Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +23 °C
Skaidrs
Pirmdiena, 29. aprīlis
Raimonds, Laine, Vilnis

Izrādes Asins kāzas recenzija. Glezna asiņaini melnā

Režisors Vladislavs Nastavševs cieši satvēris Federiko Garsijas Lorkas lugu, bet pēc tam to palaidis vaļā uz skatuves, itin kā viss no pirmā vārda līdz pat pēdējai notij būtu viņa paša radīts

Pēc nesenā "ķīviņa" ar Vladislavu Nastavševu (sk. Teātra Vēstnesi 2016/1) man šķita vilinoši, taču nebūt ne viegli atsaukties KDi aicinājumam recenzēt režisora jauno izrādi Asins kāzas Nacionālajā teātrī (NT). Tas, domāju, būs sava veida izaicinājums, un pirmām kārtām – sev pašai. Tomēr nekā – izaicinājuma nebija. Izrāde man patika. Pat ļoti. Mākslas darbs. Turklāt tik ietilpīgs, ka to varētu dēvēt daždažādi: izrāde glezna, izrāde oratorija vai, teiksim, izrāde – mūsdienu duende.

Minot vārdu "duende", droši vien ir jāpaskaidro, ka tas ir sarežģīts spāņu mākslas jēdziens. Tā sākotnējā nozīme – būtne, kas līdzīga elfam vai mājas garam, bet pakāpeniski tā transformējusies mākslas terminā. Federiko Garsija Lorka to identificējis ar visu Spānijas kultūru, kas, viņaprāt, cieši saistīta ar nāvi (Lorkas domas par duendi tiek izvērsti citētas izrādes programmiņā).

Vientulības bruņinieki un vergi

Lugas sižeta pamatā ir diezgan tipiska melodrāma. Kāzas, līgavas bēgšana un iznākumā līgavaiņa un viņa sāncenša asiņainais kautiņš līdz nāvei. Garsija Lorka par šādu atgadījumu izlasījis avīzē un tai pašā gadā (1928) uz tā pamata sācis rakstīt lugu. Viņš to pabeidz 1933. gadā, un pēc pāris mēnešiem notika tās pirmizrāde Madridē. Tādējādi dzima viena no muzikāli bagātākajām dižā spāņu dzejnieka lugām. Muzikāla tai ziņā, ka tās visai prozaiskais teksts ir izteikti ritmisks un harmonisks. Dažu ainu kompozīcija atgādina oratoriju: balsis savijas, šķiras un atkal saplūst kopā. Atsevišķi dialogi mijas ar dziesmu. Raksturīgi, ka nav īpašvārdu, tikai viens no varoņiem ir Leonardo. Kopumā poēzijas mūzika vienkāršo fabulu padara cildenu. Šeit jāpiebilst, ka visu lugu, arī dzeju ar apbrīnojami poētisku daili un dziļumu, izrādei tulkojis Edvīns Raups.

Vladislavs Nastavševs cieši satvēris Lorkas lugu, bet pēc tam to palaidis vaļā uz skatuves, itin kā viss no pirmā vārda līdz pat pēdējai notij būtu viņa paša radīts. Šādam iespaidam, iespējams, ir savs pamatojums. Abi ir savu daiļdarbu mūzikas autori. Lorka rakstījis mūziku lugām, Nastavševs – izrādēm, arī Asins kāzām. Abiem ir vienāda seksuālā orientācija, vientulības bruņinieki un vergi, un pat viņu seju skumīgumā jaušams kaut kas kopējs. Taču pati fatālākā līdzība, manuprāt, ir tajā, ka viņus netrūcina nāves ēna (kā sapratu no intervijas KDi, 26. maijs, 2016).

Iznākumā ir tapusi Vladislava Nastavševa autorizrāde (režija, telpa un kostīmu koncepcija). Skatītājus tā sagaida uz NT skatuves. Tieši šeit kā pakāpieni rindojas skatītāju krēsli. Visi sēdošie redz, ka mazliet uz priekšu no pirmās rindas ir spāņu zemes gabals – pelēkbalts, mālains, sausumā sasprēgājis. Tādu zemi gadsimtu gaitā spāņi ir iemācījušies apstrādāt, un tā viņiem dāsni dāvā savus vīnogu laukus. Bet, lūk, šis ir nedzīvs. Vēlāk uzzināsim – tā ir zeme, kurā tiek guldīti mirušie. Uz tās guļ sieviete – vai nu melnā kombinē, vai à la tā stila kleitā. Pēc tam parādās jauns cilvēks, kā izrādās, viņas dēls, Līgavainis. Arī tērpies viscaur melnā, eleganti, bet nevar saprast – kāzām vai bērēm. Taču teksts vēstī, ka viņš steidzas uz vīnogu lauku. Scenogrāfija un kostīmi jau pirmajos darbības brīžos brīdina, ka Vladislava Nastavševa izrādē nekāda sadzīviskuma, nekādas spridzīgas spāņu folkloras, nekādas citā kultūrā sakņotas greznības nebūs.

Jā, iestudējuma spēks tieši tur arī slēpjas, ka izrāde tevi uzreiz iegremdē lugas dziļumā. Uzreiz sāc just, kā, Lorkas vārdiem sakot, "ar domu, ar skaņu vai ar kustību duende izbauda bīstamo bezdibeņa malu godīgā cīņā ar mākslinieku". Tāpēc apbur izrādes atmosfēra. Gandrīz maģiska enerģētika. Liekas, ka mani tās asiņaini melno nokrāsu. Alkatīgi dedzinošas kaisles krāsu. Sirdssāpes pauž mūzika. Tā, kas skan starp ainām (Vladislavs Nastavševs, Toms Auniņš), un tā, kuru Vladislavs Nastavševs pats arī dzied (dzirdams ierakstā) un kuras izdziedāšanu lieliski imitē Uldis Siliņš.

Mūžīga vaļēja brūce

Aktieru veikums arī ir sava veida mākslas darbs. Pozas, kustības, acu izteiksme, mīmika, intonācijas un mizanscēnu akcenti – viss kā gleznā. Dzīvas, nemiera pilnas gleznas, kuras uzrunā gan ar statikas, gan nianšu saspēli.

Visi varoņi ir melnā, taču katrs tēls reizē ir arī noteikta zīme. Daigas Kažociņas Māte – tas ir sēru rūgtums un priekšnojautu smagums. Marijas Bērziņas Sievasmāte – spītīga izdzīvošanas griba. Lienes Sebres Sieva – lēnprātīga nolemtība. Lolitas Caukas Kalpone – sapratnes un pacietības sāpe. Romāna Bargā Līgavainis – dvēseles naivums. Egila Melbārža Tēvs – vīrišķais pragmatisms. Kaspara Dumbura Leonardo – kaisles satracināts neprāts. Šo mokpilnās apsēstības tēmu pārliecinoši un dinamiski risina Agnese Cīrule Līgavas lomā. Temperamentīgs un niansēm bagāts sievišķā lepnuma tēls. Taču jo īpaši starp aktieru darbiem gribas izcelt Uldi Siliņu (Mēness), kurš gandrīz visu izrādi atrodas skatītāju priekšā, te "dziedot", te runājot un neierastā veidā radot apbrīnojami izteiksmīgu un aizkustinoši smeldzīgu mūžīgās vaļējās brūces tēlu.

Kad Līgava izšķiras par bēgšanu kopā ar Leonardo, no Mātes lūpām izlaužas vārdi, ka asiņu klātbūtne kļūstot arvien jaušamāka. Te podijs "ar spāņu zemi" maina slīpuma rakursu, skatienam atsedzot skatītāju zāli. Pārsteidzoša glezna, kurā ar virtuozu tēlainību spēlē gaisma (Oskars Pauliņš) un mēmo solu rindu statika. Tur, tālumā, izskan Līgavas un Leonardo kaislīgie dialogi, tur viens otru nogalina Līgavainis un Leonardo.

Pēc tam NT darbinieces solu rindu pēc rindas noklāj ar pārsegiem. Sasauce ar Andra Freiberga scenogrāfiju Valmieras teātra izrādē Nāves deja. Tajā brīdī nodomāju, ka teātra direktora vietā es būtu iebildusi pret šādu fināla ainas risinājumu. Reizēm mākslas simboli pārvēršas paredzējumā. Jā, protams, kaislības, kas aizved postā izrādes galvenos varoņus, ir, bija un būs arī starp tiem, kas kaut reizi gadā sēž tur, skatītāju zālē. Tomēr diezin vai vajadzētu visas rindas pārklāt kā ar nebūtības segu. Protams, ja izrādei nepiemistu tik spēcīgs izteiksmīgums, šāds fināls droši vien nebūtu nobiedējis.

Tiesa, tās nav izrādes beigas. Vēl būs Mātes un Līgavas dialogs. Gara, kvēla aina. Kā otrs fināls. Nezinu, vai tā ir lugas autora vai režisora vaina, bet šī epizode izskan kā lieka piedeva. Vismaz droši varu apgalvot, ka, rodoties divu (reizēm citos iestudējumos pat vairāku) finālu sajūtai, akcenti nav salikti pavisam precīzi. Vladislava Nastavševa izrādei šī pēdējā aina faktiski nav vajadzīga. Par nāvējošo kaislību pasauli būtībā viss ir jau pateikts. Atbaidoša pasaule, jo īstu mīlestību tā nemaz nepazīst. 


Top komentāri

Paulas Jēger-Freman rēgs
P
Skatos man sadoti mīnuši gan par Caukas vērtējumu, gan par to, ka paudu kritisku vārdu Rubenim par to, ka atļauj LIELO ZĀLI lietot režisoru kaprīzēm - izšķērdīgi nesaimnieciskā veidā! Ja kāds grib lielajā zālē veidot izrādes šauram skatītāju pulciņam, to sasēdinot uz LIELĀS skatuves blakus aktieriem, kamēr LIELĀS ZĀLES 600 - 700 vietas stāv tukšas, tad viņam patiesībā būtu tā zāle JĀĪRĒ, lai teātrim nerastos finansiāls iztrūkums! Tur aktieriem būtu jāņem piemērs no francūžiem un jāstreiko - bet šie neko. Pirmizrāžu dzerstiņos kautri spiežas gar sienām, lai neaizēnotu direktoru un intervijās šim pauž lišķīgus glaimus... Bet Cauka ir smuka arī savos 70; frizūra arī smuka - tikai nepiestāv visām lomām - un to viņai beidzamā laikā dikti daudz un dažādu.
PERSONĪBAS KULTS latviešu teātra mā
P
Kongresa cienīgs, kur visas saražotās, neatražotās varētu sevi slavēt. KUR ir raksti par aktiermeistarības asām šķautnēm, kur par runas kultūru, artikulāciju, spēju strādāt BEZ mikrofona, kur par režijas meistariem, kuru izrādēs neprasa visus aktiermeistarības elementu ievērošanu ( Ķimele, piemēram, Zole vienā sajūsmā, tātad pati arī tikai domā, ka saprot). Kur raksti par runas podagogu- Pasternaka, Daudziņa, Vītiņa neproduktivitāti, "klienti" nevēlas strādāt, tad jāatkāpjas, nevis jāņem NAUDA par neko. Kā varēja Bormanes, Liniņa skolu nolaist (iznīcināt) TIK zemu. vai runas kultūra traucē patiesībai aktiera mākslā, tā vajadzētu domāt? Nožēlojamas TV diktoru līmenis, ar atsevišķiem retiem izņēmumiem. Seriāli anāli, ja pašplūsmei un sponsoru naudai teikšana, ja kaut kur pasaulē TĀ dara, tad atcerēsimies, ka Latvijā NEdarīja. Mums jāpārņem viss, pirmkārt jau zemiskais, niecīgais, jāatver sava zeme kā oāze atkritumiem. PERSONĪBAS KULTS, Pauls, nesamanīgi dižais, Im. Kalniņš, sen nestrādājošais, glezniecībā, piemēram, Džemmas Skulmes kults, lai gan pēc kādiem kritērijiem skatāmies, varbūt viņa dažbrīd Birutai Baumanei nebūtu cienīga kājas mazgāt. Literatūrā IKSTENAS plosīšanās, ja citu balvu nevar, tad Ikšķiles dome rāda, ko prot, Repšes savādības, ZĀLĪTE sapelnījusies ar mūzikliem, dus, no pieciem pirkstiem nespēj vajadzīgo kombināciju uzšķērst. LANGA no ASV, kur trauku mazgātājas vietai varbūt būtu diskutabla, še taisās zvaigzne. Visa redzamākā teātra literatūra ar RADZOBES seju, kārtotāja, brigāžu lēmēja utt. Apstulbotais JRT kults, hermanis "Dienai" atkal gaidāms uz vāka. Vai Dievs piešķīra viņam ķēzīties ap Trīszvaigžņu ordeni, latviešu tautu kā lumpeņus sludināt, kas ir Žolude KDi akcionāre", Lielvārdes jostas apgānītāja ? Atļauts viss, kas nav aizliegts, un aizliegts? Vakar TV pārraidīja Dzintaru koncertzāles 80. gades atkl;āšanas koncertu. Vai no čūsku purva koncerta vadītāju izcēla, Brežņeva mazmeita, lasīja no papīra paldies un labvakar, ja citas dāmas, orķestris tērpos, tad kā VIENA var slāt puķainā ( tik dārgā vai tomēr lētā) paltrakā. DZĪVS ar BEIGTU kopā der. Prominences KLUSĒ, ka tik pa labam, ka tik kas neizceļas, ka tik vietiņās, ka tik NAUDA nāk. ĒTIKA, lūk, priekšmets, kurš pastiprināti jāpasniedz, par misijas apziņu jāpadomā. VKKF piepalīdz visai REBJU sistēmai. Nekas netiek PUBLISKI apspriests, tikai viņu siemāļos, zem letes. Utis, blusas, tarakāni, kodes ne Žurka jāatveido, vai pietiks meistarības? Lūdz PIEDODIET, ka TIK asi teicu, bet, ja valdība mūs neparko netur, tad MĀKSLA, LITERATŪRA ir atspaids, kas palīdz visus krustus nest, Ķimele gan paziņo, ka audzinoša loma teātrim neesot, viņas varbūt arī nav, ap viņu aizvien bijušas mello darbu izpildītājas, lai pati varētu baltā stāvēt m( pleķi, diemžēl vai par laimi tāpat redzami). Kāpēc te jāraksta, NASTAVŠEVA, SEŅKOVA piemēri liek domāt, ne vairs kādas izrādes līmenī, ko nu!? Izcili aktierdarbi pēkšņi atraisījušies- Kažociņa, Kļavinskis, Lūriņš, Žagars, Ērmale, Grūbe, Grasbergs, Doveika Ķuzule...liek domāt, mosties no apmiera. Re, cik traki sanāca, jaukāk tā pa vidam, tāpēc mums diletantisms, viduvējības iet bez kauna un goda priekšā, VIRSTALANTIEM jācīnās. Paldies Dievam, ka avis būs mazumā, "LIELLOPI" tagad nāks modē!
UTE
U
" teātra direktora vietā es būtu iebildusi pret šādu fināla ainas risinājumu." Šajā brīdī automātiski domāju, pret ko NEbūtu iebildusi: 1. ka operas aizkara vilcējs kopā Šipkēviču un Inkēnu kļūst par LabuvakarPuišiem, ar komunistiskās partijas atbalstu un CK atļauju 2. kļūst par digitālās afēras līdzdalībnieku, pārkāpumu godīgi atstrādā par sētnieku, publicitātes video, tv panorāmas izreklamēts 3. atver Nacionālā teātra durvis Serebrjņņikova k-gam, kurš Raiņa nosapņojumos pavirši atsedz Raini, bet smalki ņirgājas par latviešiem 4. teātra pilnsapulcē, kurā kolektīvs it kā it kā sasparojies reiz runāt/ vismaz muti pavērt, notiek pavērsiens, kas izskalo gribu ar kā var nesolīt 5. teātra zip. visu autoru, aktierdarbu un režiju spogulis/ vienpersonisks viedokļu tecinātājs, sevišķi izdevās Poruka dzejas lasījums "Balts sniedziņš snieg uz skujiņām" 7. Mīkla ir Teterovu fonds, no kurienes t ā d a nauda, aiz kam birst un vai vienvirzienā, vai vairākos 8. kā izskaidrojams fakts, kas daži aktieri, piemēram, Cauka ir uz izizķeršnu, bet daži, piemēram, Manjakovs, Norenbergs, Skanis, Garne, Zemdega, pat Kairiša it kā ir un nav, metodiski nostumti sāniņā vai pensionēti līdz nesasniedzamībai 9. Raimondam Paulam piestāvētu filarmonija, bet pāri ielai ir dziedošie aktieri, kuri slikti runā, arī ar visiem mikrofoniem 10. Kā izskaidrot fona mūzikas, iekstīto fonogrammu skaļumu izrādēs 11. Kā izskaidrot latviešu teātra kritikas kautro iecietību un metodi-uzrādīt, neuzrādot 12. Saplēstajā krūzē piedalās virkne NT aktieru, droši, atdevīgi, bet piedalās absolūtā nejēdzībā, vai teātra kritikai nav pienākums rakstīj, ja izvaro latviešu literatūras klasiku, ja gaisā iet Bernovas un Kalniņas diletantiski un nevalodiskie sižeti, vai Ievai Celmiņa-Endzelīna skolniecei kā Jēzum jāpiedzīvo augšāmcelšanās brīnums, lai nomirtu vēlreiz, vēlams klusajā piektdienā, tā atgādinot, ka no skatuves un tv skan latviešu valodas kroplības 13. vai teātra pienākums nebūtu pievērsties diletantisma atspoguļojumiem, piemēram, Egliena pastnieka atveidojumā 14. vai teātra kritikai nebūtu laipns uzdevums sekot literāro nedarbu loģikas trūkumam, piemēram Silvijai Radzobei "atklāt" padramaturģijas vājo psiholoģisko motivāciju un pstpostmodernisma neeksistenci seriālajā būšanā televīzijā, JO tur pelnās latviešu teātru aktieri 15. Kā "īstu mīlestību"- kutelīgs termins, atklāt, vienam īsta ir neīsta, otram neīsta īsta, kuram lielāka vai mazāka ar bezmēnu nenoteikt. Vienam kāda pasaule atbaidoša, Dž.DžDž. patoloģijas mūža garumā liecina, ka viss cilvēciskais pievilcīgs. 16. Kad parādītos raksti, kas runātu par ĒTIKAS jautājumiem 17. Kad par profesionālās godprātības, hipokrāta zvēresta paveidiem? Teātra un literatūr, mākslas kritika caurmērā sīkpiržu lomās, Teātra balle ar stulbajiem sarakstiem, kas nominantus sauc, bet skaidrs, kurš dabūs, kurš nekad nedabūs, degradējusi notikumu ne sliktāk kā Trīszvaigžņu ordeņa šķiras pēc ģīmja un līdzības. KDi sācis aicināt, jo raksti bieži vien, kā Rietumas plīvojumi. Ar analfabēta dabisko iedvesmu profesore Radzobe raksta par Operu, sintētiskai mākslai kā vardei izraujot, preparējot kājiņu. Ko tas "kājiņas" man sauc atmiņā? Nudien, nezinu. Lūk mākslas spēks, Asiņainās kāzas- NT uzvedums, līdzās mūsu kritika un teātra dzīve. Pēc kāžam nāk atkāzas. Kad?
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja