Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +6 °C
Daļēji apmācies
Trešdiena, 24. aprīlis
Nameda, Visvaldis, Ritvaldis

Alnis Zaķis. Vesela ēra latviešu mūzikā

Mūžībā aizgājusi estrādes mūzikas leģenda Alnis Zaķis (19.01.1931.-17.09.2012.).Pirmdien, 17. septembrī, 81 gada vecumā mūžībā aizgājis leģendārais latviešu mūziķis Alnis Zaķis, ar kuru saistīts zelta laikmets Latvijas estrādes mūzikā.Alnis Zaķis piedzima 1931. gada 19. janvārī Limbažu pagastā un, 1955.

gadā absolvējis J. Vītola Latvijas valsts konservatorijas vijoles klasi, bija arī lielisks saksofonists, komponists, dziesmu aranžētājs un diriģents. No 1968. līdz 1993. gadam A. Zaķis bija Latvijas Televīzijas un radio vieglās un estrādes mūzikas orķestra jeb Radio bigbenda diriģents un muzikālais vadītājs. Šim orķestrim veidojis neskaitāmi daudz aranžējumu un kompozīciju. Neraugoties uz cienījamo vecumu, A. Zaķis iesaistījās arī savai 80 gadu jubilejai veltītā koncerta sagatavošanā. Padomju gados A. Zaķis apbalvots gan ar Ļeņina komjaunatnes prēmiju, gan Latvijas PSR Nopelniem bagātā mākslas darbinieka goda nosaukumu. Atjaunotajā Latvijas brīvvalstī novērtēts ar Triju Zvaigžņu ordeni (2010) un Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvu (2006). Alni Zaķi zemes klēpī guldīs Baltezera kapos šosestdien, 22. septembrī, plkst. 13.Dziedātāja Margarita Vilcāne, viena no latviešu XX gs. estrādes zvaigznēm, sauc Zaķi par savu krusttēvu mūzikā, jo viņš mudinājis piedalīties filharmonijas izsludinātajā konkursā uz REO (Rīgas Estrādes orķestra) solistes vietu. "Es nevarēju un nevarēju saņemties, bet viņš piespieda. Nezinu otru tik gaišu cilvēku. Viņš pat nenojauta, ka pasaulē eksistē arī intrigas un klačas, un nevienu neaprunāja, kas mūziķu vidē ir liels retums. Alnim un visai viņa ģimenei bija arī izcila humora izjūta," stāsta M. Vilcāne, kura ar A. Zaķi sadarbojās arī savas skatuves karjeras pēdējos gados Vernisāžā, koncertzālē Ave sol un savā pēdējā soloprogrammā Nacionālajā teātrī 2006. gadā.Dzīvojot mūzikai, Zaķis tomēr bija arī kaislīgs mednieks. Par šo viņa aizraušanos un māksliniecisko izklaidību ir daudz dzīves anekdošu. Piemēram, reiz, kopā ar dēlu atgriežoties no medībām, tumsā, lietū uz ceļa noslāpusi mašīna. Zaķis teicis puikam: izkāp ārā, pastum! Kad mājās sieva jautājusi, kur dēls, atjēdzies - aizmirsis stūmēju uz ceļa!"Viņš mani pieņēma darbā jau REO, pēc tam arī Radio," stāsta trompetists Zigurds Linde. "Teikšu atklāti, brīžiem bija pagrūti, jo Alnis bija stingrs un bargs. Varēja uzkliegt: paklau, tev maksā algu, bet nevari nospēlēt? Toties muzicēšana notika augstā līmenī. Mūziķis viņš bija kolosāls, pats spēlēja ļoti augstā kvalitātē un prasīja kvalitāti no visiem." A. Zaķis bieži vadīja orķestri ar vijoli rokās un lieliski spēlēja arī saksofonu un klarneti. "Ideāli, precīzi, un nedod dievs, ja kādam gadījās misēklis. Glaudīšanas un luncināšanās tad nebija." Bijušie kolēģi ar apbrīnu atceras arī to, cik zibenīgi A. Zaķis rakstījis instrumentācijas. "Ventspilī jūras krastā sauļojāmies un peldējāmies, bet viņš sēž liedagā un kaut ko raksta. Jautājām: ko tu tur dari? - Aranžēju Gēršvina Porgiju un Besu, jau šovakar spēlēsim! Un skanēja skaisti, kā visi viņa aranžējumi, jo viņam bija ideāla instrumentālā dzirde." Aļņa komponētās dziesmas dziedāja visi tolaik populārie estrādes mākslinieki un pat leģendārais opertenors Jānis Zābers - dziesmu Pie dzimtenes siliem."Ar viņu bija viegli strādāt, un pat nejuta gadu starpību," stāsta Žoržs Siksna, kurš desmit gados maestro vadītajā Radio bigbendā ierakstījis daudz dziesmu. Kopā muzicēts arī lauku kapelā, ar labākajiem deju kolektīviem izbraukājot ārzemes: Zaķis pats spēlējis vijoli, devis Siksnam pūst savu klarneti, bet flautists un saksofonists Ivars Birkāns sitis tamburīnu. "Vijoli viņš varēja nespēlēt gadu, bet, kā paņēma rokās, tā uzreiz skanēja. Jā, kādreiz bija arī dusmīgs, bet pa īstam - nekad," atklāj Ž. Siksna. Vēlāk, kad A. Zaķis dzīvojis savos laukos Limbažu pagastā, Siksna mēdzis piezvanīt, lai kopīgi izsmietos.Maestro Raimonds Pauls jau studiju gados kopā ar A. Zaķi spēlējis klasisko repertuāru. "Reiz koncertlekcijā nospēlējām Bēthovena Kreicera sonāti. Viņš ģeniāli lasīja no lapas un bija lielisks vijolnieks, varētu būt jebkura orķestra koncertmeistars. Kopā muzicējām vismaz 40 gadu, viņa vadībā orķestris bija labā formā gan džezā, gan padomju estrādē."

"Viņa nozīmi grūti pārvērtēt, jo uz viņa pleciem balstījās mūsu estrādes orķestra vadība. Viņš to sagatavoja Raimonda Paula lielajiem koncertiem 1987. gadā Maskavā, orķestris spēlēja arī konkursos Jūrmala un 1988. gadā kopā ar Groveru Vašingtonu un citām amerikāņu džeza slavenībām," uzsver Latvijas Radio skaņu ierakstu daļas vadītājs Māris Briežkalns. Briežkalnam bundziniekam 1975. gadā tikt Radio orķestrī, kurā spēlēja visas mūsu zvaigznes, bijusi necerēta laime. "Mani viņš dzirdēja Siguldas pašdarbības bigbendā, pienāca klāt un teica: tev jānāk uz Radio!"

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja