Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +7 °C
Skaidrs
Piektdiena, 10. maijs
Maija, Paija

Ārzemnieki bez problēmām var apiet ES regulu un nemaksāt uzturlīdzekļus bērniem Latvijā

Ja nebūtu piedzīvojusi šķiršanos, Ieva (vārds mainīts) nemaz nenojaustu, cik sarežģīti ir panākt uzturlīdzekļu piedziņu no vīra ārzemnieka, kurš nav Eiropas Savienības (ES) valstu pilsonis. Pāris gadu kā ieviestā Eiropas Padomes (EP) regula joprojām nespēj pabarot daudzus bērnus Latvijā. Kaut gan likums pastāv, nevajag īpašu zināšanu, lai to apietu - strādā pelēkajā zonā un lieki neplāties ar savu maku.

Uzturlīdzekļu garantiju fonds iespēju robežās palielina pabalstus vientuļajiem vecākiem, tomēr arī to maksimālais apjoms knapi sniedzas pāri 100 eiro robežai, trešdien vēsta laikraksts Diena.Darbspēka migrācija turpinās, un tas ir viens no iemesliem, kāpēc cīņa ar ārvalstīs mītošiem uzturlīdzekļu nemaksātājiem kļūst arvien aktuālāka. EP regula palīdz risināt konfliktu ES valstīs. Taču, ja alimentu nemaksātājs, kas pārsvarā gadījumu ir bērna tēvs, pārvācas uz dzīvi ārpus ES, tad otram bērna vecākam nākas krietni vien pacīnīties, lai kaut ko panāktu. Izņēmums ir Norvēģija, Ukraina, Albānija, kā arī Bosnija un Hercegovina, ar ko Latvija šajos jautājumos pērn vasarā sāka sadarbību. Tomēr šādi regulējumi palīdz risināt tikai atsevišķus gadījumus, un liela daļa bērnu joprojām paliek aiz borta. Proti, pat ja regula padara vienkāršāku uzturlīdzekļu piedziņu konkrētās valstīs, tā joprojām nelīdz situācijā, ja persona ir bez oficiāliem ienākumiem. Līdz ar to var secināt, ka cīņa pret ēnu ekonomiku ir cieši saistīta arī ar vientuļo vecāku iespējām nodrošināt pienācīgus apstākļus savām atvasēm. Turklāt persona, kas izvairās no uzturlīdzekļu maksāšanas, tikpat labi var pārvākties uz valsti, kas nav ne ES, ne arī jau iepriekšminētās izņēmuma valstis, ar kurām parakstīts līgums Hāgas konvencijas ietvaros. Tādos gadījumos visbiežāk izvēršas bezcerīga cīņa, pat ja alimentu nemaksātājs saņem oficiālus ienākumus.Ar savām bažām pie Dienas vērsās Ieva. Viņa ir Latvijas pilsone, kas apprecējusies ar ārzemnieku, laulībā piedzimuši divi bērni. Vecākais dēls tepat Latvijā nākamgad sāks skolas gaitas. "Pēc desmit gadu kopdzīves nolēmām šķirties, daudzu apsvērumu dēļ tā vairāk bija mana iniciatīva. Sarunājām, ka abi bērni paliks manā aprūpē, tātad alimenti jāmaksā tēvam. Pēc ilgām sarunām viņš nosauca summu, ko būtu gatavs maksāt. Viņa piedāvātais risinājums nenosegtu pat pusi no izdevumiem," stāsta Ieva. "Zinu, ka bērni viņam ir svarīgi, un ceru, ka viņš ar laiku sapratīs pats, ka bērnus aprūpēju un audzinu es, ka tam veltu ne tikai visu savu naudu, bet arī visu laiku."Tomēr salīdzinoši mazā summa, ko bērna tēvs gatavs maksāt, nav visa problēma - viņš atklājis, ka pārvāksies dzīvot uz citu valsti un, visticamāk, atgriezīsies savā dzimtenē, kurai nav nekādu sadarbības līgumu ar Latviju uzturlīdzekļu piedziņas jomā. Sieviete jau konsultējusies ar notāru, kas atklājis, ka tādā gadījumā piedzīt uzturlīdzekļus, pat ja viņam būtu oficiāls darbs, būs visai sarežģīti."Šajā situācijā uzturlīdzekļu piedziņa būs uz pieteicējas pleciem, mums nav sadarbības ar šo valsti," atklāj Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas Starptautiskās sadarbības nodaļas juriste Inese Plone. Viņa vēl piesauc Krieviju un ASV, kur šo jomu regulē starpvalstu līgumi. Ar citām valstīm tādu instrumentu nav. Šādās situācijās Plone aicina atrast juridisko pārstāvi konkrētajā valstī, kas palīdzētu orientēties formalitātēs.ES valstu ietvaros regula darbojas samērā nesen - no 2011.gada. Pērn nosūtīti 145 pārrobežu pieteikumi par sprieduma izpildi. Visvairāk pieteikumu fonds sūtījis uz Īriju, Angliju un Vāciju, arī Zviedriju. "Mēs aizsūtām, spriedums tiek pasludināts par izpildāmu šajā konkrētajā valstī, persona tiek aicināta maksāt. Ir lietas, kur personas sāk to darīt, tomēr bieži ir gadījumi, ka tām nav oficiālu ienākumu. Ir gadījumi, kad cilvēks dzīvo no pabalstiem. Tad konkrētās valsts iestāde sniedz savu atzinumu, norādot, ka personai patlaban nav iespēju maksāt uzturlīdzekļus, un fonds izmaksā viņa vietā," stāsta Plone.Visu rakstu lasiet laikraksta Diena trešdienas, 29.aprīļa, numurā!

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Politiķi aizvien nevar iziet no savas orbītas

Par valsts uzdevumiem ekonomikas sekmēšanā un joprojām milzīgo birokrātijas slogu Guntars Gūte sarunājas ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidentu Aigaru Rostovski.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas