Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +14 °C
Skaidrs
Svētdiena, 19. maijs
Sibilla, Teika, Lita

Dzintaru koncertzālē izskanēs Kremerata Baltica festivāls Zemes dziesmas

Dzintaru koncertzālē no 9. līdz 11. septembrim gaidāms kamerorķestra Kremerata Baltica festivāls Zemes dziesmas, turpinot orķestra pastāvēšanas 25. jubilejas sezonu un Gidona Krēmera 75. jubilejas gadu, informēja rīkotāji.

Trijos koncertos izskanēs skaņdarbi no programmām All around fugue un Cits Ziemas ceļš, kurā pieci komponisti rakstīja savus veltījumus Kremerata Baltica 25. gadadienai, būs Krista Auznieka un Ilonas Breģes pirmatskaņojumi, kā arī Gustava Mālera Dziesma par zemi. Līdzās Gidonam Krēmeram, pianistam Georgijam Osokinam, flautistei Anetei Točai, igauņu fagotistam Pēterim Sarrapū un Kremerata Baltica solistiem koncertos uzstāsies arī tenors Mihails Čuļpajevs.

Atklāšanas koncertā 9. septembrī Gidons Krēmers un mūsu laikmeta dižgari programmā skanēs izsmalcinātā stilizācijas meistara Pētera Plakida svētku mūzikas skaņdarbs Musica Jubilata ar vijolnieka Džeralda Bidvas solo, ukraiņu dzīvā klasiķa Valentīna Silvestrova The Messenger, kurā komponists apcerējis mocartiskus impulsus un pārēju no šīs pasaules uz aizsaulēm, kā arī Dmitrija Šostakoviča Kamersimfonija jeb Astotā stīgu kvarteta pārlikums kamerorķestrim, ko veicis Ābrams Stasēvičs. Šostakovičs Astoto kvartetu sākotnēji iecerējis kā savu rekviēmu, bet partitūrā viņš ierakstījis veltījumu "fašisma un kara upuriem".

Ievērojamā krievu komponista Aleksandra Raskatova kamermūzika nereti atgādina caurspīdīgu, stiklainu kolāžu un neparastu gaismēnu spēli. 90. gados viņš emigrēja uz Vāciju un kopš 2007. gada komponists dzīvo Parīzē. Programmā iekļauts viņa skaņdarbs stīgu sekstetam There.

Koncerta otrajā daļā būs dzirdami skaņdarbi no Gidona Krēmera iniciētā cikla par godu Kremerata Baltica 25. jubilejai Cits Ziemas ceļš, kurā orķestrim tuvi komponisti reflektējuši par kādu no Franča Šūberta cikla Ziemas ceļš dziesmām. Lietuviešu skaņrade Raminta Šerkšnīte citējusi dziesmu Arlabunakti, Aleksandrs Raskatovs skaņās gleznojis lirisko dziesmu Liepa, bet Viktors Kisins pakavējies Pavasara sapnī. Pazīstamais pianists Georgijs Osokins bieži veidojis pārlikumus Trīs Osokinu repertuāram – viņš pievērsies dziesmai Uz upes. Bet senais Gidona Krēmera un Kremerata Baltica domubiedrs, pazīstamais krievu komponists Leonīds Desjatņikovs skaņdarbu Kā (vecs) leijerkastnieks sacerējis pirms daudziem gadiem, veidojot sarunu starp Šūberta 19. gadsimta minimālimu, austriešu romantisko mūziku un paša Desjatņikova rokrakstu.

Kremerata Baltica festivāla otrajā dienā 10. septembrī Dzintaru koncertzālē izskanēs koncerts Gidons Krēmers un Kremerata Lettonica, uzstājoties Kremerata Baltica mūziķiem no Latvijas. Programmas All around fugue centrā atrodas polifonijas augstākā forma – fūga. Tā ir kā daudzdimensionāls muzikālās domāšanas veids, kas komponistu skaņdarbos kļuvusi arī par dzīves un mākslas metodi, izvijot Visuma un radīšanas noslēpumus.

Koncertā būs dzirdami polifonijas mākslas dižākie sasniegumi, sākot no Johana Sebastiāna Baha, Volfganga Amadeja Mocarta, romantisma laikmeta līdz pat 20. gadsimta un mūsdienu autoru skaņdarbiem.

Baha Fūgas māksla ir apvīta ar neatminamas mīklas un noslēpumainības oreolu. Pētnieki šajā darbā smalki izhēmojuši Pitagora filosofijas principu atspoguļojumu, par Fūgas mākslu 2010. gadā uzņemta arī dokumentāla filma Desert fugue, tādējādi vēl šodien šī ģeniālā Baha instrumentālās mūzikas katedrāles virsotne palikusi kā dievbijīgs jautājums. Barokālās skaņu nokrāsās komponētā Mocarta Adagio un fūga mums atklāj komponista dramatisko un emocionāli piesātināto šķautni.

Kaismīgais nemiera gars Roberts Šūmanis un graciozais labskaņas meistars Fēlikss Mendelszons savās fūgās apvienojuši polifonijas tradīcijas ar romantisma izteiksmību, bet Albans Bergs, liriskākais no Jaunās Vīnes skolas komponistiem, nelielajā Kanonā devies pa suģestējošas abstrakcijas ceļu. Pazīstamajam argentīniešu tango dižgaram Astoram Pjacollam Baha mūzika bija paraugs – ne velti Pjacolla kā neviens cits tango dejai spēja piešķirt polifonisku dimensiju, kas piemērota arī koncertzālēm. Dzirdēsim arī opusu Swan time vijolei solo un stīgām, kuru komponējis ilggadējais Kremerata Baltica domubiedrs Viktors Kisins.

Kremerata Lettonica uzsāka savu darbību līdz ar ierobežojumiem koronavīrusa dēļ, kad orķestra mūziķiem nebija iespējams ceļot, mēģināt un uzstāties kā iepriekš. Kremerata Baltica mūziķi, kuri dzīvo Latvijā, gatavoja programmas un uzstājās Latvijā un Igaunijā, un tie mūziķi, kas nāk no Lietuvas, sāka koncertēt Lietuvā. Tas radīja sākumu Kremerata Lettonica un Kremerata Lithuanica.

No visiem pasaules vadošajiem vijolniekiem, iespējams, tieši Gidons Krēmers var lepoties ar visneparastāko karjeras ceļu. Gidons Krēmers triumfējis vairākos prestižos konkursos, piemēram, 1967. gadā Karalienes Elizabetes Konkursā Briselē, 1969. gadā Monreālas Starptautiskajā Mūzikas konkursā kā arī ieguvis 1. vietu Čaikovska Starptautiskajā konkursā gan 1969., gan 1970.gadā.

Izcilā izglītība un bagātīgie starptautiskie sasniegumi pavēra Gidonam ceļu uz karjeru, kuras laikā izcilais mūziķis ieguvis visas pasaules atzinību un reputāciju kā viens no pašiem oriģinālākajiem savas paaudzes māksliniekiem. Viņš ir uzstājies uz teju visām prestižākajām pasaules koncertzāļu skatuvēm, kopā ar gandrīz visiem atpazīstamākajiem Eiropas un Ziemeļamerikas orķestriem un diriģentiem pēdējā pusgadsimta laikā. Gidons Krēmers ierakstījis un izdevis vairāk kā 120 albumus, no kuriem daudzi ieguvuši prestižas balvas par interpretāciju. 

Kremerata Baltica festivāla izskaņā Dzintaru koncertzālē 11. septembrī plkst. 18.00 notiks koncerts Krēmers, Mālers un baltieši, kur līdzās latviešu un lietuviešu laikmetīgajai mūzikai izskanēs pirmās piecas daļas no Gustava Mālera opusa Dziesma par zemi diviem solistiem un orķestrim.

Koncertā uzstāsies plaša solistu plejāde – vijolnieks Gidons Krēmers, Kremerata Baltica mūziķi Stella Zaķe (vijole), Magdalēna Ceple (čells), Andrejs Puškarevs (sitaminstrumenti), pianists Georgijs Osokins, flautiste Anete Toča, igauņu fagotists Pēters Sarrapū, kā arī Latvijas Nacionālās operas solisti Mihails Čuļpajevs (tenors) un Kalvis Kalniņš (baritons). Mālera Dziesmas par zemi atskaņojumā pie diriģenta pults stāsies Fuads Ibrahimovs, kurš Kremerata Baltica festivālā Dzintaros uzstājies jau 2019. un 2021. gadā. Kopš 2014. gada viņš ir Azerbaidžānas Valsts simfoniskā orķestra, Jauno Minhenes filharmoniķu un Baku kamerorķestra galvenais diriģents.

Pirmatskaņojumi gaidāmi no Ilonas Breģes un Krista Auznieka. Ilona Breģe jau 15 gadus raksta concerto grosso ciklu Rīgas koncerti, kuros orķestrim pretnostatīta solistu grupa, lai saspēlētos un sacenstos, un meklētu saites starp 18. gadsimta un 21. gadsimta mūziku. Pirmo Rīgas koncertu 2006. gadā atskaņoja orķestris Kremerata Baltica savā festivālā Siguldā. Cikla noslēgums, Sestais Rīgas koncerts flautai, fagotam, vijolei un stīgām būs veltījums Kremerata Baltica orķestrim 25. jubilejas reizē.

Krists Auznieks ir viens no pasaulē visvairāk atzītajiem latviešu jaunās paaudzes komponistiem, kura mūzika cildināta kā "pacilājoša... satriecoša... spīdoša" (San Francisco Classical Voice), ar "pārpasaulīgām harmonijām" (New York Concert Review), tai piemītošu "pārsteidzošu sarežģītību un skaistumu" (Broadwaworld). Viņa jaundarbs Burning ir par mīlestības spēku, kas lielāks par prātu un liek acīm aizpeldēt jūrā, dedzina krūtīs un dziedina pat visklusāko no mums.

Pasaulē atzītās lietuviešu skaņrades Ramintas Šerkšnītes daiļrade ir zīmīga ar tās poētisko dabu un neatkārtojamo skaistumu, kas piemīt baltiešu melanholijai. Skaņdarbā …This too shall pass… komponiste apcerējusi laika nepastāvību un īslaicīgumu, kas skar norises dabā un cilvēka dzīvē.

Gustava Mālera Dziesmu par zemi diriģents Leonards Bernsteins dēvēja par Mālera izcilāko simfoniju. Dziesma par zemi ir apjomīga apcere diviem solistiem un orķestriem par dzīves īsumu un mirstīguma nenovēršamību, kuras tekstu veido 8. gadsimta ķīniešu dzejnieku vārsmas vācu tulkojumā. Tajā apvienojas Mālera divas lielākās mīlestības – simfonija un dziesma –, kuras viņš komponēja visas dzīves garumā. Dziesma par zemi ir ģeniālā komponista mūža nogales opuss un daiļrades kvintesence, kurā Mālers atskatījies uz dzīvības un nāves cikliskumu.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja