Lielākā daļa no šiem skaņdarbiem tika veltīti tieši Rīgas projektu korim 2023. gada projektā – koncertprogrammā Augstā dziesma, kurā itāļu renesanses lielmeistara Džovanni Pjerluidži da Palestrīnas cikla daļas mijas ar nosauktajām komponistēm speciāli pasūtītiem jaundarbiem. Albumu Jau izplaukuši izdod nacionālā ierakstu kompānija Skani. Tas pieejams gan CD formātā, gan populārākajās digitālās straumēšanas un lejupielādes platformās. Ierakstu veidojis Rīgas projektu koris un tā mākslinieciskais vadītājs Kristofers Volšs-Sinka. Ieraksts tapis 2024. gada pavasarī Rīgā Sv. Jāņa baznīcā sadarbībā ar producentu Sigvardu Kļavu un skaņu režisori Agnesi Streļču. Albuma vizuālo noformējumu radījusi kora ilggadējā dizainere Kate Jurka.
Klajā nācis Rīgas projektu kora pirmais albums Jau izplaukuši (Already Bloomed). Tajā iekļautas sešas latviešu komponistu – Gundegas Šmites, Rutas Paideres, Līvas Blūmas, Evijas Skuķes, Laumas Kazakas un Irīnas Mihailovskas – kordziesmas.
Uzmanības centrā – sievietes
"Visā Latvijas bagātajā kora mūzikas vēsturē sievietes komponistes līdzās saviem kolēģiem vīriešiem ir devušas līdzvērtīgu ieguldījumu repertuārā," saka Rīgas projektu kora mākslinieciskais vadītājs Kristofers Volšs-Sinka. "Šis albums atspoguļo visas Latvijas kormūzikā pašlaik aktuālās tendences, un katrā no darbiem iezīmējas kādi Latvijas kormūzikai raksturīgi aspekti: mirdzošas faktūras, kas panāktas ar izvērstiem vokālās tehnikas paņēmieniem, tradicionālā tautiskā dziedāšana, kā arī latgaliešu valodas klātbūtne."
Diriģents stāsta, ka jaunais albums turpina Rīgas projektu kora sadarbību ar sešām latviešu komponistēm. "Pirms trim gadiem atskaņojām dažas daļas no Palestrīnas lielā cikla Canticum canticorum un starp tām – jaunas, speciāli pasūtītas dziesmas ar tiem pašiem Vecās Derības tekstiem, tikai latviešu valodā. Šie teksti ir par mīlestību, un tie ir daudz komponēti, bet to darījuši pārsvarā vīrieši. Tie ir ļoti romantiski, erotiski, un man bija sajūta, ka beidzot ir nepieciešams sieviešu skatpunkts uz šo saturu. Vīrieši par šo tēmu mēdz rakstīt smeldzīgu mūziku, bet šajā projektā rezultāts bija daudz citādāks – asāks, interesantāks. Tagad mūsu kora pirmajā CD ierakstījām visus sešus toreizējos jaundarbus un vēl trīs dziesmas." Tādējādi Evijai Skuķei, Līvai Blūmai un Laumai Kazākai šajā albumā ir katrai divas dziesmas.
"Esmu dziedājusi divos Rīgas projektu kora projektos kora darbības pašā sākumā, kad, aizgājusi no kora Kamēr…, sapratu, ka bez kora tomēr nevaru. Diriģents Kristofers Volšs-Sinka ir ļoti dziļš un gudrs cilvēks, bet ar kori viņš strādā vienkārši un tieši. Mēģinājumu darbs ir ļoti organizēts, un ir skaidrs, ko viņš vēlas panākt," stāsta Evija Skuķe. Pirms dažiem gadiem Kriss viņai atrakstījis, ka labprāt vēlētos jaundarbu korim: "Viņam bija interesanta ideja: koncertprogrammā pamīšus ar Palestrīnas Augstās dziesmas daļām iekļaut mūsu, latviešu komponistu sieviešu, jaundarbus ar tiem pašiem vārdiem latviskā tulkojumā. Man bija interesanti pamēģināt saprast, ko es gribu sagaidīt no šī kolektīva, ko ir vērts no viņiem prasīt un kāda veida pašizpausme viņiem pašiem patiktu. Laikā, kad atlasīju tekstu, bija sācies Krievijas un Ukrainas karš, kas mūs visus emocionāli satricināja. Tā tapa mans skaņdarbs viņu. Es to rakstīju tajās sajūtās, kara kontekstā: kā cilvēki ir pazaudējušies pilsētā, meklē viens otru un neatrod."
Savukārt pilnīgi cits stāsts ir par Naraudavu, Evijas Skuķes veltījumu 2013. gadā mirušajam tētim. Ideja ir: es neraudāšu par mirušajiem, jo acis ir vajadzīgas dzīvajiem. "Īsi pēc tēta nāves Mūzikas akadēmijā bija projekts Spodrē manu dvēselīti, kurā dažādu paaudžu komponisti tika aicināti rakstīt mācību korim un topošajiem diriģentiem. Manu skaņdarbu diriģēja Laima Lediņa, abas solistes bija etnomuzikoloģijas studentes. Naraudavu ir pilnīgs hibrīds: dziedāšanas tehnika ir no Kurzemes, viss muzikālais materiāls ir manis radīts (tur nav folkloras citātu!), savukārt teksts ir divrindes latgaliešu valodā. Šis ir viens no maniem dzīvojošākajiem skaņdarbiem, nonācis arī viena Nīderlandes kora repertuārā, un viņi to ir ierakstījuši savā CD. Tagad, klausoties Rīgas projektu kora interpretāciju, šķiet neaptverami, cik masīvu skaņu šis koris ir spējīgs dabūt no sevis ārā! Stāvu šajā telpā kopā ar visiem, klausos, un man ir sajūta, ka esmu mazītiņa laiviņa okeānā un manā virzienā brauc gigantisks prāmis, un skaņa vienkārši nāk man virsū."
