Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +17 °C
Viegls lietus
Piektdiena, 31. maijs
Jūsma, Alīda

Enefit: Pirmais gads Nord Pool Spot Latvijas cenu reģionā

Latvija ir aizvadījusi pirmo gadu Eiropā lielākajā elektroenerģijas biržā Nord Pool Spot, kurai pievienojās 2013. gada 3. jūnijā, lai veicinātu Baltijas elektroenerģijas tirgu savstarpējo integrāciju. Latvijas biržas reģiona darbības laikā zemākā vienas megavatstundas cena bija 5,08 eiro un tā fiksēta pērnā gada 27. novembrī. Savukārt augstākā megavatstundas cena novērota šogad, kad 19. maijā tā sasniedza 300,01 eiro. Pirmo 12 mēnešu laikā vidējā aritmētiskā elektroenerģijas cena bija 49,17 eiro par megavatstundu.

Neierastie laika apstākļi maina sezonālās cenu tendences

Latvijā elektroenerģija visdārgākā ir bijusi 2013. gada oktobrī, kad mēneša vidējā spot cena sasniedza 64,22 eiro par megavatstundu. Šādu cenas kāpumu izraisīja finansiāli konkurētspējīgu enerģijas ražošanas jaudu trūkums Latvijā un Lietuvā - zems ūdens līmenis hidroelektrostacijās un silto laika apstākļu rezultātā samazinātas iespējas elektroenerģijas ražošanai efektīvā koģenerācijā. Vienlaikus pārvades jaudu ierobežojumi liedza piegādāt ievērojamu apjomu lētākas elektroenerģijas no kaimiņu reģioniem (Igaunijas, Baltkrievijas un Kaļiņingradas).

Savukārt lētākā mēneša vidējā elektroenerģijas cena fiksēta pērnā gada decembrī, kad tā sasniedza 37,50 eiro par megavatstundu. To noteica zemais elektroenerģijas patēriņš siltās ziemas dēļ un lielākas pieejamās pārvades jaudas, kas ļāva piegādāt vairāk elektroenerģiju no ziemeļiem. 

Neierasti, ka pēdējā gada griezumā lētākais mēnesis ir decembris, bet tāpat kā Skandināvijā arī Latvijā laika apstākļiem ir nozīmīga ietekme uz elektroenerģijas cenu. To parāda arī fakts, ka  zems ūdens līmenis un ierasto pavasara palu trūkums 2014. gada pavasara mēnešos vidējās elektroenerģijas cenas ir pietuvinājis gada vidējai cenai – 49,17 eiro par megavatstundu.  

Elektroenerģijas cena Latvijā atkarīga no starpsavienojumiem

Aplūkojot Baltijas tirgus situāciju kopumā, redzams, ka Latvijas un Lietuvas tirgi ir savstarpēji spēcīgi savienoti. Starpsavienojumi starp abām valstīm ir pietiekami jaudīgi, lai piegādātu visu nepieciešamo enerģijas apjomu no vienas valsts uz otru, veidojot kopīgu cenu reģionu. Kopš Latvijas Nord Pool Spot cenu reģiona atvēršanas, elektroenerģijas cenas Latvijā un Lietuvā ir bijušas atšķirīgas tikai 4 stundas, kas ir mazāk nekā 0,05% no visa gada stundām. Diemžēl situācija ar starpsavienojumiem uz Igaunijas-Latvijas robežas ir krasi pretēja. No 2013. gada 3. jūnija cenu atšķirība starp šīm valstīm ir fiksēta 4693 stundās, kas ir 54% no visa gada. Brīžos, kad ir novērojamas cenu atšķirības, Latvijas reģionā elektroenerģijas cena vienmēr ir augstākā nekā Igaunijā. To nosaka tas, ka uz ziemeļiem no Latvijas robežas atrodas liels apjoms ar zemāku mainīgo izmaksu enerģijas ražošanas jaudām, kas ir pieejamas tikai izmantojot starpsavienojumu ar Igauniju. 

Pirmais Nord Pool Spot biržā aizvadītais gads uzrāda būtisku tendenci, ka konstantais konkurētspējīgu enerģijas ražošanas jaudu deficīts Latvijā un Lietuvā izraisa milzīgu cenu atkarību no starpsavienojumu jaudām ar kaimiņu reģioniem. Latvijas ziemeļos kritiski svarīga loma ir pārvades sistēmu operatoru noteiktajiem pārvades jaudu ierobežojumiem un līniju uzturēšanas darbiem, kamēr starpsavienojumus ar trešajām valstīm kontrolē Krievijas enerģijas eksporta monopola lēmumi. 

Pārvades sistēmu operatoru vilcināšanās izmaksā dārgi

Nord Pool Spot Latvijas cenu reģiona atvēršana bija nozīmīgs solis ceļā uz integrētu Baltijas elektroenerģijas tirgu, tomēr graujošu ietekmi uz tirgus attīstību Latvijā un Lietuvā atstāja Baltijas pārvades sistēmu operatoru lēmums organizēt pārrobežu pārvades jaudu sadali kā netiešo izsoli, neieviešot finanšu instrumentus, kas nepieciešami, lai tirgotāji varētu fiksēt pārvades izmaksu riskus. Tādējādi elektroenerģijas tirgotājiem Latvijā un Lietuvā nebija pieejams finanšu tirgus, kas darbojas uz ziemeļiem no Latvijas robežas un līdz pat 2013. gada beigām tirgotāji varēja paredzēt izmaksas elektroenerģijas piegādei no Skandināvijas tirgus tikai vienu dienu uz priekšu – vienlaikus klienti pieprasīja fiksētas cenas garantijas gadam un ilgākam laikam. 

Pirms biržas reģiona atvēršanas Latvijā pieņemtais lēmums, ir radījis zaudējumus lielākajai daļai elektroenerģijas tirgotāju Latvijā un Lietuvā. Daži mazāki tirgotāji ir bankrotējuši un konkurences līmenis ir ievērojami krities. Elektroenerģijas pircēji pašlaik var saņemt vien pāris fiksētas cenas piedāvājumus, jo tikai daži tirgotāji ir gatavi uzņemties cenu risku. Gala rezultātā par šo cenu risku var nākties pārmaksāt patērētājiem, jo tirgotājam savā cenā jāparedz pietiekami augsta riska rezerve. 

Pēc Latvijas biržas reģiona darbības pirmā pusgada pārvades sistēmas operatori ieviesa instrumentus pārvades izmaksu risku fiksēšanai uz Igaunijas-Latvijas robežas. Tomēr pašreizējais risinājums atvieglo situāciju tikai daļēji, jo ļauj fiksēt cenu lielākam elektroenerģijas apjomam tikai 1 mēneša periodam, bet gada periodā iespējams fiksēt cenu tikai nelielam elektroenerģijas apjomam.  

Ceru, ka visu Baltijas elektroenerģijas tirgu veidojošo pušu intereses ir vērstas uz to, lai radītu un uzturētu tirgus modeli, kas strādā patērētāju labā. Nākošais solis šajā virzienā pašlaik jāsper pārvades sistēmu operatoriem, paaugstinot pieejamo pārvades jaudu apjomu un laika periodu, kurā iespējams fiksēt pārvades izmaksas -  lai tas atbilstu patērētāju pieprasītajiem līgumu termiņiem. Tas arī ļautu tirgotājiem piedāvāt klientiem fiksētas cenas līgumus, kas balstīti reālajās tirgus cenās, neiekļaujot riska uzcenojumu. 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Ko var, ko nevar deputāti

Tuvojoties Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, kas Latvijā notiks 8. jūnijā, pavīd politiķu solījumi paaugstināt mūsu sabiedrības labklājību.

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē