Muzikālās izteiksmes līdzekļiem pēdējo simt gadu laikā pakāpeniski mainoties, elektroniskā un pirms tam arī ģitārmūzika vismaz daļēji pārņēmusi funkcijas, ko kādreiz pildīja orķestru izpildītā klasiskā mūzika. Arī par atmosfēriskām parasti dēvētās instrumentālās ģitārsimfonijas spēj uzburt vārdos neaprakstāmas skaņu ainavas, kas vienlaikus nomierina un dara piesardzīgus, dziedē un ļauj iztēlē piedzīvot visu to, ko realitātē sastapt negribētos, bet ir skaidrs, ka reiz tomēr nāksies. Te nu kā ģenerālmēģinājums varētu palīdzēt sagatavošanās nevēlamajam ar mūzikas palīdzību, tās pavadā dodoties meditatīvā ceļojumā, aizmirstot jēdzienus "laiks" un pat "telpa", kas ir tik piepildīta ar skaņām, ka nekam citam tur vietas vairs nepaliek.
Bez vilnīša pazīmēm
Skotu postroka grupas Mogwai instrumentālo mūziku varētu salīdzināt ar mākoni, kas parādās pie debesīm kaut kur tālu pamalē šaipus horizonta un pamazām tās pārņem. Vai spilgtas krāsas pilienu, kas trāpījis caurspīdīga šķidruma krātuvē un lēni, bet nenovēršami to iekrāso, saplūstot ar dominējošo, virsmai šķietami paliekot nekustīgai un gludai, bez mazākā vilnīša pazīmēm. Taču arī tā var izrādīties tikai ilūzija, līdzīgi kā skaļuma līmenis, kura lēno kāpinājumu var nepamanīt, un fiziski sajūtams diskomforts jeb nepieciešamība pēc ausu aizbāžņiem var nerasties – atšķirībā no gadījumiem, kad troksnis ierodas sprādzienveidīgi un negaidīti. Tikpat smagnēji lēns kā pati Mogwai mūzika ir arī grupas ceļš pie klausītāja un panākumiem – mūzikas neglābjami atkarīgo pamanīta un apjūsmota jau kopš pirmajiem darbības gadiem, Mogwai sasniedza britu albumu topa pirmo vietu tikai ar savu desmito, Covid-19 pandēmijas laikā tapušo albumu As the Love Continues 2021. gada 26. februārī. Paši mākslinieki šādu pozīciju topā nodēvēja par absolūti sirreālu.
Vienpadsmitais albums The Bad Fire iznāca 2025. gada janvārī, un tam kā asteszvaigznei sekojošās tūres ceļā iekļauta arī Rīga – šī būs pirmā latviešu fanu līdz šim tikai ārzemēs ķertās un koncertos baudītās grupas viesošanās Latvijā. Uz jaunākā albuma vāka gan redzama mākslinieka Deiva DLT Tomasa glezna nevis ar asteszvaigzni, bet vulkāna krāteri, un skotu senajā valodā par slikto uguni (bad fire) tikusi dēvēta elle. Mogwai skaidro, ka pēc iepriekšējā albuma pacilājošajām noskaņām un gan klausītāju, gan kritikas sajūsmas mūziķu dzīvē sekojis smags periods, kas saistīts ar grupas dalībnieka tuvinieka slimību, tāpēc viņiem izdevies radīt kaut ko īpašu, kas arī citiem cilvēkiem kā zāles nevis tablešu, bet mūzikas veidā palīdzētu pārciest grūtus laikus.
1995. gadā Glāzgovā izveidotajā apvienībā Mogwai spēlē Stjuarts Breitveits, Berijs Bērnss, Dominiks Ečisons un Mārtins Baloks. Grupas nosaukums paņemts no 1984. gada amerikāņu melnās komēdijas jeb šausmu filmas Gremlini, kurā figurē radījumi ar tādu nosaukumu. Ķīniešu valodas kantoniešu dialektā šis vārds tiek tulkots kā "ļaunuma spēks" jeb "velns", bet grupas ģitārists Stjuarts Breitveits skaidrojis, ka tāds nosaukums nav izraudzīts ar kādu nolūku un viņi sākotnēji centušies izdomāt kaut ko labāku, bet tas neesot izdevies, tāpat kā daudzas citas lietas, ko atliek un galu galā atstāj tur, kur tās jau iesēdušās. Labi, ka tā, jo nosaukums Mogwai ir lielisks kaut vai tāpēc, ka cilvēks pie tā aizdomājas: kā gan tas būtu jāizrunā? Un pa to laiku viņš jau ir aiz šī nosaukuma skanošās mūzikas pārņemts, lai pat nemēģinātu no tās ietekmes zonas vairs izkļūt ārā.
Ziedo eiro labdarībai!
Kaut pašiem Mogwai dalībniekiem, līdzīgi kā daudziem citiem, mēģinājumi viņu mūziku ielikt kaut kādos rāmjos nesimpatizē, viņi tikuši identificēti kā shoegaze, math rock un art rock. Paliekot pie uzskata, ka cilvēkiem ir ieradums pārāk daudz visu analizēt un meklēt kaut kādas sakarības, Mogwai par saviem iedvesmas avotiem dēvē tieši rokgrupas, kuru mūzikā atrodamas viņu priekšplānā izvirzītā skaniskā izpausmes veida pazīmes. Agrīnajā periodā, klausoties Mogwai, varēja nākt prātā postpanka ikonas Sonic Youth, Joy Division un My Bloody Valentine, vēlāk jau asociāciju ķēdē iezīmējās krautroka konstrukcijas no Neu! un minimālisma klasika no komponista Filipa Glāsa daiļrades, kā arī MC5, Fugazi, Aphex Twin, The Orb un postroka pionieru Slint ietekme.
Mogwai postroks itin labi iztiek bez tekstiem, kas paņemtu daļu uzmanības vai pat to visu, instrumentu radītajām skaņām atstājot tikai pavadījuma lomu. Tomēr ir skaņdarbi, kuros ieskanas gan klasiskie instrumenti – klavieres, vijole, flauta –, gan elektronika, gan vokāli, nojaucot robežas, ja tās traucējušas panākt vēlamo skanējumu. Grupas iztēli rosinošo mūziku nav grūti iztēloties kā spilgtu papildinājumu ekrāna darbiem. 2006. gadā Mogwai radītais skaņu celiņš iegūla režisoru Daglasa Gordona un Filipa Parreno filmā Zidans. XXI gadsimta portrets/Zidane: A 21st Century Portrait, un vēlāk tas izdots kā atsevišķs albums. Tajā pašā gadā dziesmas Auto Rock un We’re No Here izmantotas režisora Maikla Manna filmā Miami Vice, savukārt sadarbībā ar Klintu Menselu un kvartetu Kronos ieskaņota mūzika režisora Darena Aronofska filmai Strūklaka/The Fountain.
2010. gadā grupa Mogwai radījusi skaņdarbu Amnesty International labdarības projektam Peace. Mūziķi atbalsta organizāciju War Child un ziedo tai vienu eiro no katras pārdotās koncerta biļetes, lai palīdzētu aizsargāt, izglītot un aizstāvēt kara skarto bērnu tiesības. Mogwai jaunākais darbs filmu mūzikā ir skaņu celiņš seriālam Black Bird, kas 2022. gadā publicēts kā grupai netipiski īsu skaņdarbu albums, apliecinot, ka garumam ne vienmēr ir nozīme.
MOGWAI
Koncertzālē Palladium Rīga
9.IX plkst. 20
Biļetes Biļešu servisa tīklā EUR 42,50–102,50