Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies

Izstādē pievērsīsies neērtajiem un noklusētajiem pagātnes aspektiem Baltijā un Austrumeiropā

No 28. novembra līdz 7. februārim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) Kupola zālē būs skatāma Latvijas Laikmetīgās mākslas centra (LLMC) rīkotā izstāde Neērtās pagātnes. Saistītās pasaules. Izstāde izceļ neērtās, arī noklusētās tēmas Baltijas un Austrumeiropas reģionā un pievēršas sarežģītajam 20. gadsimta mantojumam, kas joprojām ietekmē šodienas realitāti, informēja Latvijas Laikmetīgās mākslas centra komunikācijas vadītāja Gundega Turnele.

Pagātne neizbēgami ietver neērtas un traumatiskas tēmas, taču tās bieži tiek atstātas fonā un to vietā izcelti selektīvi un ērti stāstījumi. Izstāde pievēršas neērtajiem un bieži noklusētajiem pagātnes aspektiem Baltijā un Austrumeiropā – vardarbīgiem konfliktiem, traumatiskiem zaudējumiem un to nospiedumiem šodienā, kas saistīti ar nacionālistiskajiem un komunistiskajiem režīmiem, koloniālismu un nesenām karadarbībām.

Izstādē piedalās mākslinieki no trim Baltijas valstīm, kā arī Ukrainas, Polijas, Čečenijas, Somijas un Nīderlandes, un viņu darbi pievēršas notikumiem un pieredzēm, kas bieži ir aizmirsti vai ignorēti un izslēgti no oficiālās vēstures, aicinot ieklausīties gan individuālos dzīvesstāstos, gan izzinot plašākus kultūras atmiņas slāņus.

Tiecoties pārvarēt lokālās un nacionālās robežas, izstāde aicina domāt par attiecībām starp šīm sarežģītajām vēsturēm, to iespaidu un klātbūtni šodienā caur kopīgas vēstures perspektīvu – veidojot dialogu, saistību un solidaritāti starp dažādām neērtajām vēsturēm, kas bieži uztvertas savstarpēji izslēdzošās vai konkurējošās pozīcijās.

Kādas sekas padomju un postpadomju koloniālā politika 20. un 21. gadsimtā atstājusi uz individuālām dzīvēm un veselām nācijām? Par šodien aizmirsto Afganistānas karu, kurā pret savu gribu tika ierauti daudzi padomju republiku, arī Latvijas iedzīvotāji, atgādina māksliniece Vika Eksta, savukārt par kara vardarbību Čečenijā runā Aslans Goisums.

Izstāde izgaismo arī bieži noklusēto sieviešu pieredzi – caur stāstījumiem par viņu līdzdalību brīvības cīņās, kā Zuzannas Hercbergas portretētās sievietes, kas piedalījās Spānijas pilsoņu karā, traģiskām deportāciju pieredzēm, ko caur animāciju atdzīvinājis Ūlo Pikkovs, un Jānas Kooko filmā atsegtajai sieviešu ikdienas pieredzei, kas mijas ar atmiņām par okupācijas laiku un romu genocīdu – viņa pievērsusies šai vēsturei, pētot rakstnieces Hellas Vuolijoki dzīvesstāstu Valgā un Valkā.

Izstādē redzamie darbi izceļ arī t.s. pēcatmiņas pieredzi, jo pagātnes traģēdijas turpina dzīvot arī nākamajās paaudzēs, to sajūtu un "ķermeņu atmiņās", kas turpinās caur vecāku un vecvecāku stāstiem. Šie darbi atsedz saikni starp ķermeni un vidi: ķermenis kļūst par vietu, domājot par mākslīgi izraisītā bada golodomora neaptveramo mērogu Lias un Andrija Dostlijevu darbā, savukārt Ūlo Pikkova animācijā sen pamestu māju ābeļdārzs atceras cilvēkus un viņu piederību vietām, no kurām viņi vardarbīgi tika atrauti.

Kāda ir mūsu ikviena iesaistītība šajās pagātnēs – vaicā māksliniece Paulīna Puķīte, savos darbos liekot aizdomāties par pagātnes un nākotnes līdzāspastāvēšanu, par apspiestas un "nepārstrādātas" vēstures atkārtošanos. Kā domāt par tām šodien, kad totalitāro ideoloģiju ir nomainījis neoliberālais patērētājkapitālisms, kas arī manipulē ar mūsu vēlmēm un brīvo gribu?

Kvīnisjs Gario pārjautā – vai Latvijas vēsturiskā saistība ar koloniālo pagātni caur Kurzemes hercogistes īslaicīgajām kolonijām 17. gadsimtā ir uztverama kā nācijas pašapziņas jautājums – kā tas nereti interpretēts dažādos kultūras darbos, lugās un filmās – vai daļa no vardarbīgās globālās koloniālisma vēstures? Kā mēs varam saprast attiecības starp koloniālismu, padomju sociālismu un kapitālismu?

Izstādi papildinās vairāki notikumi un radošās darbnīcas tiešsaistē.

Izstādes laikā Vivianna Maria Staņislavska veidos grafisku intervenci ekspozīcijā – vizuālu dialogu ar mākslas darbiem, kurā viņa pievērsīsies atmiņas gaistošajai dabai un spēkam vienlaikus. Šī radošā intervence izcels arī paralēles ar muzeja ceturtā stāva izstāžu zālēs skatāmās, LLMC veidotās izstādes Atceros, tātad esmu. Neuzrakstītie stāsti: mākslinieču arhīvi stāstījumiem.

28. novembrī no plkst. 13 līdz 15 notiks tiešsaistes diskusija ar izstādes māksliniekiem Kā dziedināt pagātni? –  par to, kādas radošās pieejas viņi izmanto, lai izzinātu un runātu par neērto pagātni un ar kādām ētiskām problēmām saskaras šai procesā. Diskusija notiks angļu valodā.

8. decembrī no plkst. 11 līdz 13 notiks tiešsaistes seminārs muzejpedagogiem un vecākiem Kā ar bērniem un jauniešiem runāt par neērtās vēstures tēmām? Tā dalībnieki iepazīstinās ar institūciju un individuāliem pieredzes stāstiem un diskutēs par to, kā, iesaistot mākslu un citas kultūras jomas, pārvarēt klusēšanu par noteiktām vēstures tēmām un veicināt sapratni par sarežģītajām pagātnes un tagadnes attiecībām. Seminārs notiks latviešu valodā.

Interesenti diskusijām aicināti sekot tiešraidē vai noskatīties to ierakstus vēlāk Latvijas Laikmetīgās mākslas centra Facebook profilā

Izstādes laikā notiks arī radošās darbnīcas tiešsaistē, kas taps sadarbībā ar tās māksliniekiem. Vairāk: https://lcca.lv/lv/izglitiba/#izglitiba-berniem

Izstāde notiek starptautiska un starpdisciplināra projekta Izzināt sarežģīto pagātni ietvaros, kas pievēršas jautājumiem par neseno pagātni un tam, kādu iespaidu šī pagātne atstājusi uz šodienu Baltijas reģionā un tā kaimiņvalstīs. Projekts tiecas attīstīt sadarbību starp māksliniekiem, kuratoriem un pētniekiem, kuri, analizējot nesenās pagātnes neērto mantojumu, meklē jaunas pieejas un veidus tā izzināšanai un noklusējumu pārvarēšanai

Izstādes mākslinieki: Aslans Goisums, Jāna Kokko, Kvīnsijs Gario, Lia Dostlijeva, Andrijs Dostlijevs, Paulīna Puķīte, Ūlo Pikkovs, Vika Eksta, Zuzanna Hercberga.

Kuratores: Ieva Astahovska un Margareta Tali.

Top komentāri

edvīns
e
Starp citu par ko neviens nerunā par materiālās kompensācijas saņemšanu no Vācijas un no Krievijas par pirmajā un otrajā pasaules karos nogalinātajiem cilvēkiem, par izpostītajām ģimenēm, kuras palikušas bez tēviem, mātēm un bērniem ? Par materiālajām kompensācijām tieši cilvēkiem, nogalināto cilvēku pēctečiem un vistuvākajiem radiniekiem. Vācija ebrejiem kompensēja un kompensē vēl šodien. Latvijas iedzīvotāji bija postīti no abām pusēm! Ar kādām tiesībām kaut kādas divas svešas valstis var vienoties par ietekmju sadalījumu pakļaujot citas mazākas valstis un to iedzīvotājus. Kara noziegumiem nav noilguma! Tā, ka uz priekšu lielvalstis, gaidām materiālās kompensācijas - par katru nogalināto 1 miljons eiro, par ievainotajiem nedaudz mazāk. Vai varbūt kāds savu dzīvību vērtē mazāk ?
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja