Ilgākā laika periodā atgriežoties pazīstamās vietās Baltijas jūras piekrastē, autore analogajās fotogrāfijās un dienasgrāmatas piezīmēs dokumentē saskarsmi ar priedēm, akmeņiem, vēju, paisumu, aļģēm un smiltīm. Saskarsmes brīžos viņa ne tikai izjūt dabas klātbūtni, bet mēģina izprast – kā tas ir, būt akmenim vai būt kokam. Laiks un nesteidzīga atgriešanās kļūst par Kvēpas izteiksmes līdzekli un mākslinieciskās pētniecības metodi. Kvēpa jautā: "Vai empātiju pret dabu ir iespējams trenēt?"
Izstāde pievēršas klimata pārmaiņu ietekmei Latvijas piejūras ainavā, kas ir būtiska daļa mūsu kolektīvās atmiņas un identitātes. Jūras līmeņa celšanās, vētru pastiprināšanās un piesārņojums neatgriezeniski skar piekrastes ekosistēmu, kamēr šobrīd sabiedrībā noris asas diskusijas par vēja parku veidošanu jūrā. Tuvība dabai sniedz mierinājumu, patvērumu un vienlaikus – atgādina par mūsu atbildību un ciešo sasaisti ar vidi.
Savukārt 6. septembrī no plkst. 17.00 līdz 23.00 Baltās nakts programmā Dzidrie avoti izstādi būs iespējams piedzīvot krēslas laikā kopā ar mākslinieci. Pieredzi ISSP galerijā papildinās arī Reiņa Semēvica un Maikla Holanda (Michael Holland) īpaši izstādei radīta skaņas performance Dzirdēt jūru runājam.
Madara Kvēpa (1996) ir vizuālā māksliniece, kas šobrīd studē Latvijas Mākslas akadēmijas profesionālajā doktorantūrā. Kopš 2016. gada aktīvi piedalās grupu izstādēs, kā arī piedalījusies 2021. gada Cēsu Mākslas festivālā ar personālizstādi Vesels un Rīgas Fotobiennāles grupas izstādē Utopijas (2022, kuratore Auguste Petre). Līdz šim viņai notikušas desmit personālizstādes, no kurām pēdējā ir Field studies in ancestral memory galerijā Myymälä2, Helsinkos, Somijā (2023, kurators Ramiro Camelo).
Izstādes kuratore: Liāna Ivete Žilde; scenogrāfe: Ieva Stalšene.