciešamo iepriekš nepamatoto Lešinskas ieviesumu. 2. Šajā manā parādās viens jauns vārds “guy”, kura tiešā veidā nav Vērdiņa tulkojumā (kaut gan jēdzieniski tas tur ir). Tomēr pārsteidzoši, ka šis mans tulkojums ar papildu vārdu pat ir daudz precīzāk atbilstošs autora wordingam nekā Lešinskas voluntārā “jaunrade”. Proti, autora teksts “Būtu es drosmīgāks” manā tulkojumā kļuvis par “Būtu es drosmīgāks džeks” - būtībā tas pats. Savukārt Lešinskas tulkojums ir pilnīgi garām no autora oriģināla: “ja man būtu bijis vairāk drosmes”, proti, nevis kā autoram – “kāds būtu es”, ko esmu saglabājis, bet pilnīgi citādi – “kas man būtu bijis”, kas galīgi neatbilst autora tekstam. Un tagad visa šejienes šaurā fauna – latvju literātōri – paziņojiet, ka es esmu idots un salieciet man mīnusus. Tas ir vienīgais, ko jūs spējat, un būtu labi, ja jūs tikai to vien darītu tā vietā, lai rakstītu savus sūda oriģinālus un vēl kroplāk tos tulkotu.

Atvainojos, teikums šāds ir: Bet saproti, tas, ka tiek mēģināts pa lēnam smadzenes izvarot, ka homo ir labi, tas ir, Taviem vārdiem izsakoties, zemiski.

Skaisle – tas ir ļoti apsveicami, ka toizdarīji un cerams bērnam ir daudz labāk tagad. Bet saproti, tas, ka tiek mēģināts pa lēnam smadzenes, ka homo ir labi, tas nav ir, Taviem vārdiem izsakoties, zemiski. Varēji kādā 200.gadā iedomāties, ka kaut kur atļaus adoptēt bērnus homo ģimenēm (nerunāju par precēšanos, ka tajos gados tas jau arī īsti likās nereāli). Bet redz gudrajā Eiropā-dažās valstīs (!!), ‘’demokrātiskajā’’ ASV (dažos štatos) jau tas atļauts!!!! Tas ir ārprāts, tiek degradēta ģimenes šunas jēgas, valstu skolās, kur atļauta tāda veida laulība/adopcija, skolās tas atklāti tiek atbalstīts un takš ar to nepietiek, izglītojošas filmas bērniem rāda, praktiski porno izpildījumā. Vecākus pat liek cietumā par to, ka tas nav ļa’vis savai mazai meitiņai iet uz stundu, kur tiek propogandēta homo ideja! Ne velna nepiekritīšu viedoklim, ka labāk lai bērns ir pie tēva/tēva nekā bērnu namā! Bērnam tādā ‘’ģimenē’’ būs daudz vairāk IZVAROTAS smadzenes nekā bērnunamā. Itkā viens dzejolis, nekas taču traks, ko cepjaties!?? Bet, šis dzejolitis ir populārāko internet saitu mājas lapu pirmajās rindās!!!! Tā lūk arī pa lēnam tiek izvaroti prāti – to, kas mums likās pilnīgā pārliecībā kādus 10 gadus atpakaļ, ka ir nenormāli, tagad pasniedz kā ‘’brīvību’’. Tavam izglābtajam bērniņam lasot šādu dzejolīti, ko stāstīsi par dzejoļa jēgu un saturu/domu? Tas ir skaisti, tas ir jauki? Vēl trakākais, ka šādus cilvēkus, kā es, vēl uzskatīs par briesmoni, kas ierobežot mēģina cilvēktiesības, vēl kāds aizdomāsies nolamāt mani, ka tādiem nav vietas un sazinko izdomās/pateiks/izdarīs.

Jā un Vērdiņš ir vienīgais no jaunās paaudzes dzjeniekiem, kurš dzejo arī par īstenību, par to kādā esam spiesti dzīvot tāpēc,ka esam tādi kā esam. Un man pati mīla ir svarīgāka par mīlas dzeju, bet kad ir viens dzejnieks, kas spēj redzēt tālāk par savu nabu - tad tas tik ir kaut kas, es to novērtēju.