“Mani vienmēr interesējusi daiļrades procesa psiholoģija: no turienes arī interese par mūziķu, dzejnieku, mākslinieku portretu veidošanu, mēģinājums ar plastikas līdzekļiem attēlot viņu darbības raksturu,” sacījis tēlnieks Igors Vasiļjevs-Penerdži (1940-1997; līdz 1991. gadam Igors Vasiļjevs).
Mākslinieks audzis radošā ģimenē, viņa vecāmāte bija Latvijas tēlniece Olga Penerdži (1895-1982). Jau bērnībā bijis vizuālajā mākslā īpaši apdāvināts bērns un 1952. gadā tika uzņemts V. Surikova Mākslas institūta mākslas skolā (Krievija, Maskava). No 1957. gada ar Olgas Penerdži ieteikumu studējis Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļā (tag. Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Vizuālās mākslas nodaļas Tēlniecības apakšnozare). Jaunais mākslinieks pārsteidza pedagogus, uzrādot meistarību veidošanā, un uzreiz tika uzņemts LMA otrajā kursā. Tēlniecības prasmes LMA Igors Vasiļjevs-Penerdži apguva pie Latvijas profesionālās tēlniecības pamatlicējiem, kas tolaik bija Tēlniecības nodaļas pedagogi: Teodors Zaļkalns (1876-1972), Emīls Melderis (1889-1979), Kārlis Zemdega (1894-1963), Kārlis Jansons (1896-1986) u.c. Igors Vasiļjevs-Penerdži absolvēja LMA Tēlniecības nodaļu 1962. gadā ar diplomdarbu Komunisms – pasaules jaunība (vadītājs Kārlis Zemdega) un pēc studijām kļuva par LMA pedagogu.
Igoru Vasiļjevu-Penerdži radoši interesēja portreta un figurālā portreta žanrs. Studējot pie Kārļa Zemdegas, mākslinieks pārmantoja sava pedagoga filozofisko un ētisko mākslas redzējumu. Reliģiskā un orientālā morāles pārliecība un vispārcilvēcisko vērtību dominance caurvij autora daiļradi. Radoša sadarbība un tēlnieciski plastisko uzskatu tuvība Igoru Vasiļjevu-Penerdži vienoja ar dzīvesbiedres, tēlnieces Valentīnas Zeiles daiļradi, kas kontrastēja ar tradīcijām bagātām, īpaši latviešu akmenstēlniecībā raksturīgām, tektoniski racionālām izpausmēm.
20. gs. 70.-80. gados Latvijas tēlniecībā Igora Vasiļjeva-Penerdži rokraksts atšķīrās ar tēlu jutekliski plastisku modelējumu, ar centieniem atkāpties no klasiskās figūras stabilitātes, it kā šķietami zaudējot līdzsvaru, kā arī vēlmi izcelt virsmā kalta cirtiena estētisko pašvērtību gan ar griezumiem koka faktūrā, gan netieši to pašu stilizējot bronzā.
Īpaši nozīmīgi viņa daiļradē ir sabiedrībā zināmu, kultūras nozarē atzītu personību portreti: tēlnieki - Emīls Melderis un Valdis Albergs, baletdejotāji - Maija Pļisecka, Zita Erss, Māris Liepa, dzejnieks Boriss Pasternaks, komponists Raimonds Pauls, mākslinieks Nikolajs Rērihs, politiķe Indira Gandija u.c. Būtiska šķautne autora daiļradē ir austrumu tēmas izvērsumi, kas aizsākās ar mākslinieka pirmo tūrisma braucienu uz Indiju 1975. gadā.
Igora Vasiļjeva-Penerdži radošais mantojums vērojams arī publiskajās vietās – tēlniecības darbi kristīgās reliģijas tematikā redzami Rīgas Domā, Rīgas Sv. Pētera baznīcā un Aglonas bazilikā, bet dekoratīvā žanra darbi eksponēti Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā, Rīgas Broces licejā, Vecāķu apkaimē Rīgā u.c.
Izstādē Koka dažādās sejas būs eksponēti darbi galvenokārt koka, un arī bronzas materiālos no LMS muzeja krājuma, kas ir viena no lielākajām Igora Vasiļjeva-Penerdži daiļrades kolekcijām, kā arī darbi no privātkolekcijām.
Izstādes kuratore ir žurnāliste Ilona Jahimoviča, kura sastādījusi arī izstādes katalogu, izdevējs Vecāķu biedrība (2025, foto Igors Timofejevs).
Latvijas Mākslinieku savienības galerijas darba laiks: pirmdiena–svētdiena, no plkst. 12.00 līdz 18.00.
Igora Vasiļjeva piemiņai veltītā mājaslapa - http://ivasiljev.lv/lv/