Starp jaunās valdības ministriem nevienas partijas biedrs nav ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, satiksmes ministrs Aivis Ronis, izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, kā arī zemkopības ministre Laimdota Straujuma. Ne Valsts prezidents Andris Bērziņš, ne premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) to neuzskata par problēmu. Abi ar savu preses pārstāvju starpniecību pauž, ka svarīgāki kritēriji ministru atlasē esot profesionalitāte un pieredze.
Politologi gan uzskata, ka bezpartijiski premjeri nav normālas parlamentāras demokrātijas pazīme. Politologs Ivars Ījabs norāda, ka ir jāņem vērā - Latvijā ir parlamentārā demokrātija «ar īpatnībām». Tai ir raksturīgas vājas partijas, un to rindās ir grūti atlasīt pietiekami spēcīgus kandidātus ministru amatiem. Problēma esot tā, ka Latvijā partijas nekalpo kā politiskās elites treniņnometnes un kadru kalves. Visticamāk, savu lomu nospēlē arī tas, ka cilvēki, kuri domā par nākotni pēc ministra amata pienākumu pildīšanas, apzinās - partijas biedra karte var izrādīties arī trūkums, stāsta I. Ījabs. Aptaujas liecina, ka «partijas ir vienas no visnemīlētākajām institūcijām Latvijā».
Latvijā ministri uzņemas politisko atbildību, tāpēc ir jautājums - ja ministrs nav partijas biedrs, kā viņš var būt politiski atbildīgs, norāda RSU profesore Ilga Kreituse. Turklāt ministriem esot nepieciešama savas partijas politiskā aizmugure. Taču esot jāņem vērā, ka nereti bezpartijiskiem ministriem partijas piederības nav tikai formāli, taču praksē viņi ir vistiešākie partijas ideju realizētāji un partijā nav iestājušies citu apsvērumu dēļ. Arī jaunajā valdībā ir ministri, kuriem nav biedra kartes, bet nav šaubu par viņu saistību ar partiju, - E. Rinkēvičs un R. Ķīlis vēl pirms amata ieņemšanas darbojušies Zatlera Reformu partijā (ZRP), piemēram, iesaistoties tās programmas izstrādē.
Sabiedriskās politikas centra Providus direktore Vita Anda Tērauda piekrīt, ka bezpartijiskam ministram ir problēmas uzņemties politisko atbildību, ko partijas cenšas risināt, katra uzņemoties atbildību par noteiktām nozarēm. Tomēr izpildvaras kvalitātes ziņā var tikai iegūt, ja valdībā strādā profesionāļi. Vidzemes Augstskolas docents Visvaldis Valtenbergs norāda uz citu aspektu - vajadzētu virzīties uz to, ka par ministriem kļūst cilvēki, kuri ievēlēti parlamentā. Latvijā tas nav obligāti, un astoņi no 13 jaunās valdības ministriem arī nav izturējuši vēlēšanu sietu - vai nu tāpēc, ka nekandidēja, vai arī tāpēc, ka neguva pietiekamu vēlētāju atbalstu. Tomēr, kā uzsver V. Valtenbergs, ministru amata kandidātu piedalīšanās vēlēšanās palielinātu tautas kontroles iespēju.
Pilnu rakstu lasiet laikraksta Diena pirmdiernas numurā!