Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus

RIXC festivāla Ekodati lekcijas būs pieejamas arī tiešraidē

No 8. līdz 10. oktobrim Rīgā un tiešsaistē no Latvijas Nacionālās bibliotēkas norisināsies RIXC festivāls Ekodati, kurā īpaši ielūgtie vieslektori – zinātnieki, pētnieki un mākslinieki – diskutēs par mežu gaistošajām emisijām (ko pazīstam kā meža smaržu), atmosfēras ekoloģiju (jo "viss, kas izkūst, nokļūst gaisā") un "ekosistemātiskas" pieejas nepieciešamību, lai veicinātu izpratni un meklētu dzīvotspējīgus risinājumus tādiem mūsdienu pasaules mestajiem lielajiem izaicinājumiem kā klimata izmaiņas vai pandēmija.

Festivāla Ekodati īpašajās vieslekcijās piedalīsies mākslas un literatūras profesors un pētnieks Jakopo Rasmi (Jacopo Rasmi) no Francijas, mākslas un mediju teorētiķe un pētniece Ivonne Volkārta (Yvonne Volkart) no Šveices, mākslinieks un Kalifornijas Santa Barbaras universitātes profesors Marko Peļhans (Marko Peljhan), kā arī festivāla starptautiskās izstādes Ekodati mākslinieki no Šveices – Markuss Mēders (Marcus Maeder), Sāra Burgere (Sarah Burger), Urzula Bīmane (Ursula Biemann) un citi.

Vieslekcijām, kas notiks tiešsaistē Zoom platformā, līdzi varēs sekot ikviens interesents paralēli nodrošinātajā tiešraides kanālā Youtube no festivāla mājaslapas.

Piektdien, 9. oktobrī, plkst. 17 interneta tiešraidē vieslektors no Francijas Jakopo Rasmi iezīmēs festivāla Ekodati konceptuālās nostādnes un tēmu loku, kas šogad ekoloģiskos jautājumus risina visai plašā mērogā – no klimata pārmaiņu ietekmes uz Zemes ekosistēmām kā mežu līdz pat atmosfērai, kur "viss, kas [uz Zemes] ir ciets, gaisā izkūst". Jakopo Rasmi ir vizuālās mākslas un literatūras profesors Žana Monē Sv. Etjēna universitātē (Université Jean Monnet S. Etienne) Francijā, kā arī vairāku publikāciju autors un redaktors, no kurām jaunākais izdevums ir Sabrukuma paaudzes. Atrast ceļu sabrukuma laikā (Générations Collapsonautes. Naviguer par temps d’effondrement. (Seuil, 2020)), ko profesors ir sarakstījis kopā ar Īvu Sito (Yves Citton) - literatūras un mediju profesoru Vinsena Sv. Deni 8. Parīzes universitātē (Université Paris 8 Vincennes – Saint-Denis). Lekcija Viss, kas ir ciets, gaisā izkūst. Atmosfēra kā dzīvojamā telpa un vizuāls lauks liks aizdomāties par to, kas varētu būt "debesu ekoloģiju", ja par izejas punktu tiktu uzskatīta nevis "cietā" Zeme, bet nestabilā atmosfēra? Kādā veidā atmosfēra kā "medijs" mums palīdzētu uztvert cilvēku ietekmi uz vidi un tās piesārņojumu? Vai mēs spējam bez zinātniskiem datiem un statistikām, gaisā pieredzēt un reģistrēt hiperobjektīvus spēkus? Lekcijā Jakopo Rasmi aicinās uz diskusiju par to, kā māksla var kļūt par mediju un radošu liecību atmosfēras parādību izzināšanā, un izvirzīs tēzi, kā māksla var mijiedarboties ar gaisa ekosistēmu bez tās ekspluatēšanas.

Jakopo Rasmi vieslekcija aktualizē festivāla Ekodati galveno ideju par "Zemes līdzpastāvēšanu", kas balstās franču filozofa Bruno Latūra koncepcijā, ar "Zemes" saprotot "visu kas eksistē uz tās" savstarpēju mijiedarbību. Latūrs uzsver, ka mums jāvirzās uz tādu "līdzāspastāvēšanas" modeli, kurā nevis mēs, cilvēki, esam tie, kas ir dabas “centrā”, bet gan ka mēs visi esam nepārtrauktā mijiedarbībā ar citām būtnēm un procesiem, kas noris dabā. Latūra atgādinājums, ka mēs visi (ne tikai cilvēki) esam "Zemes iedzīvotāji", aktualizē pašreizējo neatliekamo nepieciešamību panākt emancipāciju, izmantojot integrētu sistēmu, kurā tiktu ņemtas vērā visas balsis (ne tikai cilvēku). Tādējādi par vitāli svarīgu nepieciešamību kļūst koncentrēšanās uz ģeosociālajiem procesiem, izsverot katra cilvēka rīcību pēc tās ietekmes uz planētu.

ZKM mākslas centrā Vācijā šobrīd notiek vērienīga izstāde, kuras līdzkurators ir Bruno Latūrs, un kas risina "Kritisko zonu" radīto kritisko situāciju uz Zemes, un apskata gan klimata, gan pandēmijas radītos šķēršļus – tās mērķis ir meklēt jaunus un dažādākus veidus visu dzīvības formu līdzpastāvēšanai. Šobrīd visa sabiedrība jau apzinās, ka mūsu kolektīvajai eksistencei, pastāv eksistenciāli draudi, taču tikai retajam ir nojausma par to, kā risināt šo jauno kritisko situāciju.

Līdzās globāli iezīmētajai "kritisko zonu" vīzijai specifisku pieeju "Zemes līdzāspastāvēšanai" piedāvā šī gada RIXC festivāla Ekodati galvenie partneri no Šveices – mākslas un mediju teorētiķe Ivonne Volkārta, kas ir vadošā pētniece projektā Ekodati-Ekomediji-Ekoestētika un Estētiskās teorijas un prakses institūtā Bāzeles mākslas akadēmijā. Ceturtdien, 8. oktobrī, plkst. 14 interneta tiešraidē norisināsies diskusijas par Meža laboratoriju, kurā pētījuma projekta Ekodati-Ekomediji-Ekoestētika mākslinieki un pētnieki meklēs atbildes, kas ir "ekodati", uzdos jautājumu – kāpēc klimata ietekme uz mežu ekosistēmām, maz pazīstamās mežu emisijas un akustiskās ekoloģijas pētījumi interesē gan zinātniekus, gan māksliniekus, kā arī iepazīstinās ar savu māksliniecisko pētījumu rezultātiem Finvaldē – pirmatnējā Šveices Alpu mežā. Jau divdesmit piecu gadus mežs ir bijis unikāls pētījuma objekts gan ar tā kritisko situāciju, ko ir izraisījusi vietējā alumīnija industrija, gan ar klimata pārmaiņu ietekmē pieaugošo sausumu. Finvaldes mežs ir globāli unikāla dabas laboratorija eksperimentiem un novērojumiem, kas ļauj prognozēt iespējamos scenārijus klimata pārmaiņu ietekmē.

Diskusijas laikā pētniece Ivonne Volkārta atklās, kā ir iespējams iepazīt "dabas kultūras"(naturecultures) ar tehnoestētisku un tehnozinātnisku pieeju starpniecību, akcentējot zinātniskās un estētiskās izpētes sensorālās un tehniskās dimensijas un to ietekmi uz ekoloģiskā izpratni. Pētniece kopā ar projektā iesaistītajiem māksliniekiem Markusu Mēderu (Marcus Maeder) un Rasu Šmiti kritiski analizēs pētījumā pielietotās metodes un tehnoloģiju lomu cilvēka pasaules uztverē, uzdodot jautājumus: Kādas tehnoloģijas un metodes var mums palīdzēt "atvērt" mūsu maņas, lai labāk uztvertu un izprastu vidi? Kāda veida procesi, saistības un estētika varētu no tām rasties un kādas pieejas spētu skart arī tos dzīvos organismus, kas nav cilvēki?

Diskusijas turpinājumā par "ekodatiem" šveiciešu mākslinieks Markuss Mēders pastāstīs par savu pētījumu Finvaldes mežos, kura rezultātā tapis mākslas "Finvaldes perimetrs", kas izstādīts izstādē Ekodati Rīgā. Dažādos biotopos Finvaldes mežā ierakstītās skaņas ļauj pieredzēt kā laikā no pavasara līdz rudenim, sausums un karstums ietekmē dabas akustiskās ainavas: fauna mainās vai pakāpeniski izzūd, kalnu strauti izžūst, kā arī kūstot ledājiem, upē aug ūdens līmenis un tā šalc arvien skaļāk. Mitrums samazinās un temperatūra paaugstinās – mikroklimatiski mērījumi tiek izmantoti, lai ģenerētu sintētisku meža balsi. Gaisa mitrumam pazeminoties, sonificētās skaņas kļūst zemākas; temperatūrai paceļoties – tās pieaug, līdz kamēr tās nokļūst ārpus dzirdamības diapazona un meža balss apklust…

Diskusijā par mežu emisijām un to saistību ar klimata izmaiņām piedalīsies arī zinātniece Kaisa Risanena (Kaisa Rissanen) no Somijas, kas šobrīd ir pētniece Meža izpētes centrā (CEF) Kvebekas universitātē (UQAM) Monreālā, Kanādā. Risanena 2018. gadā bija viespētniece Šveices Meža, Sniega un Vides pētniecības federālajā institūtā WSL, kur viņa kopā ar WSL zinātniekiem veica unikālu pētījumu par mežu emisijām un to ietekmi uz klimatu Finvaldes mežā. Vienas augšanas sezonas garumā no maija līdz septembrim, zinātniece ierakstīja priežu emisiju un sveķu spiedienu datus no vairākiem kokiem, salīdzinot gan "dzīvās laboratorijas" mākslīgi apūdeņotajās teritorijās augošās priedes, gan tos kokus, kas atrodas zonās, kas cieš no sausuma, lai salīdzinātu tos ar citiem šīs meža ekosistēmas datiem – augsnes un gaisa mitrumu, gaisa temperatūru. Dati vēl šobrīd tiek apstrādāti un analizēti kopā ar WSL institūta zinātniekiem. Risanenas pētījums un dati ir pamatā arī mākslinieku Rasas Šmites un Raita Šmita radītajam mākslas darbam Atmosfēriskais mežs (2020).

Imersīvā instalācija Atmosfēriskais mežs tiks atklāta piektdien, 9. oktobrī, plkst. 19 RIXC galerijā, Lenču ielā 2, un tajā būs apskatāms mākslinieku Rasas Šmites veiktā pētījuma rezultāti – eksperimenti ar sveķiem, intervijas ar zinātniekiem un kopā ar Raiti Šmitu radītā datu vizualizācija Virtuālajā realitātē.

Šmitu Atmosfēriskais mežs vizualizē komplicētās attiecības starp mežu, klimata pārmaiņām un procesiem Zemes atmosfērā. Kā izrādās, koki ne tikai "ražo" mums tik nepieciešamo skābekli, bet arī elpo paši, proti, arī koki paši izdala daļu no ogļskābās gāzes, ko tie nepatērē. Un kad koki mirst, tie visu to dzīves laikā uzkrāto CO2 izdala atpakaļ atmosfērā. Daļa koku sugu, kā priedes, izdala arī lielu daudzumu gaistošo organisko savienojumu, ko mēs atpazīstam kā ierasto meža smaržu. Zinātniekiem ir zināms par saistību starp smaržojošo mežu un klimata sasilšanu, bet joprojām nav zināms šīs ietekmes mērogs. Daži zinātnieki uzskata, ka spēcīgais priežu meža aromāts norāda, ka klimata pārmaiņas varētu tikt ierobežotas, turpretī citi domā, ka gaistošās emisijas varētu drīzāk padarīt situāciju ar globālo sasilšanu vēl sliktāku... Paredzēt gaistošo emisiju ietekmi ir izrādījies daudz grūtāk nekā paredzēts. Tādēļ Atmosfēriskais mežs tiecas atklāt šo komplicētību, vizualizējot gaistošo emisiju datus. Un lai gan gaistošo emisiju ietekme vēl joprojām ir neskaidra, vizualizētie procesi parāda, ka klimatu pārmaiņu ietekmē nākotnē mēs drīzāk pieredzēsim arvien smaržīgāku un "atmosfēriskāku" mežu.

Datu vizualizāciju papildina mākslinieciski eksperimenti ar sveķiem, kas ir atbildīgi par šo priedēm raksturīgo smaržu. Sveķi tika ievākti Finvaldē un mākslinieciskas performances laikā tie tika kausēti, lai pārveidotu tos par kanifolija "skulptūrām", un destilēti, lai iegūtu dažus pilienus terpentīna; šie performances artefakti tiks izstādīti līdzās Virtuālās realitātes (VR) instalācijai. Savukārt imersīvajā instalācijā skatītājs varēs pārvietoties starp kokiem mežā, kurā gaistošās emisijas ir padarītas redzamas, aplūkot meža ekosistēmu no apakšas un doties caur koka stumbram līdz pat mežu galotnēm, vērojot savstarpējo procesu mijiedarbību starp Zemes ekosistēmu un atmosfēru…

Izstāde Ekodati Latvijas Nacionālajā bibliotēkā būs atvērta no 9. oktobra līdz 17. novembrim LNB darba laikā. 

Savukārt Ekodati: Atmosfēriskais mežs RIXC galerijā, Lenču ielā 2 būs atvērta no 10. oktobra līdz 12. decembrim. Darba laiki: no trešdienas līdz sestdienai, plkst. 12-18.

Festivāla pasākumiem, īpašajām vieslekcijām, konferencei un vakara video programmām var sekot  līdzi tiešraides kanālā no festivāla mājaslapas https://festival2020.rixc.org/

 

 

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja