Noslīkušo statistika joprojām ir nemainīga – ik gadu Latvijā bojā aiziet no 100 līdz 110 cilvēkiem. Šajā melnajā sarakstā nav tikai pārgalvīgi pieaugušie, kas nav novērtējuši savas peldētspējas, bet arī vidēji 10 bērni un jaunieši vecumā līdz 18 gadiem. Diemžēl viens no galvenajiem iemesliem tam ir bijusi neprasme turēties virs ūdens. Kāds tur brīnums, ja tikai 51% skolu nodrošina peldētapmācību, turklāt ne visās tā ir pietiekama.
Trūkst metodisko materiālu
Peldētprasmes apguvē īpašu izmaiņu nav, un sistēma joprojām ir sadrumstalota – daudz kas lielā mērā atkarīgs no katras pašvaldības resursiem un iespējām, atzīst biedrības Peldēt droši valdes priekšsēdētāja Zane Gemze. Viņa norāda, ka arī pērn rīkotajā aptaujā neizdevās gūt "pilnu bildi" par to, kas šajā jomā notiek valstī, jo tikai daļa skolu sniedza ticamas atbildes. Lielākoties peldētapmācība tiek īstenota sporta stundu vai interešu izglītības formātā. Lai iegūtu papildu finansējumu, pašvaldības nereti piesakās ES fondu projektiem, klāt vēl pievienojot savus līdzekļus. Tādā gadījumā ir divi varianti: izstrādāt savu peldētapmācības programmu un pašiem ar saviem pedagogiem to īstenot vai piesaistīt kādu pakalpojumu sniedzēju. Ķekavas novadā ir izvēlējušies ārpakalpojumu, uz kuru tika sludināts iepirkuma konkurss. Tajā uzvarēja biedrība Peldēt droši, kas šogad visu gadu mācīs novada bērniem peldēt, tas ir, 15 nodarbības vienai grupai, kurā ir skolēni no 1. līdz 3. klasei. Tā, protams, nav sistēmiska apmācība, jo tik īsā laikā nevar iemācīties peldēt (arī jau 30 stundās ne), tomēr labāk tā nekā nekā, jo zināmu izpratni pat tā var iegūt, teic Z. Gemze. Ir vēl trešā iespēja – īstenot pašu pašvaldību iniciētos projektus, kā to dara Rīgas pašvaldība. Tad nodarbības (vairākumā skolu) notiek ārpus mācību procesa, kad 2. klases skolēni brauc uz baseinu, piemēram, Olimpiskajā centrā.
Peldētapmācībā iztrūkst būtisku elementu. Viens no tiem – nav metodisko materiālu, kā tas būtu jādara un kādi ir sasniedzamie rezultāti pēc konkrēta apmācību perioda. "Lūk, Jānis peldēja piecas reizes, bet Pēteris 36 reizes. Skaidrs, ka viņu prasmes ievērojami atšķirsies, lai gan abi skaitās apmācību izgājuši. Līdz ar to nav brīnums, ka nevaram ilgstoši sasniegt pozitīvus rezultātus un ka bērni un pieaugušie turpina slīkt. Tas tāpēc, ka nav sistēmiskas pieejas,” ir pārliecināta Z. Gemze, piebilstot, ka sasniedzamie rezultāti paredz, ka bērnam jāspēj nopeldēt 200 metru, 50 metru – uz muguras, kā arī jāspēj ienirt baseinā. Mulsinoši ir tas, ka izglītības standartā noteikts, ka jāsasniedz konkrēti rezultāti 3., 6. un 9. klasē. Tam nav nekādas loģikas un pamatojuma, jo tiem vajadzētu būt noteiktiem 1., 2. un 3. klasē, kad pamatā notiek apmācība.
Jāpārņem citu valstu prakse
Z. Gemze ir vairākkārt piedāvājusi Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) apmācību programmas izstrādē pārņemt labo praksi no igauņiem un lietuviešiem (viņiem melnā statistika ir krietni mazāka), un Skandināvijas valstīm. Diemžēl pērn neizdevās panākt šī ierosinājuma tālāku virzību. Tika solīts, ka šogad tiks sagatavoti metodiskie materiāli, bet, vai būs, atbildes nav. Lai sakārtotu sistēmu, vajadzīgs gan šis metodiskais materiāls, gan skolotāju apmācība, gan dati par to, kāda ir bērnu peldētprasme, gan arī finansējums (šobrīd tas ir uz pašvaldību pleciem). Šis jautājums patlaban ir nonācis IZM Sporta departamentā, lai gan būtībā atbildīgais ir Izglītības departaments, jo peldētapmācība ir tāds pats priekšmets kā matemātika vai latviešu valoda. Tāpat kā jebkuru prasmju apguve, arī peldētprasme ir svarīga, ja ne vēl svarīgāka, jo no tās var būt atkarīga dzīvība, akcentē Z. Gemze. Kad biedrība gadu no gada par to runā gan ar IZM, gan politiķiem un rāda drūmo statistiku, ar ko Latvija izceļas citu Eiropas valstu vidū, visi piekrīt, ka jāsper izlēmīgi soļi, taču realitātē nekas nenotiek. Aicinājusi Sporta likuma grozījumos ietvert drošību uz ūdens, lai tas būtu kā atspēriena punkts Ministru kabineta (MK) noteikumu izstrādei, kurā būtu gan drošības pasākumi, gan prasības treneriem, gan viss cits. Nevar gribēt lūzumu panākt uzreiz, tam vajadzīgi gadi desmit divdesmit. Bet, ja nesāksim tagad, rezultātu nekad nebūs.
Zināms panākums tomēr ir, proti, pērn pieņēma MK noteikumu grozījumus, kas nosaka: sporta skolotājiem ir jābūt apguvušiem vismaz 24 stundu kursu peldētapmācībā. (Tas, ka pedagogiem interese un vēlme iegūt zināšanas šajā jomā ir, apliecināja arī biedrības un VIAA rīkotās mācības pērn rudenī, kad nevarējuši pat visus gribētājus uzņemt.) Otri noteikumi paredz to, ka peldēšanas nodarbībās nedrīkst būt vairāk par 15 bērniem.
Svarīgi mācīt drošības noteikumus
Par to, no kura vecuma labāk sākt peldētapmācību skolā, Z. Gemze uzskata, ka dziļais baseins nav arguments, kāpēc nerīkot nodarbības jau no 1. klases. Arī Ķekavā tiek strādāts dziļajā baseinā, izmantojot kombinēto apmācību: četras nodarbības ūdenī, viena par drošību – sākot no drošības vestes pārbaudes un uzvilkšanas, kas ir svarīgi, braucot ar peldlīdzekli, līdz pareizai ielēkšanai ūdenī. Diemžēl šāds formāts, kurā ir arī drošības instruktāža dažādiem gadījumiem, maz tiek izmantots, lielākoties tās ir peldēšanas nodarbības. Viņa arī uzsver, ka tie, kas organizētās nodarbībās apgūst peldētprasmes, labāk prot rīkoties ūdenī dažādās situācijās nekā tie, kas to darījuši pašmācības ceļā, jo nereti pārvērtē savas spējas.
Attiecībā uz "četru acu" principu nodarbību laikā – tas jāievēro obligāti. Arī Ķekavā vienmēr ir klāt divi treneri. Nav svarīgi, kas ir otra persona –asistents vai skolotājs –, bet viņam nepārtraukti ir jāpārliecinās, vai "virs ūdens ir visas galvas". Ja kas notiek, trenerim jābūt gatavam ielēkt ūdenī un sniegt pirmo palīdzību. Jāņem vērā, ka bērnam var palikt slikti dažādu veselības problēmu dēļ. Situācijas var būt ļoti dažādas, un par to, ka cilvēki mēdz slīkt arī baseinos, nerunā un nav arī statistikas. "Visbiežāk iet bojā ceļu satiksmes negadījumos, tam seko noslīkšana, saindēšanās ar dūmiem ugunsgrēkos, alkohols un narkotiskās vielas, paškaitējums," atgādina Z. Gemze. Ja teju visu minēto negadījumu novēršanai ir dažādi rīki un ir pieslēgti speciālisti, tad noslīkšanas profilaksei – nekas.
Peld ne tikai 2. klase
Olaines novads ir viena no tām pašvaldībām, kam ir savs peldbaseins, kurš tika uzbūvēts 2009. gadā blakus Olaines 2. vidusskolai. Tajā ir četri 25 metru celiņi: seklākā vieta ir 1,40 m, dziļākā 1,90 m. Pērn pēc ēkas energoefektivitātes projekta baseins ieguvis patīkamāku mikroklimatu, labāku gaisa kvalitāti un ērtāku vidi sportošanai, skaidro Olaines Sporta centra direktors Elvijs Antonišķis, piebilstot, ka pirmsskolas izglītības iestādē Ābelīte ir "mazais baseins", kurā peldētprasmes var apgūt pirmsskolas vecuma bērni.
Olaines 2. vidusskolas 2. klašu skolēni lielo baseinu apmeklē ik otrdienu, bet 3.– 6. klases ik pa diviem mēnešiem cikliski mainās. Savukārt Olaines 1. vidusskolas 2. klases un arī 3. un 4. klases audzēkņi (viņi piedalās projektā Sporto visa klase, tāpēc paredzētas papildu stundas baseinā) visu gadu apmeklē peldēšanas nodarbības reizi nedēļā. Nodarbībai atvēlētas divas stundas, lai bērni var atnākt, pārģērbties, ieiet dušā, peldēt un pēc tam atkal nomazgāties, izžāvēt matus un saģērbties. Pedagogi pieturas pie Skola 2030 vadlīnijām, taču programmu katrs veido pats – tā, lai panāktu sasniedzamos rezultātus, proti, bērns spētu noturēties virs ūdens, kustinot rokas un kājas, iemācītos, aizturot elpu, ienirt zem ūdens. Tāpat tiek apgūti higiēnas, drošības jautājumi. Vaicāts, vai visiem izdodas iemācīt peldēt, viņš atbild, ka, beidzot 4. klasi, 90% skolēnu spēj nopeldēt baseinā attālumu turp un atpakaļ. Ir ap 10%, kas to nevar, jo, iespējams, ir bijusi kāda negatīva pieredze ūdenī. Taču viņi spēj to izdarīt ar palīglīdzekli. Un tas arī ir labi, jo bērns vismaz zina, kā ir atrasties ūdenī un kā tajā jādarbojas. Baseinā vienmēr tiek ievērots "četru acu" princips, uzsver E. Antonišķis. Arī nodarbībā, kura tobrīd notiek, klāt ir pat trīs cilvēki: treneris, kas ir pašvaldības apmaksāts speciālists, sporta skolotājs un pedagoga palīgs (tas gan nav vienmēr). Sporta skolotāji reāli piedalās nodarbībā, jo ir ļoti zinoši, viņu peldētprasme ir labā līmenī, turklāt lielākā daļa ir arī izgājuši Peldēt droši rīkotos kursus, ko apmaksā darba devējs, teic E. Antonišķis. Nekādā ziņā nenotiek tā, ka bērni ir vienkārši ūdenī, bet nekas netiek mācīts. Tiek izmantoti dažādi palīglīdzekļi un metodiskie paņēmieni, lai bērns justos ūdenī droši. Reizi gadā spējīgākajiem skolēniem tiek rīkotas sacensības, ko finansē pašvaldība. Pirms vasaras brīvlaika e-klasē tiek ievietoti dažādi noderīgi informatīvie materiāli par atpūtu pie ūdens un ūdenī, akcentējot drošības pasākumus. Statistika liecina, ka kopumā tas devis rezultātus. Tiesa, Olaines karjerā, kur daudzi brauc peldēt, pērnvasar noslīka viens bērns, kurš bija iepeldējis par dziļu.
Ja dienas pirmajā pusē baseinā peld skolēni, tad pēcpusdienā no pulksten 14 līdz 17 uz to nāk interešu izglītībā iesaistītie. Interese ir milzīga, visus peldētgibētājus nav iespējams uzņemt. Vakara stundās nāk pieaugušie, dažādas interešu grupas (aerobika), līdz ar to infrastruktūra tiek izmantota visu dienu. Brīvdienās baseinu vairāk apmeklē ģimenes ar bērniem.