Pirmo reizi Ziemeļeiropā tiek eksponēta tik apjomīga kolekcija no Ufici galerijām (Le Gallerie degli Uffizi) Florencē – 74 meistardarbi no Piti pils (Palazzo Pitti) Modernās mākslas galerijas pamatekspozīcijas un krājuma. Izstāde atspoguļo Itālijas nozīmīgākos mākslas virzienus un strāvojumus no makjajoli (macchiaioli) grupas līdz divizionismam, no simbolisma līdz itāļu ekspresionisma formām, no futūrisma līdz modernajam klasicismam. Stāstu par Itālijas mākslu no valsts tapšanas 1861. gadā līdz 20. gadsimta starpkaru periodam papildina vēsturiskās paralēles ar Latvijai būtiskām norisēm un dialogs ar Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) kolekcijas pērlēm.
Projekts ir unikāls ar to, ka Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma izpētē piedalās ievērojami Itālijas mākslas zinātnieki, kuri kopā ar LNMM speciālistiem veido ne tikai izstādes, bet arī zinātnisko lasījumu un kataloga konceptu. Starptautiskajā komandā strādā abu muzeju speciālisti: Ufici galeriju Piti pils Modernās mākslas galerijas vadītājas Vanesa Gavjoli (Vanessa Gavioli) un Elena Markoni (Elena Marconi), projekta kuratori LNMM Laikmetīgās mākslas kolekcijas glabātāja Astrīda Rogule un biedrības Nuova Artemarea prezidents, mākslas pētnieks, kurators Gvičardo Sasoli (Guicciardo Sassoli de’ Bianchi Strozzi) sadarbībā ar vadošo LNMM pētnieci, Kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas (18. gs.–20. gs. 1. puse) vadītāju Dr. art. Aiju Brasliņu. Ekspozīcijas dizaina autors – mākslinieks Artūrs Analts.
Itālijas mākslinieku darbi izstādē parādīti sarunā ar Latvijas 19. gadsimta beigu un klasiskā modernisma mantojumu, ko mākslas pazinēji Latvijā un pasaulē uzskata par vienu no starptautiski visaugstāk atzītajām Latvijas kultūras vērtībām. Šāda pieeja atbalsta padziļinātu gan abu valstu, gan visas Eiropas kopīgo kultūras saišu un mijiedarbes naratīvu.
Izstādes nosaukums Itālijas gaisma atspoguļo 19. gadsimta vidus un beigu tendenci – gaisma kļuva par svarīgāko elementu vairāku mākslas virzienu uzskatu sistēmā. Ne velti 19. gs. nogali dēvē par vizuālās mākslas “gaismas gadiem”, kad notika fundamentālas izmaiņas mākslas mērķī, saturā un formā. Māksliniekus kā Itālijā, tā Latvijā aizrāva risinājumi, kā izmantot gaismu vai tās trūkumu, lai pastāstītu stāstu un panāktu īpašu noskaņu.
19.–20. gs. mijā daudzi latviešu mākslinieki apceļoja Itāliju, gūstot neaizmirstamus mākslas iespaidus – studējot vecmeistarus, apgūstot prasmes un pat iesaistoties Itālijas mākslas procesos. Šim savstarpējās bagātināšanās laikam ekspozīcijā ir veltīta atsevišķa sadaļa, kas vēsta ne tikai par latviešu mākslinieku pieredzi Itālijā, bet arī par dažādām sadarbības formām Itālijā un Latvijā.
Ufici galeriju krājumu izstādē reprezentē daudzi spilgti itāliešu mākslinieki, tostarp Džovanni Fatori, Telēmako Sinjorīni, Silvestro Lega, Federiko Dzandomenegi, Džovanni Boldīni, Medardo Roso, Frančesko Džoli, Džordžo Kīnerks, Plīnio Nomellīni, Antonio Dongi, Viktors Grubiči de Dragons, Džino Severīni, Džordžo de Kiriko, Elizabete Čaplina, Aldo Karpi, Gvido Marusigs, Leonardo Dudrevills, Karlo Karrā, Italo Grizelli un Džordžo Morandi. Itālijas sadaļu papildina Neno Mori, Alberto Saljeti un Filipo Marfori-Savīni mākslas darbi no LNMM kolekcijas – 1930. gados Rīgas pilsētas mākslas muzejs tos iegādājās pēc Latvijā notikušajām itāļu mākslas izstādēm.
No Latvijas puses mākslas dialogā iesaistās Kārlis Hūns, Jūlijs Feders, Vilhelms Purvītis, Janis Rozentāls, Johans Valters, Jāzeps Grosvalds, Jēkabs Kazaks, Voldemārs Matvejs, Pēteris Krastiņš, Teodors Zaļkalns, Gustavs Šķilters, Niklāvs Strunke, Aleksandra Beļcova un Jānis Liepiņš.
Izstādi pavada plaša pasākumu programma, kuru vidū īpaši jāizceļ zinātniskie lasījumi Itālijas gaisma trīs sesijās. Turpinot martā aizsākto stāstījumu, jūlijā un novembrī pazīstami itāliešu un latviešu mākslas pētnieki piesātinās ekspozīcijas saturu ar jaunām niansēm.
Sadarbībā ar Ufici galerijām un biedrību Nuova Artemarea vadošajā Itālijas mākslas izdevniecībā Treccani izdots bagātīgi ilustrēts katalogs latviešu, itāliešu un angļu valodā.