Arvien pieaug trešo valstu pilsoņu sūdzības par Latvijā piedzīvotajiem dažāda smaguma darba tiesisko normu pārkāpumiem, kas dažkārt robežojas ar cilvēktirdzniecību. Tā var būt gan algas ieturēšana, gan nenormēts darbalaiks, gan darba uzteikšana bez brīdinājuma. Šādi gadījumi nonākuši gan biedrības Patvērums Drošā māja, gan Valsts darba inspekcijas (VDI) redzeslokā.
Visvairāk – celtniecībā
Cilvēktirdzniecībā cietušo personu sociālā rehabilitācija ir valsts finansēts pakalpojums, uz kuru ik pa diviem gadiem Labklājības ministrija rīko iepirkuma konkursu. Uz to parasti startē divas organizācijas – biedrība Centrs Marta un Drošā māja, kas jau kopš 2007. gada strādā ar cilvēku tirdzniecības upuriem. "Tas, ko dara organizācijas, ir kā pēdējais palīdzības solis šiem cilvēkiem – mēs cenšamies viņus sastutēt kājās un atgriezt sabiedrībai," Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas izbraukuma sēdē teica Drošās mājas valdes locekle Gita Miruškina.
Šāgada desmit mēnešos biedrībā pēc palīdzību vērsušās 24 personas – piecas sievietes un 19 vīrieši. No tiem tikai viena ir Valsts policijas novirzīta. Iemesli ir dažādi – seksuālā ekspluatācija (3), fiktīvas laulības (1), darbaspēka problēmas (20). Izcelsmes valstis arī ir dažādas: Kongo (1), Uzbekistāna (1), Indija (2), Latvija (4), Tadžikistāna (14). Tās, kas nenonāk Drošajā mājā kriminālprocesa ietvaros, atzīstot par cietušo, ir jāizvērtē. To dara īpaša komisija, kurā ir jurists, psihologs un sociālais darbinieks. Viņi uzklausa šo cilvēku, bet neizmeklē notikušo. Pēc tam tiek izvērtēts, vai personu var atzīt par cilvēktirdzniecības upuri, un tiem, kuri šiem kritērijiem neatbilst, tiek atteikts.
Tad, kad biedrība sāka strādā
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 25. novembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €0.60