Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +4 °C
Skaidrs
Ceturtdiena, 9. maijs
Klāvs, Einārs, Ervīns

Marina Rebeka pēkšņi un spoži debitējusi Karaliskajā operā Londonā

Pasaules operteātriem, kuros dzied Latvijas soprāns Marina Rebeka, māksliniece tikko pievienojusi Koventgardena operu Londonā (britu Karalisko operu), kur sestdien spoži debitējusi Džuzepes Verdi operas Traviata titullomā. Izrādē sestdien, 17.jūlijā, kuru diriģēja starptautiski plaši pieprasītais franču/kanādiešu diriģents Īvs Ābels (Yves Abel), jaunā Latvijas dziedātāja aizvietoja vienu no šodienas slavenākajām operzvaigznēm Andželu Georgiu, kura savu uzstāšanos pēkšņi atcēlusi veselības problēmu dēļ.

Londonai Marinas Rebekas sniegums iepaticies jau pirmajā cēlienā, ko nekavēdamās apliecinājusi ar vētrainiem aplausiem jau pēc pirmās ārijas. Latvijas dziedātājas debijas izrāde Londonā noslēdza Koventgardena operas sezonu.

«Kad dziedāju Hamburgas operā Traviatu, Londonas Koventgardena opera  mani ielūdza būt par t.s. koveru (rezervistu, kas gatavs vajadzības gadījumā steidzami aizvietot citu dziedātāju) Andželai Georgiu, jo viņa ļoti bieži atceļ izrādes un teātra menedžmentam jānodrošinās šādiem gadījumiem. Tā kā šo vasaru biju ieplānojusi diezgan brīvu, man šis periods nebija aizņemts. Protams, ar prieku piekritu, jo vienmēr ir noderīgi kaut vai redzēt un dzirdēt, kā strādā lielas zvaigznes. Turklāt tā bija iespēja iepazīt teātri, kurā līdz šim vēl neesmu strādājusi,» stāsta Marina Rebeka, kura Violetas lomu šajā Verdi operā jau atveidojusi Erfurtes teātrī, Vīnes Tautas operā, Hamburgas Valsts operā, kā arī pie mums, Latvijas Nacionālajā operā.

Londonā viņa ieradusies 4.jūlijā un asistējusi visus mēģinājumus līdz pirmizrādei, kas notika 8. jūlijā. Andželai Georgiu, kura dziedāja pirmizrādē un abās nākamajās izrādēs, šī bija atgriešanās Ričarda Eira 1994.gada iestudējumā Londonā, kas toreiz jaunajai zvaigznei atnesa pirmo lielo pasaules slavu. Lai gan Andželai Georgiu pēdējā laikā jau vairākkārt gadījies dažādu iemeslu dēļ pēkšņi atcelt izrādes, licies ka šoreiz viņa neko neatcels, jo visās trīs pirmajās izrādēs primadonna bijusi savā visspožākajā formā, tāpēc M.Rebeka noskaņojusies uz ko līdzīgu meistarklasei un adaptācijai teātrī, kur viņai plānots dziedāt nākamajā sezonā, Nakts Karalienes lomā Mocarta operā Burvju flauta.        

«Vēroju mēģinājumus un laikoju kostīmus, kurus nācās pāršūt manām ribām,» Marina Rebeka stāsta par pirmajām Londonā pavadītajām dienām. Vislabāk derējis pasaulslavenās amerikāņu operdīvas Renē Flemingas kostīms, «tas bija pilnīgi kā tikko uzšūts — pasaka. Kostīmi šajā izrādē ir meistardarbs. Pirmā cēliena kleita ir princeses Sisi kleitas kopija  - balta, viegla, ar izšūtām zelta zvaigznēm un milzīgu izgriezumu. Zvaigznes liek arī matos. Viss ir tik gaisīgs kā sapnis,» Marina Rebeka ir sajūsmā par Boba Kroulija (Bob Crowley) veidotajiem skatuves tērpiem.

Otrajā cēlienā (skat. attēlā) Violetai ir kleita kas šūta no materiāla, kas ļoti atgādina biezu zīdu. Pēc tam Floras ballē viņa ierodas melnā tērpā, kurš augšdaļā izšūts ar īstiem melniem kristāliem uz gandrīz caurspīdīga pamata. Kā dziedātāja pastāstījušas šuvējas, tas esot liels retums, jo tādu vairs vispār nekur pasaulē neražo un viņiem Koventgardenā tas esot zelta vērtē. Savukārt pati kleita šūdināta no materiāla, ko speciāli izgatavojis meistars Venēcijā. «Kas traks!,» nosaka M.Rebeka, atzīstoties, ka pēdējā cēlienā, kad Violeta jau guļ nedziedināma slimības gultā, bijusi laimīga beidzot ielīst naktskreklā. «Nekādu krinolīnu un smagu apakšsvārku, kas saspiež tevi kā kotleti — brīvība! Bet… par skaistumu jāmaksā. Maksāt gan negribas, bet pasvīst gan nākas,» dziedātāja stāsta par tikko piedzīvoto.

Kad izrādes dienas rītā viņai piezvanīts, sakot ka vakarā jādzied, gan prieks, gan satraukums bijis milzīgs. Vakarā izrādes sākumā uz skatuves iznācis cilvēks, kurš pavēstījis ka Andžela Georgiu atceļ uzstāšanos. «Zālē sākās skaļi kliedzieni: «blā», «bē», «bū» - un visi aplaudēja. Tad pateica, ka dziedāšu es, ko publika uztvēra ar mierīgiem aplausiem.» Pirmais cēliens bijis grūtākais, lai iekarotu publikas simpātijas. Turklāt tajā ir daudz dejošanas un kustību: Violetai taču ir jāuzņem daudzos balles viesus un katram  jāpievērš uzmanību. «Pirmo cēlienu nolidoju kā taurenītis. Un paldies Dievam saņēmu milzīgus aplausus un «bravo!» saucienus pēc slavenās 1.cēliena ārijas. Tad jau pārējais pagāja ļoti ātri, kā vienā elpā,» stāsta M.Rebeka. Svētdien par viņas debiju operfani jau jūsmoja savos blogos. «Absolūti lieliski!» — šāds ieraksts redzams portālā «Intermezzo».    

«Man bija burvīgi partneri — Alfredo lomu atveidoja Džeimss Valenti (James Valenti) (amerikāņu tenors, šā gada prestižās Ričarda Tukera balvas laureāts I.L.), savukārt viņa tēvu Žermonu —Zeļko Lučičs (Zeljko Lucic, ievērojamais serbu baritons, izcils dramatiskajā repertuārā I.L.) Burvīga izrāde, lieliski partneri un skaists, silts teātris, kas mani uzņēma ļoti labi, nerunājot jau par visu teātra grupu, sākot no sarga pie durvīm un beidzot ar kostīmuģērbēju. Viņi visi skatījās vai iekšējo TV translāciju, vai stāvot skatuves aizkulisēs. Tas bija ļoti patīkami, pārsteidzoši un saviļņojoši!» — atzīsta Marina Rebeka. Londonas Koventgardena opera ir vislabākais teātris, kur līdz šim gadījies strādāt, uzskata dziedātāja, kuras balss skanējusi gan Berlīnē, Hamburgā un Bādenbādenē, gan Vīnē un Zalcburgas festivālā, Milānas Teatro alla Scala un Rosīni festivālā Pezaro, Kaljari un Liverpūlē. Jāatgādina, ka vēl jūnijā viņas sniegumu varējām baudīt arī Žorža Bizē operas Karmena starptautiskajā labdarības tiešraidē no Valensijas Mākslu pils, kas skatītājiem visā Eiropā bija pieejama bez maksas.  

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Mūžībā devies mākslinieks Raimonds Gabaliņš

Mūžībā aizgājis tēlnieks, gleznotājs, pedagogs Raimonds Gabaliņš (07.05.1949.- 02.05.2024.). Atvadīšanās no mākslinieka notiks 2024. gada 11. maijā plkst. 13.00, Limbiķu kapos, Grobiņas pagast...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja