Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā +13 °C
Daļēji saulains
Trešdiena, 8. aprīlis
Dana, Dans, Danute, Edgars

Saeimas komisijas deputāti iestājas par bērnu adopcijas uz ārvalstīm ierobežošanu

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputātu vairākums otrdien pauda atbalstu bērnu adopcijas uz ārvalstīm ierobežošanai.

Pie šī jautājuma skatīšanas paredzēts atgriezties janvārī, lai lemtu, vai un kādas izmaiņas būtu jāveic Ministru kabineta noteikumos vai likumos.

Komisijas sēdē Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere norādīja, ka praksē var apiet pašlaik ārvalstu adopcijai noteiktos ierobežojumus. Tos iespējams apiet, bērnu no audžuģimenes uz dažām dienām ievietojot bērnu namā, lai viņu varētu adoptēt uz ārvalstīm.

Tiesībsargs aicina Saeimu izšķirties, vai tā atbalsta vai neatbalsta adopciju uz ārvalstīm un noteikt skaidru regulējumu, kādos gadījumos tā būtu iespējama, norādīja Grāvere.

Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Krišs Lipšāns (KPV LV) pauda, ka nevar tikt likti šķēršļi adopcijai uz ārvalstīm. Reizē tas nav primārs mērķis, bet kā "pēdējais salmiņš" jeb pēdējā iespēja, lai nodrošinātu bērnu tiesības uz ģimeni. 

Lipšāns akcentēja, ka ir jāīsteno bērnu tiesības uz augšanu ģimeniskā vidē, kas izriet gan no Satversmes, gan no Latvijas starptautiskajām saistībām.

Tieslietu ministrijas (TM) Civiltiesību departamenta direktore Dagnija Palčevska norādīja, ka iepriekš, kad tika pieņemts regulējums, TM jau norādīja, ka bērni gribēs palikt bērnu namos, lai saglabātos adopcijas iespēja. 

Savukārt Bāriņtiesu asociācijas valdes priekšsēdētāja Aurika Zīvere pauda, ka savā darbības praksē ir redzējusi gan pozitīvus, gan negatīvus piemērus ārzemju adopcijas gadījumus, tāpēc viņa uz šo sistēmu īpaši pozitīvi neraugoties.

Tikmēr Saeimas Juridiskais biroja pārstāve skaidroja, ka problēmas radījušas Ministru kabineta noteikumu interpretācijas, kas esot notikušas pretēji godīgai praksei. Savukārt likumos normatīvā bāze ir pietiekama, pauda parlamenta juriste.

Saeimas deputāts Māris Kučinskis (ZZS) norādīja, ka viņa savulaik vadītā valdība konceptuāli atbalstīja pieeju, ka bērniem jādzīvo Latvijā. Viņš akcentēja, ka būtu jāpastiprina regulējums, ierobežojot adopciju uz ārzemēm, lai Latvija nenonāktu līdzīgā situācijā kā atsevišķas Āfrikas valstis vai Āzijas valstis, kā, piemēram, Taizeme, kur bērnu adopcija uz ārvalstīm ir izplatīta.

Kučinskis pieminēja arī ASV tā laika vēstnieces interesi par šo jautājumu tikšanās reizē, kad politiķis ieņēma premjera amatu.

Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Boriss Cilevičs (S) uzsvēra, ka uz ārvalstīm tiek adoptēti bērni ar veselības problēmām. Viņš pauda, ja vecāki bērni, kuriem ir nopietnas veselības problēmas, netiek adoptēti līdz pilngadībai, viņi paliek institūcijas aprūpē uz mūžu. Cilevičam oponēja deputāte Evita Zālīte-Grosa (JKP), kura zināja teikt, ka ārvalstu adoptētāji visslimākos bērnus neadoptē. Gan par šo, gan citiem statistikas datiem LM apņēmusies sniegt informāciju janvāra pirmajā pusē.

Zālīte-Grosa arī akcentēja, ka svarīgi norādīt, ka Latvijai "ir vajadzīgi mūsu cilvēki" un ka jautājums esot, vai ir darīts viss, lai Latvijas iedzīvotāji adoptētu bērnus. Viņa norādīja, ka saskaņā ar ASV ziņojuma datiem uz šo valsti vairāk tiek adoptēti bērni no pieciem līdz 13 gadiem, "droši vien apejot Ministru kabineta noteikumus". Politiķe arī kā problēmu minēja to, ka Latvijā par aprūpē paņemto bērnu ilglaicīgo aprūpi tiek sniegts mazāks atbalsts nekā audžuģimenēm.

Parlamentārietis Andrejs Judins (JV) pauda, ka stingrāka politika adopcijas uz ārvalstīm jomā varētu būt, "jo zaudējam cilvēkus". Arī deputāte Linda Liepiņa pauda nosacīti līdzīgu pozīciju. 

Kā sacīja deputāte Dace Rukšāne (AP), rodas sajūta, ka notiek tirgošanās ar "mūsu bērniem". Viņa pauda atbalstu stingrākam likumam, lai bērnus nevarētu tikt viegli adoptēt uz ārvalstīm.

Deputāte Linda Ozola (JKP) pauda, ka tā kā pašreizējais regulējums, iespējams, tiek apiets, tad tajā ir jāveic izmaiņas. 

Stingra sava pārliecībā bija parlamentāriete Dagmāra Beitnere-Le Galla (JKP), kura norādīja, ka valstij ir jāuzņemas atbildība par saviem bērniem un nav atbalstāma bērnu adopcija uz ārvalstīm. 

Saskaņā ar Labklājības ministrijas komisijā sniegtajiem datiem patlaban Latvijā ir 450 adoptējami bērni, no kuriem lielākā daļa ir no desmit līdz 18 gadiem. Tāpat 2018.gadā no 50 uz ārvalstīm adoptētajiem bērniem 47 tika adoptēti ASV. 

Deputāts Cilevičs gan pauda, ka šajā jautājuma nesaskan Latvijas un ASV dati.

Kā vēstīts, ministrijas oktobra nogalē skaidroja, ka no 1175 adoptējamajiem bērniem, 431 bērns nevēlas tikt adoptēts, līdz ar to šajā mirklī bija iespējams adoptēt 571 bērnu. Tobrīd no visiem adoptējamajiem lielākā daļa, tas ir, 800 bērnu bija vecumā no desmit līdz 18 gadiem, tikai 377 no viņiem vēlējās tikt adoptēti.

Top komentāri

P
P
Kā tēma,tā problēma.
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas