Patlaban Latvijā darba devēji konkurē par iespēju noalgot un noturēt erudītus, profesionālus darbiniekus, bet darba ņēmēji sacenšas par pievilcīgākajām vakancēm. To ir secinājis personāla atlases uzņēmums Alma Career Latvia.
Nodarbinātības eksperti arī novērojuši, ka situācija Latvijas tautsaimniecībā nav viennozīmīga – ir daudz tādu uzņēmumu, kuri piedzīvo izaugsmi, palielina darbinieku skaitu un sastopas ar grūtībām atrast nepieciešamos speciālistus, bet vienlaikus citi uzņēmumi piedzīvo apgrozījuma kritumu, ir spiesti savu darbību sašaurināt un darbinieku skaitu samazināt.
Tiek arī pieļauts, ka jau drīzumā tiks detalizētāk spriests par to, kādās jomās darba vietu skaits un pat uzņēmumu skaits ir samazinājies un kādās – palielinājies mākslīgā intelekta ietekmē, bet pagaidām Latvijā mākslīgā intelekta ienākšana vēl nav tik plaša, lai būtiski reformētu nodarbinātību.
Visspēcīgāk mākslīgais intelekts varētu apdraudēt pakalpojumu jomā strādājošo darba vietas, taču «interesanti ir tas, ka aizvien augstāku vietu apdraudēto profesiju sarakstā ieņem gan politologi, gan matemātiķi,» nesen, atsaucoties uz zīmola Microsoft Copilot pētījumu, sociālajā tīklā Facebook.com norādīja Rīgas Stradiņa universitātes prorektors Toms Baumanis.
Nevēlas sasteigt lēmumus
Latvijā 31% darbinieku aktīvi meklē citu darbu, bet vēl 41% darbinieku, lai gan darbu aktīvi nemeklē, tomēr regulāri seko līdzi vakanču piedāvājumiem. Par to liecina uzņēmuma Alma Career Latvia veiktās aptaujas dati.
Galvenais iemesls cita darba meklēšanai ir neapmierinātība ar atalgojumu esošajā darbā. To ir norādījuši 60% respondentu. Meklēt citu darbu motivē arī profesionālās izaugsmes iespēju trūkums esošajā darbā, ko minējuši 30%, kā arī neadekvāta darba slodze, ko akcentējuši 27% respondentu.
«Lai mazinātu darbinieku mainību un noturētu talantus, uzņēmumiem jāfokusējas uz konkurētspējīgu atalgojuma politiku, caurspīdīgu karjeras attīstības modeli un regulāru dialogu ar darbiniekiem par viņu profesionālajiem mērķiem. Būtiski ir ņemt vērā, ka darbinieki vēlas ne tikai konkurētspējīgu atalgojumu, bet arī skaidru attīstības perspektīvu un iesaisti lēmumu pieņemšanā,» norāda Alma Career Latvia mārketinga un komunikācijas vadītāja Krista Roziņa.
Jāpiebilst, ka aptaujā arī secināts – gandrīz divas trešdaļas darbinieku Latvijā uzskata, ka viņu darbs netiek pietiekami augstu novērtēts.
Aptaujājot darba devējus, uzņēmums Alma Career Latvia ir konstatējis, ka šogad Latvijā 26% uzņēmumu gatavojas palielināt darbinieku skaitu, 23% izmaiņas darbinieku skaitā nav paredzējuši, bet 18% uzņēmumu plāno darbinieku skaitu samazināt.
Uzņēmumi palielina darbinieku skaitu galvenokārt tādēļ, ka bizness attīstās, visam uzņēmumam kopumā paveicamā darba apjoms pieaug un ir vajadzīgi vēl papildu darbinieki. Savukārt darbinieku skaita samazināšana visbiežāk ir saistīta ar uzņēmumu reorganizāciju un darbības sašaurināšanu, tiek skaidrots Alma Career Latvia sagatavotajā pārskatā.
Ir arī secināts, ka nodarbinātības jomā vērojama piesardzība. Daudzi uzņēmumi nevēlas strauji samazināt darbinieku skaitu, jo pieļauj, ka gadījumā, ja atkal vajadzēs lielāku darbinieku skaitu, būs grūti vajadzīgos speciālistus atrast. Vienlaikus arī daudzi darbinieki darba maiņu apsver ļoti rūpīgi.
To, ka «vēlme pēc pārmaiņām bieži iet roku rokā ar piesardzību,» ir secinājuši arī īstermiņa jeb pagaidu darba platformas Workis pārstāvji.
«Pakāpeniska pieeja karjeras maiņai samazina impulsīvu lēmumu pieņemšanas risku un atspoguļo apzinātu pieeju darba maiņas plānošanai. Savas pašreizējās profesionālās lomas izvērtēšana, pienākumu precizēšana, darba slodzes pielāgošana un prioritāšu pārskatīšana dažkārt palīdz mazināt neapmierinātību ar profesionālo situāciju, nemainot darba devēju. Citiem cilvēkiem savukārt darba situācijas rūpīga, racionāla izvērtēšana ļauj nostiprināt pārliecību, ka profesionālās pārmaiņas tomēr ir vajadzīgas,» sacīts Workis sagatavotajā darba tirgus tendenču pārskatā.
Īstermiņa uzdevumi ļauj izvērtēt dažādas profesionālās alternatīvas, pilnībā neatstājot esošo amatu.
«Īstermiņa darbs ļauj pārbaudīt savus pieņēmumus, pirms pieņemt radikālus lēmumus par savu karjeru,» uzsver Workis klientu vadītāja Baiba Rozentāle.
2025. gadā Latvijā 45,5 tūkstoši nodarbināto strādāja arī blakusdarbā, proti, līdzās pamatdarbam strādāja vēl kādā darbavietā vai veica dažādus īstermiņa darbus un guva papildu ienākumus. Tas ir par 2,1 tūkstoti jeb 4,8% vairāk nekā 2024. gadā. Blakusdarbā strādājošo īpatsvars 2025. gadā bija 5,2% – par 0,2 procentpunktiem augstāks nekā 2024. gadā, informē Centrālā statistikas pārvalde (CSP).
Vairāk ilgstošo bezdarbnieku
2025. gadā Latvijā bija nodarbināti 64,5% jeb 883,1 tūkstotis iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Salīdzinot ar 2024. gadu, nodarbinātības līmenis bija pieaudzis par 0,6 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits – par 5,6 tūkstošiem, vēsta CSP un arī norāda, ka viena no tām nozarēm, kur būtiski audzis nodarbināto skaits, ir tirdzniecība (gan vairumtirdzniecība, gan mazumtirdzniecība). CSP piebilst, ka pērn bija nodarbināti arī 6,6 tūkstoši senioru vecumā no 75 līdz 89 gadiem.
Pagājušajā gadā 65,8 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, un tas ir par 0,5 tūkstošiem jeb 0,7% vairāk nekā 2024. gadā. Bezdarba līmenis pēc CSP datiem par visu pagājušo gadu bija 6,9%.
2025. gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, ilgstošo bezdarbnieku, kuri nevar atrast darbu gadu vai ilgāk, skaits palielinājās par 1,2 tūkstošiem un bija 22,1 tūkstotis jeb 33,9% no visiem bezdarbniekiem (2024. gadā – 32,3% no visiem bezdarbniekiem).
«Latvijas darba tirgus saskaras ar dažādiem strukturāliem izaicinājumiem. Darbaspēka piedāvājumu ierobežo potenciālo darbinieku prasmju neatbilstība darba devēju prasībām un izteikta reģionālā nesabalansētība. Būtiska ietekme ir arī demogrāfiskajai situācijai – 2025. gadā iedzīvotāju skaits vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem bija par 12,5 tūkstošiem mazāks nekā 2024. gadā,» tendences raksturo Ekonomikas ministrijas Analītikas dienests.
Var pieļaut, ka «Latvijas ekonomika kopumā turpinās augt un līdz ar to augs arī pieprasījums pēc darbaspēka. Nodarbināto skaits 2026. gadā varētu palielināties par četriem tūkstošiem, bet bezdarba līmenis samazināties līdz 5,9%,» prognozē Ekonomikas ministrijas analītiķi.
Finanšu ministrija savukārt uzskata, ka mūsu valstī «2026. gadā bezdarba līmenis varētu samazināties līdz 6,6%, 2027. gadā noslīdēt līdz 6,2%, bet līdz 2030. gadam būt zem 6% līmeņa».
Arī Finanšu ministrija vērš uzmanību uz to, ka tuvākajā nākotnē gaidāma darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās par 0,1% – 0,5% gadā.
Gan jaunieši, gan pensionāri
Analizējot situāciju nodarbinātībā, jāņem vērā, ka pēdējos sešos gados esam pieredzējuši kovidpandēmiju, ģeopolitiskos izaicinājumus un vēl citus notikumus, kas ietekmējuši ne tikai iedzīvotāju ikdienu, bet arī Latvijas un citu valstu ekonomikas attīstību, mudina ņemt vērā Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane.
Ir darbinieki, kuri laika periodā kopš 2020. gada «ir piedzīvojuši nopietnus karjeras pagriezienus, vai nu paši izlemjot mainīt darbu vai darbu zaudējot. Taču vidējais bezdarba līmenis Latvijā pēdējā laikā nav būtiski palielinājies. Arī 2025. gadā bezdarba līmenis, salīdzinot ar gadu iepriekš, saglabājās nemainīgs. Turklāt iedzīvotāju ekonomiskā aktivitāte 2025. gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, ir augusi,» situāciju raksturo I. Opmane.
Ekonomiste arī vērš uzmanību uz jauniešu svarīgo lomu darba tirgū. «Pērn aizvien vairāk jauniešu iesaistījās darba tirgū, meklējot un arī atrodot darbu. Ja jaunieši kāda iemesla (piemēram, aizbraukšana uz ārvalstīm, studijas, nevēlēšanās strādāt) dēļ no Latvijas darba tirgus nepazudīs, tad dos, lai arī nelielu, bet stabilu bāzi turpmāko gadu nodarbinātībai. Jāņem gan vērā, ka jaunās paaudzes ieiešana darba tirgū ne vienmēr norit gludi un aug ne tikai jauniešu nodarbinātība, bet arī viņu bezdarbs,» mudina ņemt vērā I. Opmane.
Jāatgādina, ka personālvadības kompānijas Figure Baltic Advisory līderības attīstības eksperte Olga Dzene jau iepriekš Dienā skaidroja: «Šolaiku jaunieši neuzskata darba vietu par kaut ko tik ļoti vērtīgu, kas jāsargā par katru cenu. Jaunieši apzinās, ka pasaule ir atvērta un ka, pateicoties tehnoloģijām, iespēju ir ļoti daudz. Tādēļ jaunieši viegli pieņem lēmumu par aiziešanu no darba, ja kaut kas neapmierina. Tas nav ne labi, ne slikti, viss atkarīgs no tā, kā mēs interpretējam jaunās paaudzes uzvedību, attieksmi un vērtības.» (Diena, 2026. gada 19. februāra publikācija Jaunieši darbu maina viegli ).
«Vēl viena iedzīvotāju daļa, kas pagājušajā gadā aktīvāk iesaistījās darba tirgū, bija cilvēki pirmspensijas vecumā un pensijas pirmajos gados. Ir secināms, ka vismaz daļai no tiem pensionāriem, kas vēlējās turpināt strādāt, šāda iespēja ir bijusi, un tas ekonomikai īslaicīgi palīdz tikt galā ar pieprasījumu pēc nodarbinātajiem,» skaidro Latvijas Bankas ekonomiste.
2026. gadā un dažos turpmākajos gados, visticamāk, «tendences Latvijas ekonomikā saglabāsies līdzīgas tām, kādas ir patlaban. Ir visai iespējams, ka mūsu valstī bezdarbs samazināsies, jo pieprasījums pēc darbiniekiem būs noturīgs, bet darbinieku pieejamība iedzīvotāju novecošanas un niecīgās migrācijas rezultātā būs ierobežota,» pieļauj I. Opmane.
SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis uzskata, ka 2026. gada sākumā, «ņemot vērā auksto laiku, būtisku izmaiņu darba tirgū, visticamāk, nav bijis. Pavasarī, atnākot siltākam laikam, darba tirgus atdzīvosies».
Sagaidāms, ka tuvākajos mēnešos augs pieprasījums pēc darbiniekiem «būvniecībā un apstrādes rūpniecībā. Pieaugot iedzīvotāju tēriņiem, palielināsies arī pieprasījums pēc darbiniekiem pakalpojumu nozarēs. Turklāt arī kopumā ekonomikas izaugsmes tempa kāpums palielinās pieprasījumu pēc darbaspēka. Līdz ar to bezdarba līmenis mazināsies, tomēr tas nenotiks strauji,» prognozē D. Gašpuitis.
Ekonomists vērš uzmanību arī uz to, ka SEB bankas organizētajā mazo un vidējo uzņēmumu aptaujā ir secināts, ka ievērojami lielākā daļa – 79% – uzņēmumu šogad saglabās nemainīgu darbinieku skaitu, tikai 15% respondentu plāno darbinieku skaitu palielināt un vēl niecīgāks īpatsvars – samazināt.
«Demogrāfiskie izaicinājumi joprojām met ēnu pār darba tirgu un darbaspēka pieejamību. Tomēr, pat pastāvot iedzīvotāju skaita kritumam, ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits pagājušajā gadā nedaudz pieauga. Tas nozīmē, ka daļa to iedzīvotāju, kas iepriekš nestrādāja vai aktīvi nemeklēja darbu, iesaistījās darba tirgū. Pieaugums ekonomiskajā aktivitātē redzams praktiski visās vecuma grupās,» norāda Swedbank vecākā ekonomiste Agnese Buceniece.
«Pēc kāpuma 2025. gada trešajā ceturksnī gada noslēdzošajā, ceturtajā ceturksnī bezdarba līmenis noslīdēja līdz 6,7%. Vēsturiskā salīdzinājumā šāds bezdarba līmenis ir uzskatāms par zemu Latvijas apstākļiem. Situācija darba tirgū ir labvēlīga darba ņēmējiem. Tomēr jāņem vērā arī tas, ka bezdarbnieku prasmes nereti neatbilst tām prasmēm, kas nepieciešamas darba devējiem, turklāt atšķiras arī pieprasījuma intensitāte pēc darbiniekiem dažādos Latvijas reģionos. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem zemākais bezdarba līmenis pērn bija Zemgalē – 6%, nedaudz augstāks tas bija Rīgā – 6,8%, bet mūsu valstī augstākais bezdarba līmenis saglabājas Latgalē – 9,8%,» vērā ņemamos faktorus akcentē A. Buceniece.
Ekonomiste prognozē, ka Latvijā šogad vidēji bezdarba līmenis būs ap 6,6%, bet gada pēdējā ceturksnī noslīdēs līdz 6,4%.
Bezdarbs Eiropā
2025. gada decembrī Eiropas Savienībā (ES)
Augstākais bezdarba līmenis
● Somija: 10,2%
● Spānija: 10%
● Zviedrija: 9%
● Francija: 7,7%
● Grieķija: 7,5%
Zemākais bezdarba līmenis
● Vācija: 3,8%
● Bulgārija: 3,3%
● Malta: 3,2%
● Polija: 3,2%
● Čehija: 3,1%
Baltijas valstīs
● Latvija: 7%
● Lietuva: 6,6%
● Igaunija: 6,3%
Vidēji ES: 5,9%
Kopumā ES pērn decembrī bez darba bija vairāk nekā 13 miljoni cilvēku
Avoti: Eurostat un LETA
Nodarbinātība
Latvijā 2025. gada ceturtajā ceturksnī
● nodarbināti: 882,8 tūkstoši iedzīvotāju
● nodarbinātības līmenis (15–74 gadi): 64,8%
● jauniešu (15–24 gadi) nodarbinātības līmenis: 29%
● bezdarba līmenis Latvijā: 6,7%
● bezdarbnieku skaits: 63,8 tūkstoši
● bez darba līdz pieciem mēnešiem: 32,5 tūkstoši
● bez darba 6–11 mēnešus: 12,3 tūkstoši
● bez darba 12 mēnešus un ilgāk: 18 tūkstoši
● jauniešu bezdarba līmenis: 13,5%
● jauniešu bezdarbnieku skaits: 8,5 tūkstoši
Avots: Centrālā statistikas pārvalde