Komponiste priecājas par to, ka abu uzmanības centrā ir sieviešu radošais veikums. "Tas ir tik ļoti vajadzīgi. Paskatoties uz Latvijas profesionālo kolektīvu programmām, tur darbu autori pārsvarā būs miruši vīrieši, varbūt vēl arī kāds dzīvs vīrietis, un … o, mums šoreiz programmā ir arī viena sieviete ar triju minūšu skaņdarbiņu! Mums sen jau vajag atskaņot citu mūziku. Mani kaitina tas, ka orķestra koncertos atkal jāklausās vieni un tie paši skaņdarbi vai Operā – vienas un tās pašas operas, tikai citās kleitiņās," saka Evija Skuķe.
Tuvu un tālu
Dažas no albumā Jau izplaukuši pārstāvētajām latviešu komponistēm dzīve aiznesusi citur – Ruta Paidere jau sen dzīvo un strādā Vācijā, Gundega Šmite ar ģimeni Grieķijā, bet Līva Blūma pēc Džona Hopkinsa universitātes Pībodija institūtā ar pārtraukumiem dzīvo te ASV, te Latvijā. Viņa ir atbraukusi uz trim mēnešiem, lai kopā ar iestudējuma komandu strādātu pie savas jaunās kameroperas Cantus firmus, kuras pirmizrāde gaidāma Ģertrūdes ielas teātrī 22. oktobrī. (Līvas Blūmas pirmā kameroprea Monstera Deliciosa bija nominēta Spēlmaņu nakts 2023./24. gada sezonas balvai.)
Līvai Blūmai jaunajā albumā ir divi skaņdarbi, un arī viņa ir dziedājusi Rīgas projektu korī. "Sāku tajā dziedāt 2022. gada rudenī, kad atgriezos uz diviem gadiem Latvijā. Mani apbūra šo cilvēku aizrautība un maģiskā atmosfēra. Šis nav jauniešu koris, cilvēkiem ir ļoti aizņemta privātā un darba dzīve, bet viņos ir tikpat daudz entuziasma un vēlmes ļoti nopietni muzicēt kā vislabākajiem Latvijas jauniešu koriem. Mēs ar Krisu bijām pazīstami jau kopš Kamēr… laikiem. Šis formāts, ka cilvēki satiekas uz pusotru mēnesi un ļoti koncentrēti iegulda savu laiku un enerģiju, ļauj radīt izcilas koncertprogrammas. Visi tur grib atrasties, un visi grib darīt," viņa saka par Kristofera Volša-Sinkas vadīto kori. Līva Blūma izstāsta, ka skaņdarbs Lilija starp ērkšķiem tapis jau minētajai programmai Augstā dziesma, savukārt darbu Laika dziesma viņa rakstījusi J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas jauktajam korim. "Pirmatskaņojumu festivālā Decibels diriģēja Nora Žeigure, un solo dziedāja Asnate Rancāne. Tas bija brīnišķīgi, bet tas diemžēl bija vienīgais atskaņojums, kā tas bieži notiek ar jauno mūziku. Man ir prieks par Krisa Volša piedāvāto iespēju šo skaņdarbu vēlreiz celt gaismā. Cilvēki var smīkņāt, tomēr, manuprāt, ir svarīgi paskatīties uz dzīvi ar sievietes skatu, nevis attēlot sievietes skatu, kā to redz vīrietis," komponiste uzsver.
Rīgas projektu kori 2018. gadā dibināja tā mākslinieciskais vadītājs, amerikāņu kordiriģents Kristofers Volšs-Sinka, kurš uz dzīvi Latvijā pārcēlās 2015. gadā, iedvesmojoties no Latvijas koru tradīcijas un augstā kormūzikas līmeņa. Kristoferu Volšu-Sinku un koristus vieno vēlme iepazīstināt dziedātājus un klausītājus ar Latvijā mazāk zināmu repertuāru, katru gadu piedāvājot trīs saturiski dažādas un muzikāli izaicinošas koncertprogrammas. Īpašais formāts, tiekoties sešu nedēļu projektos, ļauj korim piesaistīt augsta līmeņa pieredzējušus dziedātājus, kuru pamatdarbs šobrīd ir saistīts ar citām nozarēm. Nākamā Rīgas projektu kora uzstāšanās gaidāma novembrī koncertzāles Liepājas dzintars 10 gadu jubilejas koncertā, vērienīgā Arnolda Šēnberga Gurres dziesmu atskaņojumā kopā ar Valsts akadēmisko kori Latvija, Igaunijas vīru kori, Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri un Liepājas simfonisko orķestri. Diriģents teic, ka pat nezinot, kur šajā milzu pasākumā būs vieta klausītājiem. "Nākamā gada sākumā sadarbosimies ar latviešu diriģenti Lauru Štomu, kura dzīvo Igaunijā, dzied Igaunijas filharmonijas kamerkorī un vada tur sieviešu kori. Taisīsim kopprojektu: brauksim dziedāt kopā uz Igauniju, un viņi brauks uz šejieni."