"Pirms gandrīz desmit gadiem, mācoties Rīgā, bet dzīvojot ārpus tās, ne vienmēr spēju izbraukāt līdz mājām un atpakaļ, tādēļ bieži paliku pie omas. Omas istaba bija mājīguma iemiesojums – viss bija ļoti parocīgs, kompakts un jauks. Šis laiks man asociējas arī ar netālu esošo galeriju Istaba, uz kurieni gāju samērā bieži. Tur pavadīju laiku vienkārši skatoties kartītes, izstādes un baudot atmosfēru. Man bija kādi 14 gadi un, protams, naudas man nebija, taču ik pa brīdim atļāvos iegādāties Istabas sērkociņus, pastkartītes vai uztaisīt kādu piespraudi. Izstādes rīkošanas mērķis ir šobrīd – daudzus gadus vēlāk – atkal šīs abas vietas un sajūtas uz mirkli apvienot. Tagad oma jau piecus gadus dzīvo ārpus Rīgas un ar viņu tiekos salīdzinoši reti, bet sazvanāmies gan katru dienu. Viņa ir ļoti ekspresīva sieviete, kurai patīk draudzēties, runāties, iet uz ballēm, dejot, priecāties un dziedāt... Pēdējos gados tas viņai tiek dikti maz," tā par savu iedvesmas avotu stāsta Ēriks Caune, kurš paralēli studijām Mākslas akadēmijā nereti pamanījies saistīt savu vārdu ar vienu otru labi atpazīstamu Rīgas brandmūra gleznojumu.
Izstādes atklāšana tika īstenota kā pārsteiguma ballīte Ērika omai, kas neko par izstādes ieceri nenojauta. Izstāde Oma galerijā Istaba būs skatāma līdz 3. septembrim.