Desmit gadu laikā tapušā latviešu pagānmetāla grupas Skyforger albuma Teikas nedaudz vairāk nekā minūti garais, iztēli bagātīgi kairinošais intro aizved mūs uz purvainu apvidu. Cilvēks tur ir tikai viesis, kuru ar savām balsīm sveicina purva mūžsenie iemītnieki, bet šis ir taisnākais vai vienīgais zināmais ceļš, lai aizbristu turp, kur pienākums pret sevi un saknēm sauc, taurēm skanot, un ne tumsa vai drēgnums, ne migla vai nogurums mūsu senčus nespēj apturēt.
Albums Teikas ir grupas Skyforger pirmais jaunais studijas ieraksts, kas tapis pēdējos desmit gados
Vilkača dzīves jēga
Tālāk jau ar Edgara Grabovska jeb Zirga pa vienu noti lavierējošo un ar vāli slānīto basu iesākas Dieva suns – Teiku ievaddziesma un albuma pirmais singls, kura stāsta pamatā ir patiess notikums Vidzemē, kas XVI gadsimtā uzskatīta par Eiropas vilkaču galveno mītnes zemi. 1691. gadā tika iztiesāta Zaubes baznīcas apzagšanas prāva, kurā astoņdesmit piecus gadus vecais zemnieks Tīss aicināts par liecinieku, bet negaidīti atzinies, ka ilgus gadus bijis vilkatis. Nu jau gan kļuvis vilkaču izdarībām par vecu, tāpēc atdevis savu vilka ādu kādam vīram no Allažiem. Tīss arī pratis tiesu pārliecināt, ka vilkačiem neesot nekā kopīga ar burvjiem un raganām, kas pārdod dvēseli velnam, savukārt vilkačus nelabais neciešot, jo viņu dzīves jēga esot pasargāt cilvēkus no nešķīstajiem spēkiem, raganām un burvjiem, ko vilkači – Dieva suņi – jūtot pa gabalu. Tīss kopā ar citiem vilkačiem trīs reizes gadā esot nokāpis ellē, lai atkarotu raganu turp aizstiepto zemniekiem nozagto ražu.
Elle atrodoties purvā netālu no Mālpils – lūk, arī atbilde, kāpēc albuma intro nosaukums ir Mālpils purvs. Tātad ceļš uz elli, bet ar labiem nodomiem. Tiesa toreiz esot piespriedusi Tīsam vien desmit pletnes cirtienu par elku pielūgšanu. Lūk, kāds stāsts, kas, protams, var izklausīties neticams, bet nav jau vairs sen arī neviena, kurš to spētu apstrīdēt. Gluži tāpat kā notikumi pirms simt gadiem, par kuriem šodien neliecina nekas cits kā vien vairāk vai mazāk patiesi pierakstītas atmiņas. Dziesmas nosaukums ir tāds pats kā pašlaik pirmos panākumus pasaulē gūstošajai brāļu Ābeļu animācijas filmai, tātad tas nes veiksmi ne tikai pirms simtiem gadu dzīvojušajam pensionētajam vilkatim Tīsam vien.
Skyforger, kā zināms, jau gadu desmitiem ir visas pasaules metālmūzikas aprindās pieprasītākā latviešu rokgrupa, kas ne vien dzied mūsu valodā, bet savu dziesmu tekstos arī vēsta par aizmirstiem mūsu tautas dažādu laiku vēsturiskajiem notikumiem vai nostāstiem. Tos pēta un tēmas atlasa grupas solists, tekstu autors un ģitārists Pēteris Kvetkovskis. Otrais ģitārists, kurš spēlē lielu daļu metālmūzikai tik raksturīgo galvu reibinošo solo, jau vairāk nekā desmit gadu ir Alvis Bernāns. Atsevišķos gadījumos, kad viņš uz koncertiem netiek, Skyforger joprojām mēdz uzspēlēt arī trijatā – pie sitamajiem instrumentiem Edgars, Pēteris un Jānis Osis, kurš Skyforger 2022. gadā nomainīja Artūru Jurjānu, priekšgājējam atzīstot sekotāja pārākumu, un Osis nudien savā vietā ir izcils, fanātisma ziņā atsaucot atmiņā grupas sākotnējo bundzinieku Imantu Voveru.
Debesu kalējs
Skyforger izspēlēto teiku un ticējumu sarakstā nākamais ir Spēlmanis, Spīgana, Mājas kungs, Rex Semigalliae, Zilaiskalns, Velnakmens, Lietuvēns un otrais albuma singls Svētbirzs, kas stāsta par svētajiem mežiem, kurus kopš senseniem laikiem baltu tautas ir kopušas kā daļu no savām reliģiskajām tradīcijām. Tajos bijis liegts cirst kokus un medīt, lai neaizvainotu dievus. Cilvēki, kuri pārkāpuši šos aizliegumus, piedzīvojuši sodu – slimību vai nelaimes gadījumu. Visi ir ļoti jaudīgi briedumu sasniegušas grupas gabali, no kuriem neviens neļauj uzmanībai atslābt.
Grupas trīsdesmit gadu jubilejā iznākušajā albumā Teikas ir trīspadsmit skaņdarbu, ieskaitot jau sākumā pieminēto intro Mālpils purvs un folka atkāpi Alšvangas dūdas, kas izskan pirms panciski īsās un kodolīgās Pelītes, kurā vokāli izspēlēti kā dialogs starp abiem Skyforger nemainīgajiem dalībniekiem visus trīs pārdzīvotos gadu desmitus – Pēteri un Edgaru – ar dažiem rokenrola dzīvnieciskumu apliecinošiem iekliedzieniem, kādus piekopj tikai pankveidīge (Pēteris kādreiz īsu laiku arī Inokentijā Mārplā ir spēlējis basu ar Imantu Voveru pie bungām). Ak, visi šie Vecie latvieši – tā sauc arī tūliņ pēc pelītes aizskriešanas garām slazdam sekojošo albuma atvadu dziesmu, kas atgādina, tieši kā godā celšana ir grupas misija un dzinējspējs, jo no kā gan vēl smelties nevienos laikos jēgu nepazaudējušas dzīves gudrības un iedzimto spēku, ja ne no senčiem?
Gada notikums
Grupas jubileja un jaunā albuma iznākšana tika atzīmēta lielsvinībās 3. maijā Xiaomi arēnā ar vērienīgu videoscenogrāfiju un pirotehnikas efektiem, jau pasen visur lietoto grupas simbolu kā reāli fiziski klātesošu scenogrāfijas elementu. Turētu uz statīva, protams. Programmā izskanēja arī vecākas dziesmas, bez kurām publika grupu prom nelaistu. Skyforger noslēdza koncertu ar kompozīciju Lec, eglīte! – albumā neiekļauto 2022. gada dziesmu, kas tapusi kopā ar teju divdesmit gadu par Skyforger vecāko folkloras kopu Skandinieki, kura arī godam ievadīja Skyforger dižkoncertu, kam noteikti jābūt pretendentu vidū uz gada notikuma statusu dažādās balvu pasniegšanas ceremonijās, par metālmūzikas un citām vērienīgāko koncertnotikumu aptaujām nemaz nerunājot.
Šovasar Latvijā ir gaidāmi vēl divi Skyforger koncerti, abi vienā nedēļas nogalē. 15. augustā kolektīvs uzstāsies grupas Pērkons leģendārā, ar vilciena demolēšanu pazīstamā Ogres koncerta četrdesmit gadu jubilejas pasākumā, kurā Skyforger papildus izteikti latviskā gara uzturēšanai rokmūzikā iederas arī tāpēc, ka senie latvieši negaisa laikā esot teikuši, ka plosās debesu kalējs (tulkojumā angliski – Skyforger), tātad arī nosaukums ar Pērkonu ir visai radniecīgs. Jau nākamajā vakarā, 16. augustā, Skyforger izmasēs klātesošo miesas Fontaine City Pāvilostā, kur visu nedēļas nogali notiks smagās mūzikas festivāls Hard’n’Heavy ar daudzu jaunu un vecu metāla un pankroka grupu piedalīšanos. Pēc tam grupa dosies koncertēt uz Austriju, Vāciju un ASV.